Jaunās valdības lielākais izaicinājums būs izstrādāt tādu administratīvi teritoriālo reformu (ATR), kas būtiski uzlabos situāciju Latvijas reģionos un dos ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā. Vienlaikus jaunās reformas īstenotāji ir labākās pozīcijās, nekā vēsturisko reformu autori. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Savienībā ir uzkrāta liela pieredze ATR realizācijā – 11 valstīs īstenotas vērienīgas reģionālās reformas. Tas ļauj veikt pamatotu analīzi un jau reformas plānošanas posmā izvairīties no “kāpšanas uz vecajiem grābekļiem”. Zemāk apskatīti galvenie argumenti par un pret ATR, kas ir būtiski rezultāta sasniegšanai.
Argumenti “par” reformu
Sāksim ar argumentiem par labu reformas īstenošanai, uzsverot apjoma radītus ietaupījumu un iespējamo sinerģiju. Tiek uzskatīts, ka apvienošana varētu uzlabot pašvaldību funkcionēšanas kvalitāti un samazināt izmaksas. Var prognozēt, ka lielākās administratīvajās teritoriālās pakalpojumu izmaksas uz vienu iedzīvotāju būts zemākas un tas arī kompensētu depopulācijas problēmu reģionos. Darbības apjoma ekonomija balstās pieņēmumā, ka labākus sabiedriskos pakalpojumus var sniegt lielākā apjomā, piemēram, koncentrēts skolu, veselības iestāžu un valsts pakalpojumu tīkls. Tradicionāli par pamatu tiek pieņemts 50 km attālums līdz minētajiem pakalpojumiem.
Vēl viens arguments par labu reformai ir nepieciešamība pielāgot administratīvo iedalījumu transporta tīkla attīstībai. Daudzās valstīs un arī Latvijā pašvaldību, pagastu un pat pilsētu robežas var uzskatīt par “novecojušām”, jo agrāk nošķirtās apdzīvotās vietas ir kļuvušas funkcionāli integrētas, ir attīstījušās jaunas apdzīvotās vietas vai jauni transporta maršruti, mainījušies iedzīvotāju pārvietošanās paradumi.
Daudzās valstīs pašvaldības aktīvi piedalās investīciju piesaistē, uzņemoties atbildību par sava reģiona konkurētspēju un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu valstī kopumā. Tāpēc spēja piesaistīt un apgūt ārējo finansējumu, piemēram, ES struktūrfondus, ir viens no būtiskiem argumentiem par labu ATR. Mazas pašvaldības nespēj pienācīgi apgūt ārējus līdzekļus vai piesaistīt investīcijas, dažkārt to mazā apjoma un potenciāla dēļ tās pat nav tiesīgas vai neklasificējas šāda finansējuma saņemšanai.
Tāpat salīdzinoši stabilas nodokļu bāzes meklējumi finanšu nestabilitātes laikā, ir vēl viens no būtiskiem argumentiem par labu lielāku administratīvi teritoriālo vienību veidošanā. Tiek apgalvots, ka lielākas teritoriālās vienības ar daudzveidīgāku vietējo ekonomiku ir noturīgākas pret ekonomikas krīzēm. Parasti, šis arguments ir īpaši svarīgs pašvaldību sistēmās ar plašāku fiskālo decentralizāciju.
Vietējās pārvaldes “profesionalizācija” ir bieži lietots termins ATR kontekstā. Tas norāda uz tendenci, ka lielākās vienībās, tajā skaitā pašvaldībās, personāls ir labāk izglītots un vairāk specializējies konkrētās ekonomikas un politikas jomās.
Argumenti “pret” reformu
Lai cik spēcīgi ir argumenti par ATR, tomēr bieži dzirdētie pretargumenti ir ļoti būtiski un vērā ņemami. Tie reprezentē lielas daļas iedzīvotāju viedokli un ar tiem ir jārēķinās. Svarīgs arguments ir apjoma radīti sadārdzinājumi – situācijas, kurās novada izmēra pieaugums rada vēl lielāku vidējo izmaksu pieaugumu vai prasa milzīgus ieguldījumus. Piemēram, palielinās atkritumu apjoms, ir vajadzīgas jaunas pārstrādes rūpnīcas, pakalpojumu sasniegšanas attālums palielinās, līdz ar to pieaug katra iedzīvotāja individuālās izmaksas pakalpojuma saņemšanai.
Vēl viens no argumentiem “pret” reformu ir politiskās līdzdalības samazināšanās – tiek apgalvots, ka apvienošanās mazina vēlētāju aktivitāti, jo lielākajās pašvaldībās balsis “sver” mazāk. Arī saiknes vājināšanās starp iedzīvotājiem, viņu pārstāvjiem un vietējo pārvaldi tiek minēts kā viens no pretargumentiem, jo parasti pēc reformas samazinās pilsoņu uz domnieku tiešās saskarsmes iespējas.
Lielas izmaiņas pastāvošajās politiskās pārstāvības mehānismos var mazināt pilsoņu līdzdalības efektivitāti. Tas savukārt varētu mazināt vietējo pašvaldību atbildību par vēlētājiem.
Nopietns drauds vietējai identitātei – šis pretarguments ir īpaši svarīgs, ja tiek apvienotas līdzīga lieluma pašvaldības, bet ar atšķirīgām identitātēm. Situācija vienmēr saasinās, piemēram, kad tiek apspriests jaunais pašvaldības nosaukums vai pašvaldības atrašanās vieta. Apvienošanās var veicināt viedokli, ka vēlētāju intereses nav pietiekami labi pārstāvētas vai pat izraisīt konfliktus starp dažādu pašvaldību kopienām.
Tie ir tikai biežāk sastopamie argumenti par un pret ATR, bet, ja Latvijā spēsim rasts atbildes uz šiem jautājumiem, spēsim vienoties par ilgtspējīgu reģionu un Latvijas attīstību.
Autors ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors
Pagaidām nav neviena komentāra