Pērn Ķīnas IKP pieauga par 6,6%. Daudzas rietumvalstis šādu ekonomikas skaitli var apskaust, taču Ķīnā tas ir zemākais rādītājs pēdējo 30 gadu laikā, raisot bažas, ka šī Āzijas lielvalsts sāk zaudēt jaudu kā globālās ekonomikas motors
Janvāra vidū Ķīnas statistiķi publicēja jaunākos oficiālos datus par valsts ekonomiku. 2018. gada pēdējos trijos mēnešos IKP noslīdēja līdz 6,4%, salīdzinot ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā. Visa pērnā gada griezumā izaugsme bija 6,6%. Tas ir kuslākais izaugsmes temps kopš 1990. gada, kad pēc gadu iepriekš notikušajiem protestiem Tjaņaņmeņas laukumā Ķīnā sākās jauns ekonomiskais brīnums.
Vienlaikus publiskotie dati liecina par labāku, nekā cerēts, patēriņa tirgus un rūpnieciskās ražošanas aktivitāti decembrī, mudinot domāt, ka ekonomikas attīstība vienkārši stabilizējas.
Tomēr detalizētāka datu analīze izgaismo ne tik pievilcīgu skatu.
Pagājušā gada otrajā pusē investīciju apjoms, fabriku aktivitāte un patēriņa apjoms ir ievērojami samazinājies. Šie skaitļi liecina, ka negatīvas sekas jau radījis tirdzniecības karš, kuru pret Ķīnu sāka ASV prezidents Donalds Tramps.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.