Aurela fon Heidenkampfa lomā Arturs Krūzkops (priekšplānā). Foto — Kristaps Kalns.
Nacionālā teātra izrāde Baltiešu gredzens — interesanta tēma, pretrunīgs iestudējums
Iestudējums, kas balstīts vācbaltieša Zigfrīda fon Fēgezaka romānu tetraloģijā ar oriģinālo nosaukumu Baltiešu traģēdija, ir izrāde ar sprādziena potenciālu. Vācbaltiešu perspektīva Latvijas kultūrtelpā — jāpiekrīt izrādes režisoram Viesturam Kairišam — ir interesanta, pat ja pretrunīga, tēma. Par to vajag runāt. Un gribētos runāt, ja vien diskusijai ceļā nebūtu stājies režisors pats.
Lai arī fon Fēgezaka vārds plašam latviešu lasītāju lokam droši vien neko daudz neizsaka, vācbaltieši un viņu kultūra ir svarīga mūsu vēstures daļa. Viņu darbi rāda Baltijas kaleidoskopā būtisku fragmentu, viņu eksistence ir noteikusi mūsu kultūras ievirzi — gan tās cēlākajās, gan zemiskākajās izpausmēs. To, ka ne jau velti latvieši vāciešus ienīda, gan vērts paturēt prātā, jo verdzība deģenerē ne tikai paverdzinātos, bet arī paverdzinātājus. Tāpēc pirms izrādes der atsvaidzināt zināšanas par 18., 19. un 20. gadsimtu Baltijā, jo režisors skatītājam ar kontekstiem nav palīdzējis; vai nu tāpēc, ka maldīgi uzskata — savu vēsturi latvieši zina —, vai arī, kas ticamāk, pats nonācis idealizēta sapņa varā...
