Klāt malārijas oda gads

Voldemārs Spuņģis. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Print Friendly, PDF & Email

Klimatam kļūstot siltākam, pie mums var ienākt eksotiskas kukaiņu sugas un arī slimības, stāsta entomologs Voldemārs Spuņģis

Latvijas Universitātes bufetē es dancoju apkārt salātu traukiem kā tāds kaisles apmāts ods vasaras mijkrēslī. Mēģinu sajust, kuri no veģetārajiem salātiem novibrēs manām maņu antenām atbilstošā frekvencē. Mulstu, jo parasti ēdu gaļu, bet nupat esmu apņēmies mēģināt to nedarīt, lai mazāk kaitētu videi. «Sēnes ir gandrīz dzīvnieki,» mani vērodams, drusku ķircinoši saka profesors Voldemārs Spuņģis. «Jo hitīns?» es prasu. Viņš smīnot pamāj ar galvu. Tas ir vecs triks, es arī tā esmu kaitinājis veģetāriešus. Hitīns ir viela, kas atrodama tikai dzīvniekos, īpaši posmkājos, un sēnēs, bet nekad augos. Tas un vēl pāris pazīmes nostāda sēnes tādā kā pelēkajā zonā starp augu un dzīvnieku valstīm. Daba ir brīnumu pilna, un to izpēte ir mana sarunas biedra profesija. It īpaši tie radījumi, kuri klāti ar hitīnu, bet nav sēnes.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu