Ralfs Nemiro: Ir vajadzīgs putna lidojums

KPV LV ienāca politikā ar solījumu ātri likvidēt OIK, bet tagad jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) negrasās pārsteigties — jāsagaida juridisks vērtējums un pēc tam jālemj Saeimai.

 

Jūsu CV redzams, ka no 2002. līdz 2003.gadam bijāt jurists Ekonomikas ministrijā. Ar kādām sajūtām atgriežaties šeit?

Godīgi sakot, tas bija labu laiku atpakaļ. Tas bija tāds periods, kad vēl mācījos Latvijas Universitātē un katrā ziņā par Ekonomikas ministriju bija mazāka izpratne nekā ir tagad. Atgriezties ir interesanti, jo satiku dažus kolēģus, ar kuriem biju ticies jau iepriekš. Nu, tāda ļoti interesanta sajūta, jo es ienāku pavisam citādākā līmenī tagad, bet  draudzīgās attiecības ir palikušas.

Kāpēc toreiz tomēr nepalikāt valsts pārvaldē?

Ziniet, tas ir laiks, kad jaunieši mācās universitātē, viņi meklējas un domā, kas varētu būt vislabākais veids, kur attīstīties. Es, godīgi sakot, juridisko profesiju biju izvēlējies praktiski 10. klasē. Zināju, ka iešu par juristu, un man daudz vairāk interesēja privātais sektors, jo privātais sektors ir ar daudz plašāku risināmo jautājumu loku. Līdz ar to ikdiena ir daudz interesantāka. No tāda viedokļa, ka ir ļoti daudz dažādu sfēru, ļoti dinamiski viss notiek. Tu pieķeries pie vienas lietas un diezgan ilgu laiku varbūt arī to risini. Turklāt tā var būt gan krimināltiesībās, gan administratīvajās, gan civiltiesībās – ļoti plašs loks, kas liek nepārtraukti papildināt savas zināšanas.

Vai tagad arī ir tāds pats skats, privātais sektors arī ir interesantāks?

Tagad, protams, ir jāskatās, ka mans loks ar sfērām, kas notiek ministrijā, ir ārkārtīgi plašs. Ja mēs skatāmies uz citu valstu pieredzi, tad tāda ministrija kā Ekonomikas ministrija ir sadalīta vēl vairākās ministrijās. Atsevišķi bieži vien tiek izdalīta enerģētika, jo, ja mēs skatāmies uz šo ministrijas būtību, tad enerģētika sastāda milzīgu daļu. Ja mēs skatāmies uz OIK, kas tagad sabiedrībā ir ļoti aktuāls jautājums, tad tā Ekonomikas ministrijā faktiski ir mikrosadaļa.

Kādi ir svarīgākie mērķi, kurus vēlaties sasniegt amatā?

Veicināt tautsaimniecības izaugsmi. Gribam nospraust lielus mērķus — teiksim, gada griezumā tiekties uz 5% pieaugumu. Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību, nav nepieciešama tikai fiskāli ietekmīga politika. Šad tad tas ir vienkārši atvieglots process, informācijas aprite.

Atgriežoties pie valdības deklarācijas procesa, kad mēs viņu stādījām, biju tajā brīdī arī VARAM grupā, mēs ar tagadējo VARAM ministru runājām par to, ka ļoti bieži veidojas tāds process, kad uzņēmējam ir jāiesniedz  dokumenti, kuri ir jāsaņem no citas valsts institūcijas. Beigu beigās cilvēks ir izskrējis apli, atlasījis dokumentus, iesniedzis valsts institūcijai, kurai ir pieeja publiskām datu bāzēm, un cilvēks vienkārši ir iztērējis laiku. To mēs redzam arī Ekonomikas ministrijas ietvaros. Tagad nāk ļoti daudzas nozares, kuras vēlas attīstīt tautsaimniecību. Mēs noteikti skatāmies uz šo procesu no valsts viedokļa un mūs visvairāk interesē tautsaimniecība spieaugums. Kādēļ? Tādēļ, ka katrs Ekonomikas ministrijas veicinātais cents, eiro nonāk Valsts kasē. Tad, kad tas nonāk Valsts kasē, Finanšu ministrija var rīkoties, novirzīt visām nepieciešamībām, kas mums ir vajadzīgas.

Jūs bijāt valdības veidošanas procesā VARAM darba grupā. Jūsu paša līdzšinējā pieredze, ko arī pieminējāt, bija jurista profesijā. Kas jūsu līdzšinējā pieredzē rada pārliecību, ka varēstiet tikt galā tieši ar ekonomikas ministra pienākumiem?

Pirmām kārtām, sabiedrībā izveidojies tāds maldīgs priekštats, ka ekonomikas ministram ir jābūt ekonomistam. Tā tas nemaz nav, jo Ekonomikas ministrijā, piemēram, šis process, kas saistīts ar OIK likvidēšanu, ir ļoti dziļi juridisks. Ja skatāmies uz enerģētiku, tur ir enerģētika, tur ir enerģētikas izglītība, ir arī biznesa un ekonomikas, un tautsaimniecības veicināšana, ir ekonomista izglītība. Mēs redzam arī dažas agrāras lietas, te savukārt ir vajadzīga lauksaimnieka izglītība. Līdz ar to ir vajadzīgs putna lidojums.

Jums ir?

Man noteikti ir. Kaut vai mana iepriekšējā pieredze darbā ar juridiskajiem dokumentiem ļoti bieži ir saistīta ar biznesa izvērtēšanu.

Piedodiet, ka pārtraucu, bet tās tomēr ir nesalīdzināmas vienības. Viena lieta, vienalga cik liela un apjomīga, ir valsts nozares pārraudzība. Vai varat minēt kādus piemērus, kas rāda, ka jums ir jau bijusi šāda apmēra pieredze?

Redziet, neviens par ministru izmācīties nevar. To var iegūt tikai un vienīgi ar pieredzi. Un pieredzi mēs nevaram iegūt, ja tajā nepiedalāmies. Valdībā ir bijuši vairāki ministri, kas ir rotējuši no samērā pretrunīgām sfērām, ir vadījuši vienu ministriju, tad vadījuši otru, un darba izvērtējums notiek tikai pēc tam.

Bet jūs gribējāt būt tieši ekonomikas ministrs? Vai varbūt VARAM ministrs? Vai varbūt vēl kaut kāds cits ministrs?

Es uzreiz varu teikt to, ka man ir bijusi pieredze pašvaldībās un ir skatījums arī VARAM jautājumos. Ir daudzas sadaļas, kuras tur esmu gan pētījis, gan bijis iesaistīts tieši kā iepriekšējais Jelgavas novada domes deputāts. Man ir bijis ļoti daudz pieredzes ar dažādu inkubatoru un uzņēmumu vērtēšanu. Protams, mana pamatizglītība ir jurists, līdz ar to varētu arī būt runa par tieslietu un iekšlietu sadaļām, jo tās arī ļoti labi pārzinu.

Jūs esat tāds plaša profila politiķis.

Domāju, ka jebkurš jurists, godīgi sakot, ir ar ļoti plašu redzesloku. Jebkurš jurists, kas ir strādājis privātā sfērā. Te pieminēšu, kāpēc, jo tas loks, ko jau iepriekš teicu, veidoja ļoti plašas zināšanas no visa, un veidojās tas putna lidojums. Ja kāds jurists ir ļoti segmentējis savu uzmanību – piemēram, darba attiecības vai krimināltiesības, tad, protams, viņš sevi ir kaut kādā brīdī ierobežojis. Es savukārt sevi nekad neesmu ierobežojis.

Tā kā sākām detalizētāk runāt par šo, pirms ķeramies klāt valdības deklarācijai, jūsu CV ir rakstīts, ka no 2016. gada līdz šim brīdim bijāt Rebenoks un Vilders jurists un sadarbības partneris. Šī biroja advokāts Pāvels Rebenoks ir pārstāvējis Kirovu Lipmanu lietās, kas saistītas ar Liepājas metalurgu. Vai jūs pats pats arī esat bijis iesaistīts Lipmana vai Liepājas metalurga pārstāvēšanā?

Nē, nekad.

Līdz ar to jūs nevarētu nonākt interešu konfliktā? Kā zinām, Ekonomikas ministrija ir tā valsts pārvaldes iestāde, kas tur roku uz pulsa šajā stāstā.

Es nekad tur nebiju iesaistīts, jo jāsaprot – lai arī, piemēram, birojs var būt kā sadarbības partnerim viens, tomēr ir situācijas, kurās klients dod pilnvaras konkrētam advokātam, konkrētai personai nodarboties ar tām lietām. Šajā gadījumā, ja nemaldos, bija Pāvels [Rebenoks] un Jānis Vilders, kas nodarbojās ar Metalurga lietu, es tur nebiju iesaistīts.

Sanāk tā, ka Ekonomikas ministrijai faktiski jau šobrīd būtu jānāk ar plāniem, kā turpmāk rīkoties šajā jautājumā. Jums ir skaidrība, kādi priekšlikumi būs?

Jā, ir bijuši vairāki priekšlikumi. Es pašlaik nevaru atklāt jums detaļas, jo par tām vēl ir pārrunas. Arī es labprāt gribētu dzirdēt Privatizācijas aģentūras (PA) viedokli. Ar PA mēs tiekamies drīzumā, taču valstij ir bijis virsuzdevums, un virsuzdevums ir pēc iespējas atgūt naudas līdzekļus šā darījuma ietvaros. Ir vairāki priekšlikumi. Cik saprotu, ir pat vairāki pretendenti, kas izrādījuši interesi.

Par metāllūžņiem?

Nē, ne tik daudz par metāllūžņiem, bet kā par šo rūpnīcu un teritoriju. Tajā skaitā arī Liepāja ir arī ieinteresēta to attīstīt no sava skatu punkta, jo, ja mēs skatāmies uz Liepāju un Liepājas metalurgu kopsakarībā, tad šādi uzņēmumi, pēc daudzu ekspertu viedokļa, principā Eiropā ir izmirstoši. Šāds bizness tiek pārorientēts citādākā formā. Līdz ar to cerības atjaunot Liepājas metalurgu, kāds tas bijis iepriekš, vēl ir jāvērtē.

Jūsu lielākais  un arī atbildīgākais darba uzdevums ir OIK atcelšana. Kad tas notiks?

Ļoti vienkārši. Saeima ir balsojusi par OIK atcelšanu, turklāt pie šī balsojuma 100%, kas piedalījās, nobalsoja par. Ar 31. martu.

Tad 31. martā būs atcelts OIK?

Nē, 31. martā OIK nebūs atcelts tamdēļ, ka šis Saeimas lēmums nav mums OIK atcelt. Saeimas lēmums ir uzdot Ekonomikas ministrijai sagatavot normatīvos aktus OIK likvidēšanai līdz 31. martam. Tālāk šis normatīvo dokumentu kopums iet uz Saeimu. Tālāk uzdod kontroli Tautsaimniecības komisijai. Komisija saņems normatīvos aktus no Ekonomikas ministrijas, ministrija iesniegs savu vērtējumu. Mēs esam arī lūguši vērtējumu no Eiropas Komisijas un atzinumu no juridisko pakalpojumu sniedzēja. Saliekot kopā, dosim savus priekšlikumus, kā arī norādīsim uz dažādiem aspektiem, kas ir saistīti ar OIK likvidēšanu un tām bažām, kas ir sabiedrībā.

Bet kurā datumā tiks atcelts OIK?

To lems Saeima, tas ir absolūts Saeimas lēmums.

Bet jūs esat ministrs, kāds ir jūsu redzējums?

Ar Saeimu šis process sākās, ar Saeimu tas arī beigsies. Ekonomikas ministrija nav tiesīga atcelt OIK. Es jums pateikšu vēl vienu ļoti būtisku aspektu. Konstitucionālās tiesības mums nosaka, ka Saeima skata šos likumprojektus vairākos lasījumos. Šos likumprojektus var paredzēt skatīt steidzamības kārtībā, var skatīt parastajā kārtībā, tāpēc mūsu uzdevums ir sniegt normatīvo aktu regulējumu, lai OIK tiktu atcelts.

Jūs te slēpjaties aiz vārdiem. KPV vēlētāji no šā nesapratīs – kāds ir jūsu priekšlikums, no kura brīža OIK vairs nepastāvēs? Es mēģinu tik ļoti novienkāršot tāpēc, ka jūsu partija pati to ārkārtīgi novienkāršoja priekšvēlēšanu periodā. Līdz ar to, kāds ir jūsu priekšlikums – kad tiks atcelts OIK?

Jūs gribat vienkāršot, bet es tomēr jums gribu paskaidrot, kāda ir situācija.

Bet jums taču būs kaut kādi priekšlikumi? Jūs sakāt, ka Saeima būs atbildīgā, bet, protams. Tomēr kādi ir jūsu priekšlikumi?

Ne tikai Saeima ir atbildīga. Atbildīgs ir arī Ministru kabinets un Ekonomikas ministrija, un ekonomikas ministrs.

Ar šo jautājumu ir ļoti vienkārši. Es ļoti daudz esmu iepazinies ar informāciju, kāda ir situācija tagad. Informāciju mēs papildinām arī ar juridiskiem vērtējumiem, kas ir savstarpēji ļoti pretrunīgi. Izejot no tā, ka ir uzstādīts termiņš, pasūtām vēl vienu juridisko vērtējumu, jo ir ļoti būtiski mainījušies apstākļi atteicībā uz kontekstu līdz 31. martam – ar mērķi samazināt Latvijas elektrības lietotājiem elektrības rēķinus. Tāpēc izsvērsim ļoti precīzus priekšlikumus, tai skaitā situācijas risinājumam, jo arī vairāku valstu vēstnieki uztraucās, ka tas veids, kā Saeima to ir redzējusi, ir pārāk agresīvs. Un te mēs varam nonākt arī ārpolitiski interesantā situācijā. Tomēr, protams, saprotam, ka Latvijas iedzīvotāji ir pirmajā vietā. Tas ir jebkuram ministram. Līdz ar to mēs vēlēsimies šos elektrības rēķinus samazināt.

Kuru valstu vēstnieki nāca un vai viņi nāca tieši pie jums?

Tas nav nekas slepens, es arī savā Facebook kontā esmu publicējis tikšanos ar Igaunijas vēstnieku. Igaunijas kompāniju īpatsvars zaļajā enerģijā Latvijā ir – vairākas kompānijas no Igaunijas. Tāpat ir arī somu kompānijas.

Igauņi, somi, vēl kāds?

Ir arī, protams, poļi, kas ir ieinteresēti šajā situācijā, arī lietuvieši.

Jūs sacījāt, ka šajā periodā esat ļoti daudz uzzinājis. Vai paliekat pie tā ļoti īsā un skaidrā KPV vēstījuma, ka OIK bija nelikumīgs?

Jūs domājat nelikumīgi ieviests?

Nē, pats OIK ir nelikumīgs, tas, par ko jūsu partija priekšvēlēšanu laikā ļoti dažādiem vārdiem izteicās. Lietoju vārdu nelikumīgs – pēc būtības.

Te mazliet jāieskatās vēsturē. Atbalsts zaļajai enerģijai ir no 1995. gada…

Piedodiet, nepārstāstīsim vēsturi, jo man tas viss būs jāatšifrē. Esmu lasījusi šo Eiropas Komisijas atzinumu, ja jūs gribat pārstāstīt visu to, kas tur ir rakstīts. Tur ir rakstīts, ka tas netika saskaņots, bet…

Netika saskaņots, līdz ar to…

Bet tas ir samērīgs un līdz ar to atbilstošs visam pārējam.

Nu, lūk, tas ir tas būtiskais jautājums, ka tas nav bijis saskaņots. Līdz ar to mēs esam lūguši šo tiesisko izvērtējumu, vai saskaņojums ir bijis tiesisks vai prettiesisks, un no tā izriet ļoti būtiskas tiesiskas konsekvences. Ja tas ir bijis prettiesisks no laika gala, tad būtībā var sanākt teorētiska sistuācija, ka nevis kāds var pieprasīt no mums kompensācijas, bet mēs varam pieprasīt atpakaļ. Un te ļoti būtisks ir šis juridiskais izvērtējums. Es ļoti vēlētos to sagaidīt. Mēs esam pasūtījuši, tam jābūt apmēram pēc divām trim nedēļām.

Kas to gatavo?

Mums bija cenu aptauja, un pašlaik nezinu, kas to gatavos, jo bija trīs pretendentis. Mēs bijām arī lūguši apliecinājumu, ka nav interešu konflikta. No vairākiem tur atbira ļoti daudzi.

Bet īsā atbilde no visa tā, ko dzirdēju, uz jautājumu –  vai OIK bija nelikumīgs – ir kāda?

Jāizvērtē un jāskatās.

Šobrīd jūs nevarat pateikt?

Nē, es tiešām gribu sagaidīt to dokumentu. Tas būtu godīgi.

Tālāk gribēju saprast par virzību – kas ir tas, ko jūs līdz 31. martam izdarīsiet Ekonomikas ministrijā?

Pirmām kārtām, esam uzsākuši pastiprinātas kontroles tajās stacijās.

Kas arī iepriekšējā ministra laikā tika darīts un vēl turpinās.

Vēl turpinās, tūlīt būs atskaite, mēs to skatīsimies.

Otrs, tas ir juridiskais izvērtējums. Trešais – Eiropas Komisijas lūgums sniegt viedokli. Ceturtais – būs divas darba grupas. Šīs darba grupas esmu sadalījis pēc diviem principiem. Komersanti jeb tie, kas orientējas uz peļņu, OIK saņēmēji ar nolūku saņemt pēc iespējas vairāk, OIK maksātāji ar nolūku pēc iespējas mazāk maksāt elektrības rēķinus. Šīs divas darba grupas būs sekojošā veidā – OIK maksājātāji, OIK saņēmēji – mēs tiekamies un runājam ne vairāk kā 10 cilvēki no vienas un no otras nometnes. Tiekamies, skatāmies, Ekonomikas ministrija moderē šo pasākumu un izvelk esenci. Tas ir viens.

Otra sadaļa ir valstiski stratēģiskā sadaļa. Tie būs Sabiedrisko pakalpojumu regulators, Augstsprieguma tīkli, Latvenergo, Ekonomikas ministrija un Sadales tīkli. Tur būs enerģētiskais bloks. Kā risināt? Jau esmu ticies ar Latvenergo valdi par TEC -2 un TEC -1 jautājumu, kā tur ir OIK jautājums risināts. Tā ka faktiski gribu apsolīt izvērtēt visu šo informāciju, un vēlreiz atgriežos pie Saeimas lēmuma, ar kuru man ir uzdots sagatavot normatīvos aktus, lai elektrības rēķini samazinātos.

Bet kā jūs to izdarīsiet?

Mēs apkoposim visu šo informāciju, tajā skaitā no darba grupām.

Vai izveidot darba grupas un noorganizēt kvalitatīvu darbu paspēsiet tajā laikā, lai paspētu sagatavot normatīvo regulējumu līdz 31. martam?

Bet, protams, protams! Tāpēc, ka šīs iestrādes un sarunas jau nav jaunas.

Bet tad jau jābūt konceptuālam redzējumam. Vai jums ir konceptuāls redzējums, kāda ir jūsu priekšlikumu būtība Saeimai?

Ir apmēram 15 priekšlikumi, kurus esam sagatavojuši.

Bet to galveno – kā jūs likvidēsiet OIK, vienkāršiem vārdiem?

Nu, skatieties, ir jau vēl viena vienkārša lieta, kas cilvēkiem jāsaprot. Bet tas būs īstenībā retorisks un pamatjautājums. Retorika ir – vai mēs vispār Latvijā vēlamies zaļo enerģiju, vai mēs to nevēlamies? Vai gribam enerģētisko neatkarību, vai negribam?

Kādas ir jūsu atbildes uz šiem jautājumiem?

Domāju, ka mums zaļā enerģija Latvijā, ja tā ir sabalansēta un saprātīga, ir nepieciešama. Jā, zaļā enerģija vienmēr būs dārgāka, tomēr mums ir jāskatās uz īpatsvaru. Ja mēs skatāmies uz zaļās enerģijas tarifa likmēm un biržas cenu elektrībai, varam redzēt, ka vēja parki, kas ir, piemēram, attīstīti Dānijā un citās ES valstīs, nes samērā lētu elektrību, bet, protams, dārgāku nekā biržas cena. Līdz ar to šis piekompensēšanas veids ir jāsaprot – vai mēs to gribam vai nē. Jo mums ES ir noteikusi zaļās vadlīnijas, kas nozīmē – vai nu maksāsim ES sodu, ka negribam būt zaļi, vai nu  atbalstīsim zaļo enerģiju.

Kāds tad ir tas modelis, ko piedāvājat? Iepriekš EM jau bija darba grupa un tur bija scenārija varianti, ko ar to darīt tālāk. Vai jūs ņemat to un turpināt, vai taisāt ko pilnīgi jaunu? Jums ir idejas, ko ar to darīt?

Jā, saprotu, ka runājam par iepriekšējā ekonomikas ministra plānu, kurš paredzēja šo jautājumu risināt trīs gadu laikā. Šāda laika vairs nav, līdz ar to šis plāns vairs neder. Mums ir jāsaprot, ka tas viss ir jālikvidē nekavējoties.

Ļoti labi. Izstāstiet, kā jūs to izdarīsiet!

Jā, nu, es jums vēlreiz saku – ja mēs skatāmies uz šo virsuzdevumu, tad faktiski zaļās enerģijas obligātās iepirkuma komponentes likvidēšana ir ļoti rupjš un vienkāršs veids. No Enerģētikas likuma izgriež trīs pantus un zaudē spēku daži normatīvie akti. Tas ir arī viss.

Tā būs jūsu priekšlikumu būtība Saeimai?

Jūs redzat, ka Ekonomikas ministrijai ir dots šāds uzdevums likvidēt, bet mēs saprotam, ka ir jārīkojas atbildīgi, un atbildība ir attiecībā pret zaļo ieprikuma komponenti. Ir divas būtiskas lietas – ir obligātā iepirkuma komponente un ir zaļās enerģijas atbalsts. Ja gribēsim atbalstīt zaļo enerģiju, tad mehānismi, kā to darīt, ir, tajā skaitā attiecībā uz Latvenergo peļņu un visu pārējo. Jo, redziet, Latvenergo īstenībā ir kaut kādā ziņā arī valsts kases papildinātājs caur nodokļu maksātāju prizmu. Ja mēs atbalstām zaļo enerģiju, tad varbūt tas varētu būt arī dažāds mehānisms, arī attiecībā uz Latvenergo peļņu.

Piedodiet par atklātību, bet klausoties visu, ko jūs stāstāt, jūs neminējāt nevienu konkrētu lietu, ko jūs izdarīsiet, lai izpildītu šo Saeimas uzdevumu, izņemot to, ka vērtēsim, skatīsimies. Zinot visus apstākļus un to, cik nopietna gatavošanās būtu vajadzīga, lai patiešām šādas lietas izmainītu, jo tas viss ir saistīts ar lielām naudas summām un potenciālām tiesvedībām, vai varat pateikt – vai šis Saeimas lēmums ir reāli izpildāms un vai tā nav tāda populistiska runāšana?

Bet kā jūs to saprotat, populistiska runāšana? Tātad Saeima ir lēmusi populistiski.

Es vaicāju jūsu viedokli.

Es jums arī atbildu – ja Saeima ir devusi šādu virsuzdevumu Ekonomikas ministrijai, Ekonomikas ministrija to arī izpildīs.

Līdz 31. martam ir palikuši, rupji rēķinot, divi mēneši, bet jūs pat nevarat pateikt risinājumu, kā to izpildīsiet.

Risinājums ir – vairāki jau ir bijuši, šeit kolēģi ir jau strādājuši vairākus gadus pie šā jautājuma. Kā risināt, kā iedzīvotājiem mazināt elektrības rēķinus.

Jūs taču teicāt, ka neņemsiet to vērā.

Es vēlreiz precizēju. Saku, ka nevis neņemšu, kāpēc lai es neņemtu vērā labas tēzes, bet uzdevums tobrīd bija pavisam cits – bija virsuzdevums atrisināt to problemātiku trīs gadu laikā. Tagad mums jāatrisina divu mēnešu laikā. Un līdz ar to tas arī maina konsekvences. Ja gribat šodien dzirdēt atbildi, kā mēs to izdarīsim, es jums to nevarēšu pateikt, jo man vēl ir jāiegūst ļoti daudz informācijas, lai varētu salikt visu kopā loģiskos priekšlikumos. Jūs pareizi teicāt, ka šeit ir jārīkojas atbildīgi, jo tāds ir mūsu plāns. Lai pēc iespējas atrisinātu divas sadaļas – gan mazākus elektrības rēķinus, jo tas ir Saeimas lēmumā, un otra daļa – lai mums kā valstij pēc tam nebūtu pretenzijas. Jo te mēs arī liksim pretī visus savāktos dokumentus, arī tās atziņas, kas Ekonomikas ministrijai jau šodien ir.

Vēl par energoresursiem runājot, valdības deklarācijā ir minēta apņemšanās nodrošināt, ka energoresursu izmaksas visās lietotāju grupās ir konkurētspējīgas Baltijā. Kā tieši konkrēti jūs domājat to panākt?

Energoresursu jautājums Baltijas kontekstā ir viegli sarēķināms, jo biržas cena mums visiem ir vienāda. Tomēr, ja skatāmies uz īpatsvaru, kāds ir koģenerācijas stacijām un gāzes stacijām, mums tas ir milzīgs – apmēram 66%. Tā ir viena no dārgākajām iespējamām elektrībām.

Jā, bet ko darīt?

Mazināt šo īpatsvaru. Šis īpatsvars ir mazināms vienkāršā veidā, un te atkal ir tiesas interpretācija par vienotu tehnoloģisko ciklu. Ļoti bieži ir jautājums par lietderīgā siltuma radīšanu un izmantošanu, kā arī pārpalikušās elektroenerģijas nodošanu tīklā. Ļoti bieži kontroles rezultātos redzam, ka tas ne vienmēr tiek ievērots. Šajā vienotajā tehnoloģiskajā ciklā ir iesaistītas vēl vairākas juridiskās personas, kuras šo vienoto ciklu pārtrauc. Tas, starp citu, būs arī viens no priekšlikumiem, kā šo jautājumu risināt, bet līdz tam mums vēl jānonāk. Ja skatāmies uz īpatsvaru gan Igaunijā, gan Lietuvā, tad kooģenerācijas un gāzes stacijas ir krietni, krietni mazāk, tas arī veido šo dārgo elektrību.

Jūsu priekšlikumu būtība būtu tām vairāk nesniegt valsts atbalstu? Kā tad jūs tās pēkšņi samazināsiet?

Redziet, ir tāda situācija, ka šīs koģenerācijas un gāzes savākšanas stacijas, piemēram, atkritumu poligonā ir ļoti labas. Jo – vai nu mēs savācam un strādājam, vai nu tas iet atmosfērā. Pie lopu fermām – arī tur tās ir vajadzīgas.

Bet kāds būs jūsu priekšlikums?

Priekšlikums būs ierobežot jeb noteikt konkrētas vietas, kur mēs šīs stacijas gribam redzēt – poligons, fermas un tā tālāk, un vietas, kur mēs tās nevēlamies redzēt, kur tās ir uzbūvētas, nu, principā tikai uz OIK rēķina. Jo, protams, ka šāds atbalsts tik dārgai elektroenerģijai nav loģisks.

KPV LV izvirzījis mērķi, ka 2050. gadā Latvijā dzīvos 2,5 miljoni pilsoņu, un starp galvenajiem pārmetumiem līdz šim pie varas esošajām partijām bieži piemin lielo emigrējušo skaitu. Ko konkrēti darīsiet, lai mazinātu emigrāciju?

Jau šobrīd, un tas ir Ekonomikas ministrijas jautājums, pie mums ir vērsušies ļoti, ļoti daudzi uzņēmēji, kas sūdzas par darba tirgu. Par to, ka pietrūkst darbaroku. Un tagad mēs pat sabiedrībā sākam runāt, nevis EM ietvaros, bet sabiedrībā par viedo imigrāciju. Mēs nevēlamies, lai būtu viedā emigrācija gadījumā, ja varam sagaidīt savus pilsoņus. Ekonomikas ministrija var informēt par to, ka ir daudzi uzņēmumi, daudzi uzņēmēji, kas lūdz atgriezties mūsu pilsoņus, un ir spējīgi nodrošināt [viņus] ar samērā labām algām. Kad jūs skatāties uz mūsu partijas programu, jatājums bija ietvēris plašu loku – tā ir gan Labklājības ministrija, zem kuras ir Nodarbinātības dienests.

Bet runāsim par jūsu atbildību. No sava skatu punkta, ar saviem instrumentiem – ko jūs konkrēti darīsiet?

Mēs redzam, ka varam veicināt informācijas apriti, lai uzņēmēji var teikt – lūk, mums pietrūkst tāds un tāds speciālists ar tādām un tādām algām. Bet te atkal jautājums ir sasaistīts ar Labklājības ministriju. Mums – Ekonomikas inistrijai un Labklājības ministrijai – šajos jautājumos ir kopējā sadarbības padome, mēs noteikti tos aktualizēsim un teiksim – redziet, mīļie pilsoņi, mums ir iespēja piedāvāt jums darbu tur un tur, par tik un tik, brauciet, lūdzu, mājās, šeit ir jūsu dzimtene.

Kaut kādā mērā jau tas arī tagad notiek dažādās platformās, taču acīmredzot nepietiekoši un uzņēmēji arvien skaļāk sāk runāt, ka viņiem trūkst darbaroku. Kāds ir jūsu kā ministra redzējums – kā jūs rosināt risināt šo problēmu?

Šīs situācijas risināšanai ir vairāki iespējamie ceļi. Pirmām kārtām, mums ir starpministriju sadarbības padomes, kur šo varam izrunāt visaugstākajā politiskajā līmenī. Mums ir sadarbības sanāksme, kur mēs arī varam šos jautājumus izrunāt.

Visur kur var viskautko runāt. Kāds ir jūsu konkrētais priekšlikums?

Mans priekšlikums ir turpināt runāt par šo procesu un aģitēt uzņēmējus nākt ar konkrētiem piedāvājumiem, kur viņi var piedāvāt cilvēkiem darbavietas. Kad skatāmies uz priekšvēlēšanu laiku, mūsu virsuzdevums bija, ko mēs gribam redzēt, veicināt un attīstīt. Ja tagad ir pieņemti grozījumi par darba algas norādīšanu sludinājumos, ļoti pareizs un prātīgs solis! Jo kāpēc gan tērēt laiku un iet uz interviju, un redzēt, ka algas apmērs ir neinteresants. Tagad cilvēki var redzēt, tai skaitā arī mūsu tautieši ārzemēs. Saņemot konkrētu naudas summu mēnesī un izrēķinot savus izdevumus, viņš paskatās uz šo te darba sludinājumu, viņš redz – varbūt mazāka naudas summa pēc Eiropas mērogiem, toties ir mazāki izdevumi dzīvošanai.

Vai redzat tagad plūsmu atpakaļ?

Es neredzu plūsmu, bet gribētu redzēt plūsmu kādā brīdī. Ja mēs neko nedarīsim, nekas nemainīsies.

Bet ko konkrēti jūs darīsiet bez runāšanas par šiem jautājumiem? Idejas jums ir?

Varam uzaicināt – pie mums nāk LTRK, LDDK, kuras saka, ka pietrūkst tur, tur un tur. Varam šo informāciju ļoti elementāri pārpublicēt un informēt mūsu sociālajā tīklā.

Vēl kaut kas bez informēšanas?

Protams, ka nekas bez informēšanas nav iespējams, jo varam tikai informēt par iespējām, mēs nevienam cilvēkam personīgi pakaļ nevaram aizbraukt.

Runājot par uzņēmējiem, viņus interesē darbaspēks no kādām trešajām valstīm. Jūsu atbilde?

Jūsu nosauktais darbaspēks ir lētāks. Uzņēmējs grib nopelnīt, viņš varbūt šeit varētu atvest vismazkvalificētāko. Mēs sakām – nē, šādai politikai! Mēs sakām, ka gribētu redzēt, lai tautieši ir pirmajā vietā. Nevis mazkvalificētais, bet tajā skaitā kvalificētais. Pie tā ļoti būtisks apsvērums – aicinu tomēr jauniešus izvēlēties turpināt studijas augstskolās, jo, ja mēs paskatāmies uz šo nodarbinātības segmentu, tie, kas ir ar augstāko izglītību un ar profesionālo kvalifikāciju, ir apmēram par 30% augstāk atalgoti nekā vidusskolu pabeigušie.

Vēl mazliet no deklarācijas – tur norādīts kopīgais mērķis radīt apstākļus, lai tautsaimniecība turpinātu pāreju uz inovatīvu, augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportu, ieguldot cilvēkkapitālā, kāpinot produktivitāti, palielinot investīciju apjomu un valsts konkurētspēju pasaules tirgū. Vai varat minēt kādus konkrētus piemērus, ko tieši jūs gribētu darīt?

Mēs redzam Dobeles dzirnavnieku kā labu piemēru. Respektīvi, šajā gadījumā tirdzniecība ar graudiem ir ar zemu pievienoto vērtību. Dobeles dzirnavnieks veido augstas pievienotās vērtības produktus, kāpina savu produktivitāti un ir konkurētspējīgs Baltijas reģionā. Šis bija viss valdības kopējs ietvars un te tomēr būs jāpieskaras arī Finanšu ministrijai un nodokļu politikai, kur mēs varēsim runāt par veicinošiem apstākļiem.

Jūs pieminat Dobeles dzirdnavnieku – jūs domājat, ka valsts kopējā politika palīdzēja un tas ir sekmīgais piemērs, ar ko lepojaties? Jo tas, ko gribu vaicāt, ir – ko konkrēti darīt, lai šie skaistie vārdi, piepildītos.

Redziet, ir jāsaprot tā būtiskā sastāvdaļa, kas ir – valdības deklarācija atšķirībā no rīcības plāna.Valdības deklarācijai ir apaļi teikumi, ja tā drīkst teikt, bet ar vektoru, virzienu, ko mēs vēlamies.

Bet, kā konkrēti sasniegt, jums nav skaidrs?

Pirmām kārtām, kad ierakstām deklarācijā, Ekonomikas ministrija jau ir strādājusi pie virzieniem, kā to veicināt. Tajā skaitā ir bijušas sadarbības iespējas gan ar Finanšu ministriju, gan ar Labklājības ministriju par nodarbinātību, un šīs te.. mēs varam vienkārši likt vai nu uzsvaru uz tehnoloģijām, kā tas ir ierakstīts šeit, vai savukārt likt uzsvarus uz citu, un tas ir saistīts jau ar izglītību.. jo mēs jau neskatām šo deklarāciju attiecībā uz rītdienu, mēs skatāmies četru gadu griezumā, ko gribam darīt. Šī ir valdības deklarācija četriem gadiem.

Nākamā tēma – viens no lielākajiem šķēršļiem darbaspēka mobilitātei Latvijā ir mājokļu politikas trūkums. Deklarācijā rakstīts, ka “ieviesīsim jaunu īres tiesisko regulējumu, lai veicinātu mājokļu īres tirgus attīstību”. Kā jūs vērtējat iepriekšējās valdības Saeimā iesniegto īres likumu?

Tur ir ļoti plašas diskusijas. Es, Juridiskajā komisijā piedaloties, to visu dzirdēju, tomēr Tautsaimniecības komisija par šo jautājumu ir aprobējusi vairāk aktuālu informāciju. Tas, ko esam domājuši un kur ir bijuši vairāki priekšlikumi, ir tas, ka šis te sharing economy, kas vairāk ir airbnb, daudzus dzīvokļu īpašniekus nostāda interesantā pozīcijā. Viņi ne vienmēr maksā nodokļus, papildus tam ir aizņemts dzīvoklis. Mēs gribētu runāt par atvieglotu procedūru.

Jūs konceptuāli atbalstāt turpmāku virzību?

Es konceptuāli atbalstu.

Nākamā lieta – valdības deklarācijā minēta apņemšanās panākt, ka visi Latvijas darbaspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt. Nevarēju atturēties nepavaicājot, tieši kā jūs to domājat izdarīt?

Šeit ir vairāku apstākļu kopums. Tas ir saistīts arī ar Veselības ministrijas sadaļu, jo ļoti daudz redzam, ka ir slimības lapas, kuru apjoms uz Baltijas fona mums vienkārši ir milzīgs. Līdz ar to cilvēkiem bieži vien .. teiksim, negodprātīgiem darbiniekiem ir vēlme paslimot, nevis iet uz darbu. Tādas situācijas ir.

Ko jūs darīsiet, pretī ir recepte?

Recepte ir ierobežot šādas slimības lapas. Mēs esam runājuši par šo un Veselības ministrija nāks ar savu priekšlikumu.

Labi, nākošais?

Protams, Labklājības ministrijas ietvaros Nodarbinātības dienests varētu vairāk sekmēt informatīvo loku ar tām darbavietām, kuras mūsu uzņēmēji sniegs. Mums ir vairāki sezonāli uzņēmēji, kas jau zina, ka viņiem būs darba vietas un viņi labprāt ar to dalītos.

Informāciju stiprināt, OK, vēl? Ir Latvijā viena sabiedrības daļa, kura negrib strādāt.

Mans personiskais viedoklis – te atkal būs vēl divas sadaļas. Bieži vien labprāt iegūst pabalstus un neiet uz darbu vispār. Tas ļoti, ļoti raksturīgs reģioniem, un reģionālie uzņēmēji ir vairākkārtīgi sūdzējušies par to. Līdz ar to mums jautājums jāskata no ekonomikas viedokļa par pabalstu piešķiršanas pamatotību cilvēkiem, kas tos nav pelnījuši. Tāda situācija arī ir. Mums ir jāsaprot, ka pabalsts ir kompensējošs apstākļu kopums, kas ir izteikts naudā vai varbūt pakalpojumos, ko cilvēks saņem pārejošu vai nepārejošu darbaspēju trūkuma dēļ. Tajā skaitā arī bezdarbnieku pabalsts ir sekmējošs instruments, nevis dāvana. Tāpēc, ja vēlamies strādāt, meklējam darbu. Ja nevēlamies strādāt, tad to nemeklējam. Ir daudzi cilvēki, kas piesakās pabalstiem, bet sen vairs neatrodas Latvijā, bet vēl tos [pabalstus] saņem. Pārskatīt šo procedūru – kā, kas, ko saņem – ir pamatoti. Mums ir vajadzīgi cilvēki ekonomikā, darba tirgū, nevis mājās, jo tāda ir mūsu valsts ekonomika. Ja mēs to gribam sekmēt, mums pie tā jāatgriežas.

Jūs rosināsiet samazināt termiņus? Cilvēks tāpat aiziet reizi mēnesī atzīmēties, nav jau grūti.

Tur ir tā lieta, ka nav jau grūti, varbūt jāatnāk trīs reizes. Ideja ir, ka viņam noteikti būtu jāvēršas Nodarbinātības dienestā biežāk. Vienu reizi mēnesī – tas nekam neder, turklāt būtu jāparāda, ka viņš tiešām ir gatavs strādāt un tiešām meklējis darbu, jāuzrāda arī savā specialitatē esošo uzņēmumu apliecinājums, ka viņš ir ieradies. Tas ir daudz vairāk jākontrolē. Tāda pozīcija ir arī vairākiem valdības locekļiem.

Valdības deklarācijā lasāma apņemšanās turpināt īstenot pasākumus eēnu ekonomikas ierobežošanai. Ko, jūsuprāt, konkrēti vajadzētu darīt?

Šis vairāk ir Finanšu ministrijas jautājums, jo zem Finanšu ministrijas ir VID, kam ir jākontrolē šis jautājums. Tomēr es no savas puses redzu, ka pozitīva fiskāla ietekme ir bijusi PVN samazināšanai augļiem. Tur bija liela ēnu ekonomikas sadaļa. Samazinot PVN, šiem augļu tirgotājiem vairs nav nolūka šo PVN kaut kādā veidā slēpt. Mēs redzam, ka ir vairāki citi segmenti, kur ir līdzīga situācija. Piemēram, gaļas tirgū.

Tad jūs varētu rosināt samazināt PVN virknē produktu pārtikas nozarē?

Domāju, ka to nerosināšu tāpēc, ka tas ir Finanšu ministrijas jautājums. Esmu informējis personīgi Finanšu ministriju par savu viedokli.

Bet vai jūs varētu definēt – kāda ir lielā vīzija, uz kādu ēnu ekonomikas īpatsvaru, uz kādu mērķi mums vajadzētu iet?

Redziet, visvieglākais veids par ēnu ekonomikas samazināšanu ir Skandināvijas piemērs. Ko saprotam ar ēnu ekonomiku? Tā faktiski ir skaidras naudas aprite. Ja mazinām skaidras naudas apriti un palielinām bezskaidras naudas apriti, ēnu ekonomika sarūk automātiski. Zviedrijā pat ir plāns piecu gadu laikā atteikties no skaidras naudas. Nedomāju, ka tas ir iespējams Latvijā, bet pie tādu mazinošu, bremzējošu aspektu kopumu varētu nonākt.

Kā jūs redzat praksē, ka mēs varētu samazināt skaidras naudas īpatsvaru, ar kādiem valsts instrumentiem?

Tie ir noteikti likumdošanas izmaiņas skaidras naudas aprites nosacījumos.

Kāds būtu tas procents, lielais mērķis – uz kādu mums vajadzētu tiekties pašreizējā situācijā?

Redziet, ēnu ekonomiku izrēķināt ir ļoti grūti, bet tas cipars varētu būt apmēram 30% Latvijā. Tas ir milzīgs skaitlis.

Uz kuru vajadzētu iet?

No kura vajadzētu iet uz leju, respektīvi, tie varētu būt 20% vai 10%.

Bet šobrīd jau ir 20%, drusku virs. (2018. gada prognoze vidēji – 20,9%)

Mēs esam tikušies ar Latvijas Bankas, LDDK un LTRK pārstāvjiem. Katram no viņiem ir dažādi skaitļi, tāpēc nebūtu tik rožainās cerībās, ka mums ir tikai 20%, bet labi! Šie dati mēdz atšķirties, tāpēc domāju, ka mums būtu jāiet uz 20%, varbūt 15% un nebūtu jābaidās uzstādīt šādus augstus mērķus. Jo, ja mēs kopā strādāsim, vienā brīdī nonāksim līdz tam, ka varam samazināt ēnu ekonomiku. Tas ir katram no mums nozagts cents.

Vai es varu kopsavelkot sacīt, ka jūs uzskatāt, ka vajadzētu aktīvāk darboties ēnu ekonomikas mazināšanā?

Noteikti!

OK, ja tas tā ir, vai tomēr nav mazliet divkosīgi – jūs sakāt, ka mums vajadzētu aktīvāk darboties ēnu ekonomikas samazināšanā, vienlaikus jūsu pašu ministre patlaban ir uz jautājuma zīmes, vai viņa pati ir maksājusi aplokšņu algas?

Es nevaru atbildēt par viņas uzņēmējdarbību.

Bet tas nav tā kā divkosīgi?

Man vai viņai?

KPV LV.

Es nevaru jums atbildēt par viņas uzņēmējdarbību. Viņa man nekad neko nav teikusi, vai tur ir bijis vai nav. Es saprotu, ka tur ir uzsāktas pārbaudes. Pārbaužu rezultātā mēs redzēsim, vai tā ir preses uzpūsta ažiotāža ar nolūku viņu nomelnot, vai tā ir patiesība, par kuru viņa arī pati atbildēs. Man par šo jautājumu nav nekāda teikšana un arī zināšanas.

Būvniecība tradicionāli ir bijis lielākais ēnu ekonomikas sektors un svarīgs solis ēnu mazināšanai ir pašā nozarē panāktā ģenerālvienošanās par zemāko algu slieksni. Taču tagad tā ir iestrēgusi konflikta dēļ, kas radies par virsstundu samaksas samazināšanu — pēc citu nozaru protestiem prezidents ir atgriezis Saeimā attiecīgās izmaiņas Darba likumā. Kādu risinājumu jūs redzat?

Šī ģenerālvienošanās ir labs veids, kā risināt problēmu. Tas tomēr nav pirmais vēsturē, un dzelzceļniekiem jau tas ir bijis. Ja skatās uz situāciju kopumā, ir ļoti labi, ka tāda diskusija ir sākta. Ja viņi spēs vienoties, tad šī vienošanās būtu pareizs un loģisks risinājums ēnu ekonomikai.

Bet ko darīt ar Darba likumu? Kāds ir risinājums, ko jūs kā atbildīgais ministrs domājat?

Es domāju, ka šajā gadījumā mums ar Labklājības ministriju būs vēl jārisina jautājumi, jo tur būs iesaistīti sociālie partneri un būs arī sociālo partneru sēde. Vienošanās var panākt tikai tad, kad viņi visi savā starpā būs vienojušies. Ja viņi nepanāks vienošanos, paliks tāds pats regulējums, kāds ir šodien, respektīvi – nav vienošanās. Ekonomikas ministrija var tikai piedalīties dialogā, sekmēt šo dialogu, virzīt puses mediācijas veidā uz vienošanos.

Valdības deklarācijas projektā ir apņemšanās panākt, ka “iekšējam tirgum ir raksturīga godīga konkurence un Baltijas valstīs zemākais korupcijas līmenis”. Tas pats jautājums – kā jūs to domājat panākt?

Godīga konkurence – esam skatījuši ļoti bieži kontekstā ar pašvaldībām. Ne tik daudz ar valsti, cik ar pašvaldībām. Pašvaldībās sākam redzēt dažādus Rīgas ūdeņus, kas faktiski ir uzņēmējdarbības veids, kur pašvaldībai nebūtu jāiesaistās. Pašvaldība ļoti bieži daudzos novados ir kā lielākais darba devējs, kas arī nav pareizi, jo tur veidojas vairāki riski – ne tikai ekonomiski, bet arī politiski. Esam runājuši par šo tēmu, ka vēlamies, lai Iepirkumu uzraudzības birojam būtu lielākas pilnvaras, Valsts kontrolei būtu lielākas pilnvaras, jo pagaidām šie rekomendējošie atzinumi ir rekomendācijas, lai gan ļoti bieži redzam, ka VK ir strādājusi pie daudziem jautājumiem, sniegusi izsvērtus problēmu risinājumus un akcentus. Galvenais, lai pašvaldība nenodarbojas ar uzņemējdarbību, tas ir pats galvenais! Jo tur mēs redzam lielos riskus.

Jā, bet tas ir gadiem un gadiem runāts. Arī no politiķu vides ir teikuši – tas nav pareizi, bet neko nevaram izdarīt. Ko jūs konkrēti darīsiet, lai tā vairs nebūtu?

Šajā gadījumā esam ieguvuši dzirdīgas ausis mūsu valdības partneru vidū. Un esam runājuši par šo tēmu kā konkurenci kropļojošo jautājumu izskaušanu, un tas bijis valdības deklarācijas veidošanas brīdī kā absolūts konsensuss – mums līdz tam ir jānonāk. Lielākais spēlētājs pašvaldību vidū – ZZS – šobrīd nav valdībā, un redzam, ka mums ir atvērtas durvis šo jautājumu atrisināt.

Vai darba kārtībā varētu būt arī jautājums par pašvaldību lapelēm – tā saukto mediju biznesu?

Par šo jautājumu jums varu daudz pastāstīt, tajā skaitā par manu personisko pieredzi Jelgavas novada domē. Tur ir Jelgavas novada ziņas – Jelgavas Vēstnesis ar glancētu papīru, kas ir visdārgākais iespējamais veids, kā kaut kādu informāciju pasniegt. Es vienmēr esmu teicis, ka ir jāatbalsta vietējais medijs, drukātā prese – Zemgales Ziņas, es gribu paslavēt šo laikrakstu, jo tas ir samērā objektīvs. Man vienmēr ir bijusi vispusīga informācija, nevis priekšsēdētājs, kas bučojas ar pensionāriem.

Bet tagad jūs esat amatpersona. Vai šīs mediju vides kropļošana tiks pārtraukta un šie grozījumi, ka pašvaldības nav tiesīgas izdot šādus laikrakstus vai kā minimums reklāmas piesaistīt, beidzot pieņemti?

Esam par šo jautājumu runājuši un dzirdējuši arī [laikraksta] Bauskas Dzīves gadījumu. Mēs un es personīgi vienmēr esmu bijis par to, lai šādi izdevumi kļūtu par vienas lapiņas izdevumu, kur ir nopublicētas varbūt izsoles, un otrs moments, ka visām šīm pašvaldībām ir ļoti labas mājaslapas, kur var ieiet un visu atrast. Šīs avīželes neuzskatu ne par mediju, ne par ziņu izplatīšanas labu praksi, tāpēc, cik tas būs atkarīgs no manis, to vienmēr sekmēšu.

Kāds ir jūsu veidoklis par LIAA darbu?

Man ir paredzēta tikšanās ar LIAA vadītāju. Vēlos iepazīties. Katrā ziņā tas ir diskusiju jautājums tādā ziņā, ka man ir jāizvērtē un jāiepazīstas ar tiem rādītājiem, kā viņam veicies līdz šim.

Vai jums konceptuāli, ienākot Ekonomikas ministrijā, ir skaidra vīzija, kur ir vājie posmi amatpersonu vidū, kurus vēlaties nomainīt, vai varbūt nākat ar savu komandu?

Lai vai kurš būtu mainīts, un tas ir normāli, ka nāk jauns ministrs ar savu politisko redzējumu, politisko uzstādījumu, protams, ka to izpildīt var tikai cilvēks, kam viņš uzticas. Daudzās institūcijās tagad ir ilggadēji vadītāji un viņi ir pārdzīvojuši pat vairākas valdības. Mainīt šo cilvēku tikai mainīšanas pēc – nekādā veidā es to nedarīšu. Vēlos iepazīties ar darbu. Tā kā ir OIK jautājums, man nav laika nodarboties ar daudz ko, kam man būtu jāpievērš uzmanība, bet katrā ziņā viss vēl ir priekšā. Drīz tiksimies ar Privatizācijas aģentūras vadītāju, LIAA vadītāju un citiem vadītājiem.

Kāpēc vispār iesaistījāties politikā?

Tas bija interesants laiks. Tajā brīdī Artuss [Kaimiņš] bija cilvēks, kurš uzrunāja jauniešus iesaistīties politikā. Pirms tam politikā nebiju iesaistījies.

Jūs sevi pieskaitāt pie Artusa jauniešiem?

Nu, labi, es pārfrāzēšu. Nevis jauniešiem, bet jaunus cilvēkus ar tādu citu skatījumu. Jo politikā bija iestājies tāds brīdis, ka tur bija palikuši ļoti smagnēji politiķi – Solvita Āboltiņa toreiz vēl bija politiķe, Augusts Brigmanis, tādi cilvēki, kas politikā bija smagsvari, sistēmiski cilvēki. Un es biju Somijā. Uzzināju, ka Somijā apmēram 20% no iedzīvotājiem ir iesaistīti politiskajās organizācijas – nevis biedri, bet ļoti dažādās formās. Un redzēju, cik daudz jautājumu tiek izlemti politiskajās organizācijās, cik daudz politiskas organizācijas var ietekmēt. Aizgāju uz pirmo KPV LV kongresu, tas bija dibināšanas kongress. Pilnīgi intereses pēc. Un ieraudzīju, ka šeit tiek aicināti cilvēki piedalīties politikas veidošanā. Man bija ļoti interesanti izteikt savus priekšlikumus, uzklausīt viedokļus un tas tā attīstījās. Sāku iet uz Saeimas komisijām, skatīties, kā tas notiek, kādi jautājumi tiek risināti, kas ko lobē, un līdz ar to arī iekļuvu Jelgavas novada domē. Tā ir daudz vairāk saimnieciska organizācija, bet tomēr – tas ir saistīts ar nodokļu maksātāju naudas izlietošanu. Man likās, ka nākamais solis ir loģisks – piedalīties Saeimas vēlēšanās, un es arī biju tas cilvēks, kas strādāja pie partijas programmas. Tā, ka man ir savas idejas un gribēju tās realizēt.

Vai es pareizi saprotu, ka jūs esat no Kaimiņa nometnes?

Nepareizi, nav tādas Kaimiņa nometnes. Nav ne Kaimiņa nometnes, no Gobzema nometnes, ir ļoti būtiski cilvēkiem to saprast. Atkal atgriežoties pie biedrības principa, mums ir samērā liels biedru skaits. Tas mainās, un arī jauni līderi dzimst un parādās.

Un aiziet.

Un aiziet. Līdz ar to var būt tāda situācija, ka ir parādījies kāds jauns līderis un viņam seko vairāk. Te ir iespēja sevi pierādīt.

Kā jūs pats saredzat risinājumu pašreizējam konfliktam starp Kaimiņu un Gobzemu? Šodien ir ziņas, ka Gobzems ir izslēgts, bet Saeimā jau viņš paliek.

Es domāju, ka risinājuma starp šiem diviem cilvēkiem nav. Viņi nav spējīgi sarunāties, cik esmu pamanījis. Tas, protams, nenozīmē, ka ar laiku cilvēkiem viedoklis nevarētu mainīties, bet acīmredzot tur ir noticis kas tāds, kas man nav zināms, kas viņiem vairs neļauj savstarpēji sarunāties. Domāju, ka risinājums viņu attiecībām nav, bet attiecībā uz frakcijas darbu ir. Un šeit ir ļoti svarīgi nodalīt informācijas plūsmas – informācijas plūsma, kas ir saistīta ar valdības ietvaru, te mēs runājam par ministriem, parlamentārajiem sekretāriem un deputātiem, kas ir atbalstījuši valdību, un savukārt [partijas] opozīciju.

Tad jūs saredzat risinājumu tajā, ka viens ar otru nesarunājas, ka pieciniekam nestāsta un otrādi?

Redziet, piecinieks ir balsojis pret valdību un viņu balsojums ir ļoti neprognozējams. Risinājums ir šīs informācijas plūsmas nodalīšana, kura viņiem nemaz nebūtu jāzina.

Jūs saredzat, ka šī neordinārā situācija pastāv ilgāku laika periodu vai viņai vajadzētu atrisināties?

Es domāju, ka šis politiskās pieredzes trūkums dažiem deputātiem, kas balsoja pret [valdību], licis izdarīt šādu izvēli. Nedomāju, ka viņi tagad ir laimīgi ar šo izvēli. Iespējams, viņi ir apmierināti, bet tomēr viņiem būtu daudz lielākas iespējas strādāt pozīcijā, lai izpildītu plānu, par kuru mēs bijām runājuši, programmu. Turklāt mums nav 51%, mums ir tikai 16 [balsis], un dzīves reālijas ir tādas, ka mums ar to ir jārēķinās.

Jums tūlīt būs kongress. Vai šai partijai joprojām jāpaliek šādā sastāvā, kur viena daļa deklarē sevi kā opozīciju, balso kā opozīcija un rīkojas dažādos citos veidos kā opozīcija, un atkal viena liela daļa ir tā, kas veido valdību un strādā. Kāds ir jūsu viedoklis, kā jūs rīkosieties?

Šeit ir arī ļoti būtiski, ko daudzi cilvēki jauc kopā – ir partija un ir frakcija. Piemēram, mēs skatāmies kaut vai uz šī indivīda – Alda Gobzema – situāciju. Viņš ir izslēgts no partijas, tas nenozīmē, ka viņš to nepārsūdzēs, bet viņš ir izslēgts. Frakcijā viņš, protams ir, jo viņš ir ievēlēts un viņam šo mandātu ir devusi tauta un nevis partija (Gobzemu no Saeimas frakcijas izslēdza 6.februārī – red.). Līdz ar to viņš turpina uzrādīt savus darbus, kurus viņš tā kā uzskata par pareiziem esam un nākotnē viņu vēlētājs par to novērtēs. Ko mēs redzam par šo te nošķirtību, kas ir ļoti būtiski – mēs kongresā, kas tagad būs, nelemsim nevienu jautājumu, kas ir saistīts ar frakciju, jo frakcija lemj pati patstāvīgi. Tā ir atsevišķa juridiska vienība, kurai ir savs nolikums, savas telpas un viss pārējais, un dalībnieki. Ja frakcija nolems viņu slēgt ārā, tad tas jau būs cits, atsevišķs lēmums, kas notiks Saeimā frakcijas ietvaros, bet es tur nepiedalīšos, jo esmu nolicis deputāta mandātu.

Vēl gribēju saprast par šīm aizdomām par Meroni finansējumu jūsu partijas politiķiem. Kāds ir jūsu viedoklis par šo kriminālprocesu?

Ja ir aizdomas par Meroni finansējumu, ir noteikti jāvēršas KNAB.

Jā, jā, kāds to arī ir darījis. Bet kāds ir jūsu personiskais viedoklis, vai jūs saredzat, ka tam varētu būt pamats un vai tas jums netraucē strādāt kopā ar cilvēkiem, kuri, iespējams, pārkāpuši likumu?

Esmu partijas valdes loceklis un zinu, kādas ir naudas plūsmas partijas kasē. Es neesmu redzējis neko no Meroni vai no kādiem citiem cilvēkiem, tai skaitā arī neesmu redzējis neko no Šlesera, un man nav šādas informācijas.

Tos 100 tūkstošus no Rūdolfa Meroni?

Jā, nu, kur viņi ir?

Es nezinu. Varbūt vajadzētu noskaidrot?

Bet es nezinu, vai tādi vispār ir. To KNAB noteikti varētu noskaidrot. Es būtu laimīgs, ja viņi to izdarītu.

Noslēgumā – iepriekšējiem ministriem kādu laiku iepriekš man ir nācies uzdot jautājumus, kā jūs rīkotos, ja jūs Lembergs vai kādas citas ietekmīgas personas aicinātu uz klusu tikšanos par saimnieciskiem jautājumiem?

Man ir jautājums, ko nozīmē klusa tikšanās? Mēs ēdam pusdienas – tādā formātā?

Jā, cilvēks, kuram ir ļoti konkrētas saimnieciskas intereses kādu lēmumu pieņemšanā.

Es vienmēr esmu teicis, ka ir ļoti svarīgi uzklausīt visus viedokļus un tikties ar visiem, taču es labprāt labāk tomēr aicinātu šeit uz ministriju jebkuru cilvēku – ja kāds pārstāv kādu organizāciju vai pašvaldību, jūs pieminējāt šo te kungu, lūdzu, es tiekos ar jebkuru cilvēku.

Ar Lembergu arī labprāt tiktos?

Lai cik viņš ir odioza personība, tomēr viņam tautas daļa ir devusi savu mandātu. Un ja viņam ir saimnieciski jautājumi, kurus viņš pārstāv kā domes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs, laikam tā sanāk.

Atstādinātais…

Atstādinātais, jā, tāpēc tīri tādā formātā viņš man nav interesants, jo viņš nav amatpersona, ar kuru es par šiem jautājumiem varētu runāt, jo viņš ir atstādināts. Bet ja viņš pārstāv kādu no uzņēmumiem, un es zinu, ka viņš tur laikam pārstāv, tad, protams, man ir pienākums ar viņu tikties.

Vai jūs arī ieklausītos šo cilvēku viedokļos, vai tie ietekmētu jūsu lēmumus? Pieņemsim, par to pašu OIK, tur saduras ļoti daudz dažādu interešu, tās ir lielas naudas summas, un tad jau acīmredzot katrs no šī bznesa pārstāvjiem gribētu nākt un runāt ar jums un teikt, cik ļoti svarīgi, ka es palieku un es turpinu saņemt šo naudu.

Esmu jau ticies ar šādiem cilvēkiem un turpināšu tikties. Esmu ticies arī ar Atjaunojamās elektroenergijas federācijas vadītāju un uzklausījis viņu viedokli, taču tas nenozīmē, ka pēc šīs informācijas uzklausīšanas un sagrupēšanas esmu kaut mazliet nostājies viņu pusē. Uzklausu – paldies par informāciju, uz tikšanos! Tādā formā un tas būs ar katru, jo man tomēr šeit ir arī ļoti daudz darbinieku, kam ir ļoti labas specifiskas zināšanas par katru no jautājumiem, kas ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Mēs runājam, un es pēc tam prasu viedokli tiem cilvēkiem, kas te jau gadiem strādā.

Nekāda sarunāšana ar jums nebūs iespējama?

Redziet, es esmu jauns cilvēks politikā un šajā lielajā, augstajā amatā, ja tā drīkst teikt. Es tomēr pārstāvu sabiedrības intereses un mani ģimenē nav tā mācījuši, ka man ir jāpārstāv kāds tagad, kas te kaut kur nāks. Varbūt kāds arī nāks, bet man ir savi principi, pie kuriem turēšos, jo ir jau cilvēkiem arī sirdsapziņa un apziņa. Ja mēs skatāmies, piemēram, uz Saeimas  zvērestu, tad tur ir jābalso nevis pēc frakcijas disciplīnas, bet pēc labākās apziņas, un mums visiem – jebkurā amatā un jebkuram cilvēkam Latvijā – būtu jādarbojas pēc labākās apziņas, lai mūsu valsts plauktu!

Kā jūs pats sev esat definējis – esat nācis politikā uz palikšanu vai tas ir eksperiments?

Es noteikti esmu nācis uz palikšanu. Eksperimentēt varbūt var uzņēmējdarbībā, bet ne jau ar valsts nākotni. Domāju, ka es varētu sniegt gan pienesumu, gan arī uzrunāt daudzus cilvēkus, kas gribētu attīstīt tautsaimniecību Latvijā. Es noteikti gribētu būt daļa no Latvijas izaugsmes sekmēšanas.