fbpx

FOTO: Rīgas pils vecajā daļā veikta vērienīga izpēte un nākamgad sāks būvdarbus 1

Rīgas pils Horna bastions. Foto: Ēriks Božis
Print Friendly, PDF & Email

Rīgas pils vecajā daļā (Kastelā) veikta pils dienvidu spārna izpēte, pagrabstāvā sākta arheoloģiskā izpēte, kas notiks līdz jūnijam, kā arī Nacionālajā kultūras mantojuma padomē saskaņotas izmaiņas principiālajiem risinājumiem Horna bastiona atjaunošanas būvprojektā, ietverot tajā atsegtās XIII – XIX gs. arheoloģiskās vērtības, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

“Rīgas pils atjaunošana ir profesionāli pareizi virzīta uz priekšu. Ir izdarīts viss, kas bijis iespējams esošā finansējuma ietvaros. Ir metodiski veikta izpēte un projektēšana, tā ļaujot apkopot informāciju par to, cik sarežģīts komplekss ir viduslaiku arhitektūras piemineklis Rīgas pils. Labi organizēts darbs noved pie rezultāta, kad tiek atklāts tas, kas ir vērtīgs, konservēts tas, kas varētu iet bojā,” secina Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis.

Kopā ar restaurācijas speciālistiem no Itālijas Gvido Drusi vadībā tika veikta arī pils dienvidu spārna izpēte. Tomogrāfiskā 3D skenēšana biezajā ārsienā gātes pusē atklāja pazeminātu blīvumu, iespējams, caurumu, kas izveidojies no vēsturiskajām kāpnēm, kas reiz vedušas no ielas uz kapelu 2. stāvā. Tas izskaidro plaisu rašanos šajā zonā un fasādes izvērsumu uz āru.

“No vienas puses, plaisa sienā, protams, nav nekas labs, bet no otras – tagad ir skaidrs, kādu iemeslu dēļ tā ir izveidojusies un kā šo problēmu risināt, kā arī kā šī pētniecības metode strādā Rīgas pils konstrukciju izpētē,” secina “Rīgas pils Kastelas projekta” galvenais arhitekts Reinis Liepiņš no biroja “Sudraba arhitektūra”.

Modernās izpētes rezultātus zināšanai pieņēma arī Rīgas pils atjaunošanas padome. Savukārt Neimanis atzīst, ka ekspertīzes secinājumi ļaus precīzāk saplānot Kastelas daļā veicamos izpētes darbus. Patlaban tiek gatavoti iepirkumi šogad veicamajai inženiertehniskajai izpētei un vēsturiskā uzslāņojuma noņemšanai, kā arī 3D skenēšanai un 3D vizualizācijas izstrādei. Vienlaikus visā atjaunojamā pils daļā tiek veikts plaisu monitorings.

Savukārt Daugavas gātes pusē situāciju nopietnu padara nepabeigtā lietus ūdens kanalizācijas sistēma, tādēļ, lai nodrošinātu pils pagraba sienu ventilāciju, būtu jāatsedz pamati – bijušais 1.stāvs, līdzīgi kā tas ir paveikts pie Doma baznīcas. Iespējamais risinājums patlaban tiek pārrunāts ar Rīgas pašvaldības atbildīgajiem dienestiem, taču vēl būs jādomā par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, saka Neimanis.

Pērn tika pieņemts lēmums sadalīt Kastelas daļas rekonstrukciju vairākos posmos, jo šādi ir iespējams saglabāt atklātās vēsturiskās liecības un vienlaikus turpināt pils atjaunošanas darbus.

23.janvārī Rīgas pils atjaunošanas padome akceptēja rekonstrukcijas pirmajā kārtā paveicamos darbus atvēlētā budžeta – piecu miljonu eiro – apjomā. Saskaņā ar tiem plānots, ka pirmās kārtas būvdarbi sāksies 2020.gadā, bet vēl šogad tiks veikta sarežģīto konstrukciju pastiprināšana, sienu un grīdu demontāža. Vēl jāsaskaņo izmaiņas visā lielajā būvprojektā, kā arī jāatrod vislabākais inženiertehniskais risinājums notekūdeņu kanalizācijai Daugavas gātes pusē.

Atjaunotās kapelas un remtera telpas būs publikai apskatāmas 2023.gadā, vēl pirms Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atgriešanās vēsturiskajās telpās.

Komentāri (1)

lindab456 27.01.2019. 11.09

Par kvalitāti, pirmkārt, liecinās tas, cik no oriģinālās substances būs saglabāt un cik – neatgriezeniski zaudēts, vai tiks respektētas un ievērotas tiesības to izzināt arī nākošajām pētnieku paaudzēm.

+1
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu