Amati un demokrātija • IR.lv

Amati un demokrātija

7
Aivars Ozoliņš

Valsts prezidenta amats ir viens no trim, par kuriem jāpanāk vienošanās

Latvijā ir jauna Saeima un jauna valdība, un drīz būs arī jauns Valsts prezidents. Raimondam Vējonim ir maz izredžu saglabāt amatu. Viņu vairs neatbalsta pat paša Zaļo un Zemnieku savienība, kura turklāt nu ir opozīcijā un nepiedalīsies lemšanā par koalīcijas kandidātu, par ko gribot vienoties valdības partijas.

Ja koalīcijas partijas spētu vienoties, mums atliktu vairs tikai apsveikt jauno prezidentu. Vēlēšanas Saeimā pirmo reizi būs atklātas, tāpēc scenārijs ar pēdējā brīža melno zirdziņu iz aizkulisēm vairs nebūs lietojams.

Taču politiķiem šogad būs jāizvēlas arī jauns Latvijas pārstāvis Eiropas Komisijā un arī jauns Latvijas Bankas prezidents. Un notiks arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās partijas arī piedāvās, protams, savā ieskatā labākos. Šie procesi būs saistīti kaut vai tāpēc vien, ka lēmēji lielākoties tie paši. Kā vienmēr demokrātiskā politikā, rezultātu izšķirs spēja panākt kompromisus.

Visneērtākajā pozā sevi iespēlējusi Nacionālā apvienība, kura vairs nevar nevirzīt iepriekšējās prezidenta vēlēšanās piedāvāto Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Pirmdien Raivis Dzintars izpauda partijas sāpi un arī sev vēlamāko risinājumu: «Mums ir nepieciešams vienoties, ka Valsts prezidenta ievēlēšana ir jāizceļ no politiskā tirgus laukuma. Respektīvi, mums ir jāuzdod jautājums, kas ir iespējamais labākais prezidents.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu