Ārstu labākais palīgs 1

Mārtiņš Sils, Meditec līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs. Foto — Ieva Salmane
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Pagaidām nekas neliecina, ka e-veselība spēs izkonkurēt Ārsta biroju — informācijas sistēmu, ko izmanto vairums mediķu. Nu uzņēmums Meditec, nolēmis izveidot visērtāko vietni pacientiem

Kad pirms vairāk nekā gada Veselības ministrija lika mediķiem pieslēgties e-veselībai, daudziem vienīgais mierinājums bija fakts, ka ierastais Ārsta birojs ir integrējams e-veselībā. Mediķu vidū Ārsta birojs bija un joprojām ir populārākā informācijas sistēma, ko izmanto ap 200 veselības aprūpes iestāžu, to vidū arī abas lielākās universitātes slimnīcas: Austrumu un Stradiņa. Tieši Ārsta birojs nodrošina datu apstrādi vairumā medicīnas iestāžu, ko mēs, pacienti, apmeklējam.

Tā izstrādātājs — uzņēmums Meditec — ir radījis arī informācijas sistēmu Emy operatīvajiem dienestiem, ko jau vairākus gadus lieto Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Un, lai pacientiem būtu ērti pierakstīties pie ārsta vai izsaukt «ātros», Meditec ir izstrādājis arī pacientu portālu eVeselībasPunkts, kas kā lietotne lejupielādējama arī viedierīcēs. Faktiski Meditec ir radījis tādu veselības aprūpes informācijas sistēmu, kādas reiz sapņojām redzēt e-veselībā. Kā uzņēmumam tas ir izdevies?

Plecu pie pleca ar ārstiem

Tieši pirms 20 gadiem, 1999. gada janvārī, divi kopš studiju laikiem pazīstami programmētāji — Mārtiņš Sils un Māris Zvirgzdiņš — izveidoja pirmo programmu toreizējai Rīgas poliklīnikai Vesels.

«Bija tā sauktie slimokases taloni, kas bija jāaizpilda ārstniecības iestādēm, lai par pacientiem sniegtajiem pakalpojumiem saņemtu valsts naudu. Šī talonu aizpildes programma bija pats sākums,» atceras Mārtiņš, tagad Meditec valdes priekšsēdētājs. «Tad programmu papildinājām ar pieraksta kalendāru, tad ar citiem risinājumiem, līdz pamazām tapa informācijas sistēma ārstniecības iestādes darba organizēšanai. Pēc līdzības ar Microsoft Office mēs savu informācijas sistēmu nosaucām par Ārsta biroju, un tā, daudzkārt uzlabota un pielāgota klientu vajadzībām, ir mūsu galvenais pamatprodukts.»

Ārsta birojs kļuva populārs bez īpašas reklamēšanas, jau pirmajā gadā līgumu ar Meditec par informācijas sistēmas iegādi noslēdza vairāk nekā desmit dažādas ārstniecības iestādes, pārsvarā Rīgas poliklīnikas. Pirmajos gados Ārsta birojs bija izmantojams tikai ambulatorās iestādēs, tas ir, ārstu privātpraksēs un poliklīnikās. Taču dažu gadu laikā Mārtiņam, Mārim un viņu kolēģiem izdevās izveidot Ārsta biroju arī slimnīcām. Pirmā versija tapa ciešā sadarbībā ar Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu. Kā atceras Mārtiņš, programmētāji daudz laika pavadīja slimnīcā, lai saprastu, kā tajā tiek organizēti darba procesi, kā strādā ārsti un ko viņiem vajag, lai programmatūra atvieglotu viņu ikdienas darbu.

Viena no Meditec veiksmes atslēgām — darbinieki nežēlo laiku sarunām ar lietotājiem. Lai izvairītos no liekiem pārpratumiem, pēdējos gados izmanto tā dēvēto Agile metodi. Tas nozīmē, ka programmētāji nevis pieņem pasūtījumu, izstrādā un tad atdod produktu klientiem, bet virzās uz priekšu nelieliem soļiem: izstrādā risinājumu, dod lietotājiem izmēģināt, pēc viņu ieteikumiem izmaina vai uzlabo to un tad ķeras pie nākamā risinājuma. «Vieglāk strādāt, ja sadarbojamies,» secinājis Mārtiņš.

Ārsta biroja pilnveidē visvairāk risinājumu ir bijis vajadzīgs universitātes slimnīcām, katrā ir desmitiem dažādu ārstniecības, izmeklējumu un diagnostikas centru un laboratoriju. Kā uzsver Mārtiņš, tagad jebkura iekārta ir datorizēta, līdz ar to tās programmatūra ir savietojama ar Ārsta biroju. «Mums ir desmitiem, varbūt pat vairāk nekā simtu integrāciju ar citām informācijas sistēmām. Tieši integrācijas darbi ir visgrūtākie. Parasti, kā pēc definīcijas, tam naudas nav. Mēs iesakām, pērkot jaunās tehnoloģijas, jāpadomā, ka tās būs savietojamas ar centrālo sistēmu,» skaidro Mārtiņš.

20 gadu laikā Meditec kļuvis par lielāko programmatūras izstrādātāju veselības aprūpē Latvijā. Tagad uzņēmums piedāvā ne tikai Ārsta biroju, bet arī operatīvo dienestu izsaukuma sistēmu Emy un eVeselībasPunktu, kur ir elektroniskā pieraksta sistēma. «Kopš pagājušās nedēļas mums ir 55 tūkstoši reģistrētu lietotāju,» Mārtiņš palepojas, ka eVeselībasPunkts ir ērti izmantojams gan datorā, gan viedtelefonā. Jau divus gadus šajā sistēmā var pierakstīties pie jebkura ārsta, kas lieto Ārsta biroju, savukārt e-veselībā elektroniskais pieraksts joprojām nav pieejams. Ja ir eVeselībasPunkta lietotne, tad ar tās palīdzību brīdī, kad telefona lietotājs izsauc «ātros», Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests saņem informāciju par zvanītāja atrašanās vietu. Brīnišķīgs risinājums tām nelaimīgajām situācijām, kad noticis negadījums zvanītājam nezināmā vietā — kaut kur uz šosejas, mežā vai pļavā.

«Šādu pakalpojumu varējām nodrošināt tāpēc, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam izveidojām informācijas sistēmu Emy. Tagad zinām, ka varam arī citiem operatīvajiem dienestiem, piemēram, ugunsdzēsējiem un policistiem, izstrādāt informācijas sistēmas izsaukumiem. Emy varētu būt noderīgs arī mazāku problēmu risināšanai — mūsu klientu vidū ir arī dažas pašvaldības, kas sistēmu iegādājās, lai to darbinieki ātri saņemtu informāciju par ķibelēm, kurām vajadzīgs ātrs risinājums,» stāsta Mārtiņš.

Nejūtas apdraudēti

Nacionālais veselības dienests savulaik mediķiem ir solījis, ka ar e-veselību varēs aizvietot citas datorprogrammas. Vairāk ar nožēlu nekā prieku Mārtiņš saka: «Tā ir utopija. Ar e-veselību nekad nevarēs aizvietot Ārsta biroju

Drīzāk otrādi — pagaidām e-veselībā ir tikai e-receptes, e-darba nespējas lapa un no šī gada jābūt arī e-nosūtījumam, tātad ļoti maza daļa no tā pakalpojumu klāsta, kas vajadzīgs ārstēšanā. E-veselība joprojām nedod iespēju pierakstīties pie ārsta, tāpēc Meditec apsver iespēju panākt, ka pašu izstrādātajā sistēmā eVeselībasPunkts varēs pierakstīties ne tikai pie mediķiem, kas lieto Ārsta biroju, bet pie pilnīgi visiem Latvijas ārstiem.

Mārtiņš gan nenoliedz, ka pēdējos gados ir bijis izaicinājums nodrošināt, lai Meditec izstrādātās informācijas sistēmas būtu integrējamas e-veselībā. «Bet tā tad ir arī mūsu vienīgā saikne,» saka Mārtiņš. «Savulaik savas pieredzes dēļ pāris reizes esam pieaicināti palīdzēt uzņēmumiem, kas piegādāja e-veselības sistēmai kaut kādas daļas. Taču tieša līguma ar Nacionālo veselības dienestu par e-veselības izstrādi mums nav bijis.»

Mārtiņš uzskata, ka šīs sistēmas lielākā nelaime — projektā nav vadības komandas un stratēģijas. «Bet jebkuras sistēmas iedarbināšanai vajadzīgs kāds, kas to labi pārvalda. Ja nav procesa vadītāja, tad programmētāji var programmēt, ko vien grib, visas sistēmas kopumā nestrādās,» saka Mārtiņš. Otrs neveiksmju iemesls ir projekta atrautība no lietotāju vajadzībām. «Cik zinām no mūsu klientiem, ārstniecības iestādes un ārsti, kas ir galvenie e-veselības lietotāji, izstrādes laikā turēti pa gabalu no šīs sistēmas. Nekad neviens no Nacionālā veselības dienesta nav gribējis pa īstam iedziļināties, ko ārstniecības iestādēm e-veselībā vajag. Brīžiem ir sajūta, ka tiek domāts tikai par to, ka valstij šādu sistēmu vajag norēķiniem. Bet neviens nav domājis, kā vislabāk e-veselību izmantot veselības aprūpes uzlabošanai.»

Pagaidām Mārtiņš ir pārliecināts, ka Meditec darba pietiks vēl daudziem gadiem. Viens no mērķiem esot panākt, lai tā izstrādātās sistēmas būtu eksportējamas.

Brīvība ceļot un riskēt

Sapulču telpā, kur notiek saruna, vienu no sienām klāj Mārtiņa fotogrāfija, kas tapusi Malāvijā. Dučiem vienkoča laivu ezera krastā, jautri bērni un gandrīz sajūtama tveice. 2015. gadā Mārtiņš Sils kopā ar draugu Andžu Ūbeli devās motoekspedīcijā 2 rati 2 ragi cauri 13 Āfrikas valstīm, kuras laikā tapa šis attēls. Bet paši ceļotāji toreiz kļuva par brīvskolotājiem.

«Kad plānojām ceļojumu, visu laiku bija sajūta, ka tam ir vajadzīga kaut kāda papildu misija. Aizdomājos, ka varētu paprasīt saviem bērniem un viņu klasesbiedriem uzticēt mums kādus uzdevumus. Tā saņēmām daudzus interesantus un gudrus uzdevumus,» stāsta Mārtiņš. Bijis gan jānogaršo kāpurs olbaltumvielu uzņemšanai, gan jānomēra Viktorijas ūdenskrituma skaļums. Bet Špoģu vidusskolas bērni palūguši Johannesburgā nointervēt fotogrāfi Džodiju Bīberi. «Tikai tad, kad tuvojāmies Johannesburgai, sākām domāt, kā uzdoto izpildīt. Atradām viņas e-pasta adresi, aizsūtījām īsu vēstuli, un izrādījās, ka fotogrāfe divas reizes jau bijusi Latvijā, tāpēc uzreiz iedeva savu telefona numuru un piekrita satikties uz tasi kafijas. Kad satikāmies, viņa mums parādīja, kā pareizi nolikt kameru intervijas ierakstam, kā salikt mobilos telefonus, lai skaņa ierakstītos, viņa pat pamācīja, kā mums viņu intervēt. Sarunai bija paredzētas 20 minūtes, bet šķīrāmies pēc pusotras stundas, uzzinājuši daudz par dzīvi Dienvidāfrikā!»

Mārtiņš to atceras ar prieku. Gandarīts par skolēnu uzdevumiem, pēc ceļojuma viņš kopā ar Andžu satikās ar visiem jauniešiem, lai pastāstītu par piedzīvoto. «Mums vēl nebija idejas, kā sauksim savu sadarbības projektu ar skolām. Bet katrā no skolām mums deva brīvpusdienas, tāpēc smiedamies sevi nosaucām par brīvskolotājiem,» saka Mārtiņš. Kopš tās reizes viņš vienmēr ceļojumus izmanto, lai dotu impulsu skolēniem painteresēties, kas notiek tālās zemēs.

Ilgie un tālie braucieni pieradinājuši Mārtiņu pie uzticēšanās kolēģiem un spējas riskēt. Viņš mēģinot visus darbus noorganizēt tā, lai tie notiktu arī bez viņa tiešas līdzdalības. «Nevienu darbu nedaru viens pats. Neuzticoties citiem, ir ļoti grūti strādāt,» Mārtiņš saka vislielāko paldies kompanjonam Mārim.

Dēkaiņa gars iemācījis Mārtiņam arī biznesā nenobīties un riskēt situācijās, kad citiem šķiet — tas nu ir par traku, nevajag pat mēģināt! «Bet man ceļojumi ir devuši ticību saviem spēkiem, esmu spējis arī biznesā riskēt un iemācījies neatlaidību,» viegli smaidot, saka Mārtiņš. «Iekodies tajā projektā un ej uz priekšu! Un parasti mēs tiekam līdz galam.»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Mani dzen uz priekšu sasniegumi un apziņa, ka mūsu darbs ir liels pienesums sabiedrībai.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Vislielākā kļūda ir nemācīties no savām kļūdām. Ik pa brīdim gadās kādas kļūdas, un tās vajag izmantot. Nevajag kļūdas aizmirst, tās kārtīgi jāizanalizē.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Izvirzi mērķi, saproti to un tad ej uz to! Bez neatlaidības nekā nebūs.»

Komentāri (1)

lv 25.01.2019. 14.55

Savulaik savas pieredzes dēļ pāris reizes esam pieaicināti palīdzēt uzņēmumiem, kas piegādāja e-veselības sistēmai kaut kādas daļas. Taču tieša līguma ar Nacionālo veselības dienestu par e-veselības izstrādi mums nav bijis.
Pat ausis nekustas. Līgums bija LTT ar NVD, bet kā apakšnieki visu otro kārtu bija projektā.

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu