Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, sākot ar nākamo gadu, piešķirs valsts budžeta finansējumu 10 politiskajām partijām un to apvienībām, kuras 13. Saeimas vēlēšanās ieguva vismaz 2% balsu. Par katru iegūto vēlētāja balsi partijai pienākas 0,71 eiro gadā līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Ir jautāja šo partiju pārstāvjiem, kā valsts finansējums tiks izmantots.
Saskaņa — 118 653 eiro gadā
Partijas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs: «Es naudas lietas partijā nekārtoju kopš 2009. gada, bet esmu valdē un zinu no valdes priekšsēdētāja [Nila Ušakova], ka stingri tiek ievēroti partiju finansēšanas likuma visi normatīvi.»
KPV LV — 85 387 eiro gadā
Saeimas frakcijas un partijas vadītāji Atis Zakatistovs un Artuss Kaimiņš nebija sasniedzami, tāpēc jautājām premjerministra kandidātam Aldim Gobzemam, kurš e-pastā sniedza kodolīgu atbildi: «Partijas darbības uzturēšanai.»
Jaunā konservatīvā partija — 81 432 eiro gadā
Partijas priekšsēdētājs Jānis Bordāns: «Pagaidām stingrs lēmums vēl nav, bet mums ir ļoti daudz biroja vajadzību — šobrīd iekārtojam to. Tad viss, kas saistīts ar vēlētāju apkalpošanu, lai mēs varētu uzturēt infrakstruktūru, kādā veidā varam uzturēt saziņu ar vēlētājiem. Tas viss vēl nav izplānots, mums šobrīd faktiski nav neviens algots cilvēks. Varētu būt atsevišķs algots tehniskais personāls.»
Attīstībai/Par! — 72 196 eiro gadā
Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts: «Esam partiju apvienība, līdz ar to mums ir jāvienojas trīs organizāciju starpā. Primāri nolūks būtu palīdzēt finansēt tās telpas, kas apvienības darbībai ir vajadzīgas, diezgan daudz mums ir sapulces un dažādi neformāli sarīkojumi biedriem. Pamatā jau vienmēr politiskām organizācijām ir divu veidu izdevumi — palīdzēt nofinansēt atslēgas cilvēkus, kas ir birojā partijas darba organizēšanai nepieciešami, un telpas. Varbūt kaut kādiem pasākumiem sanāks, grūti pateikt. Mēs esam jauna partija, pirmo reizi saņemam šo finansējumu, mēs mācīsimies, kā to visu korekti darīt.»
Nacionālā apvienība — 66 003 eiro gadā
NA un arī Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars: «Valsts piešķirto finansējumu Nacionālā apvienība izmantos partijas ikdienas darbības pamatvajadzību nodrošināšanai — biroja telpu nomai, komunālo pakalpojumu nomaksai, darbinieku algām, grāmatvedībai, interneta un telefona sarunu izdevumiem.»
Zaļo un Zemnieku savienība — 59 409 eiro gadā
ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze: «Lēmuši neesam, bet tas izlietojums ir diezgan ierobežots atbilstoši likumam — parasti mēs izmantojām līdzekļus biroja vajadzībām, darbinieku algošanai. Tas ir viens no mērķiem, kuru var paredzēt — cilvēkus, kuri analizē likumdošanas dokumentus, sagatavo partijas priekšlikumus.»
Jaunā Vienotība — 40 144 eiro gadā
Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Andrejs Judins: «Likums nosaka konkrētu tēriņu loku, kam valsts budžeta finansējumu drīkst izmantot. JV arī plāno izmantot piešķirto valsts budžeta finansējumu šiem mērķiem — telpu īrei, sakaru pakalpojumiem, darba algām, pētniecības darbiem, publiskiem pasākumiem un aģitācijai.»
Finansējumu no valsts budžeta nākamos četrus gadus saņems arī trīs saraksti, kas oktobrī nepārvarēja 5% vēlēšanu barjeru, tomēr savāca vismaz 2% balsu.
Latvijas Reģionu apvienība — 24 862 eiro gadā
Juriste, partijas vadošā kandidāte Rīgas vēlēšanu apgabalā Ieva Brante: «Īsi atbildot — partiju apvienības ikdienas darba nodrošināšanai. Biroja īrei, darbiniekiem. Taču par konkrēto izlietojumu vēl notiks diskusija LRA pārstāvju sapulcē. Kā zināms, valsts finansējumam ir ierobežojumi un stingri nosacījumi, kur to drīkst un nedrīkst lietot.»
Latvijas Krievu savienība — 19 179 eiro gadā
Partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs: «Kad nauda ienāks mūsu kontā, tad spriedīsim. Tuvākajā nākotnē tas nenotiks. Tur ir neliela summa, 19 tūkstoši gadā — salīdzinot ar priekšvēlēšanu kampaņas budžetu, nav tik daudz.»
Jāpiebilst, ka Krievu savienībai ir grūtības saņemt valsts finansējumu, jo to drīkst pārskaitīt tikai uz kādā Latvijas bankā reģistrētu kontu. Partijai bija konts ABLV bankā, bet kopš tās kraha ir grūtības tikt pie jauna — uzrunātās komercbankas atsaka LKS konta atvēršanu. «Pagaidām turpinās sarunas, mēs neesam saņēmuši atbildes no visām 15 bankām, uz kurām nosūtījām pieteikumus. Mēs vēl gaidām,» sacīja Mitrofanovs.
PROGRESĪVIE — 15 675 eiro gadā
Partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis: «Valsts finansējumu plānojam izmantot atbilstoši likumā noteiktajiem mērķiem, kas ietver personāla atalgojumu un administratīvos izdevumus. Šobrīd plānojam algot biroja vadītāju/Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas koordinatori, kas PROGRESĪVAJIEM darba devēja izmaksās veidos aptuveni 1050 eiro. Atlikušos nedaudz virs 200 eiro mēnesī tērēsim tekošajiem administratīvajiem izdevumiem — interneta, telefona pieslēgumam, kancelejas precēm.»
Pagaidām nav neviena komentāra