Rubesa: Nevienam nepatīk migrācija, bet tā jārisina kopīgi

Ar šo vēstuli aicinu Saeimas deputātus balsot par Latvijas atbalstu ANO Globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam, balstoties uz datos un pierādījumos balstītu informāciju.

Nevienam nepatīk migrācija: ne migrantiem, ne viņu ģimenēm, ne valstīm no un uz kurām migrē. Tomēr jau gadu desmitus starptautiskā vidē ir apziņa, ka migrācija ir viens no vājākiem globālās drošības jautājumiem, kas būtu jārisina kopīgi.

Migrācijai jau skārusi Latviju jo aptuveni 300 000 mūsu valsts pilsoņi pēdējo 15 gadu laikā izbraukuši; toties uz Latviju vēlas braukt studenti, investori, darba meklētāji. ANO Globālais migrācijas pakts uzrunā tieši šo cilvēku, arī mūsu pilsoņu, jautājumu risināšanas iespējas.

Saeimas ceturtdienas, 6.decembra, darba kārtības jautājuma viens no rosinātājiem Rihards Kols (NA) publiski ir teicis, ka “lai gan “juridiski nesaistošs”, šis dokuments norāda uz attieksmi, uz nodomiem un plāniem. Ja visi dokumentā minētie pasākumi nav mūsu plānos, vai tiešām mēs esam gatavi maldināt starptautisko sabiedrību?” Vēlos uzsvērt, ka paktā nav iekļautas rīcības, kas nesaskan ar Latvijas imigrācijas, patvēruma un integrācijas politiku.

Visas Latvijas valdībā pārstāvētās partijas ir izteikušas atbalstu robežu stiprināšanai, cīņai ar cilvēktirdzniecību un atbalstu drošu, koordinētu atgriešanās migrācijas procesu veicināšanai. Pakts atbalsta tieši to pašu. Taču šīs aktivitātes nav iespējams pilnvērtīgi ieviest bez pārrobežu sadarbības. Deklarācijas nozīmīgākā apņemšanās ir uzlabot starptautisko sadarbību migrācijas pārvaldībā (8.punkts).

Saeimas ceturtdienas, 6.decembra, darba kārtībā iekļautajā rezolūcijā par nepievienošanos ANO Globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam minētie un publiski izskanējušie pamatojumi neatbilst pakta saturam.

Aicinu iepazīties ar rezolūcijā iekļautās nepatiesās informācijas atspēkojumu, kas pamatoti ar ANO Globālajā drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktā iekļautajiem mērķiem un rīcības virzieniem: 

1. Rezolūcijā norādīts, ka nepieciešams “risināt migrācijas plūsmu problēmas tur, kur tās rodas, kā arī nepieciešamību efektīvi īstenot Eiropas Savienības jūras un sauszemes ārējo robežu kontroli, lai apturētu nekontrolētas migrācijas plūsmas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm.”

Pretēji rezolūcijā paustajam, pakts tieši paredz migrācijas virzītājspēku risināšanu izcelsmes valstīs. Kā uzsver ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs, migrācijas iemesli kā globālā nevienlīdzība un klimata pārmaiņas var kļūt arvien nozīmīgākas, un tieši tāpēc ir nepieciešama šāda deklarācija – lai novērstu strukturālus iemeslus emigrācijai un nodrošinātu efektīvu robežu pārvaldību. 

Mērķis Nr.2: “Līdz minimumam samazināt nelabvēlīgu nosacījumu un strukturālu faktoru ietekmi, kas piespiež cilvēkus atstāt savas izcelsmes valstis.”

Mērķis Nr.11: “Nodrošināt integrētu, drošu un saskaņotu robežu pārvaldību.”

2. Rezolūcijā norādīts, ka “Paktā identiski tiek uztverti migranta, bēgļa un nelegālā imigranta jēdzieni, piešķirot tiem vienādu juridisko statusus un tādējādi noliedzot būtiskās atšķirības starp šiem jēdzieniem.”

Deklarācijas 4.punktā teikts pretējais – ka “…migranti un bēgļi ir atšķirīgas grupas, kuras regulē atšķirīgs tiesiskais regulējums. Tikai bēgļiem ir tiesības uz īpašu starptautisko aizsardzību, saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem par bēgļiem.” Latvija savā Imigrācijas likumā nosaka, kam ir tiesības imigrēt valstī un pie kādiem noteikumiem, tā arī nosakot legālās un nelegālās imigrācijas veidus. Tāpat Latvija Patvēruma likumā nosaka starptautiskās aizsardzības veidus un noteikumus valstī.

3. Rezolūcijā norādīts: “Stingri nepiekrītot vienpusējiem ANO Globālā drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktā ietvertajiem apgalvojumiem, ka jebkādā migrācija, pat nelegāla, ir cilvēka tiesības, ka tā ir neizbēgama, pozitīva un atbalstāma parādība un labklājības, inovāciju, ilgtspējīgas attīstības avots.”

ANO pakts to neapgalvo. 15.punktā (f) apakšpunktā rakstīts, ka “visos migrācijas cikla posmos nodrošinām visu migrantu cilvēktiesību pienācīgu ievērošanu, aizsardzību un īstenošanu, neatkarīgi no viņu migrācijas statusa”. Proti, vispārējās cilvēktiesības, kas ir garantētas mums katram, attiecas arī uz bēgļiem un migrantiem. Vienlaikus jānorāda, ka lielākā daļa starptautisko migrantu ceļo un pārceļas likumīgā veidā. Pakta saturs ir galvenokārt par migrāciju darba, studiju, uzņēmējdarbības uzsākšanas, ģimenes apvienošanas un citos nolūkos, ne tikai par patvēruma meklēšanu.

Turklāt pakts paredz mērķtiecīgu cīņu ar migrantu kontrabandu un cilvēktirdzniecību (9. un 10.mērķi), kas ir nozīmīgākie nelegālās migrācijas iespējotāji, kā arī robežu stiprināšanu (11.mērķis), tā maksimāli novēršot neatbilstīgu migrāciju.

Paktā tiek minēti arī migrācijas riski:

11.punkts: “Mūsu mērķis ir veicināt drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, vienlaikus samazinot neatbilstīgas migrācijas biežumu un negatīvo ietekmi…”

16. mērķis: “iespējot migrantus un uzņemošās sabiedrības, lai veicinātu patiesu iekļaušanos un sabiedrības saliedētību” ir vērsts uz risku mazināšanu un polarizācijas novēršanu uzņemošajā sabiedrībā.

4. Rezolūcijā norādīts, ka “Pakts noklusē imigrācijas radītos riskus valstu un sabiedrību drošībai, ekonomikai un identitātei.”

ANO deklarācija 10.punktā uzsver pretējo: “Mums arī jāsniedz visiem saviem pilsoņiem pieeja objektīvai, ar faktiem pamatotai un skaidrai informācijai par ieguvumiem no migrācijas un ar to saistītajām problēmām.” Deklarācijas izstrādes laikā dalībvalstis dalījās ar informāciju par migrācijas situāciju savā valstī un reģionā, tajā skaitā Eiropas Savienībā, un, balstoties uz šo informāciju, tika sagatavoti rīcības mērķi un uzdevumi.

5. Rezolūcijā norādīts, ka: “jebkādi lēmumi saistībā ar migrācijas politiku ir nacionālo valstu kompetencē un tiem jābūt balstītiem brīvprātīguma principos;”

“Pakts pauž nacionālai valstij nepieņemamu vēstījumu un mazina nacionālo valstu lomu lēmumos par imigrācijas jautājumiem;”

“tā parakstīšana var nonākt pretrunā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem.”

Tikmēr pašā ANO deklarācijā uzsvērts tieši pretējais:

15.punkts, (c) apakšpunkts: “Globālā deklarācija apstiprina valstu suverēnās tiesības noteikt savu nacionālo migrācijas politiku un regulēt migrāciju savas jurisdikcijas ietvaros saskaņā ar starptautisko tiesību normām. Savas suverēnās jurisdikcijas ietvaros valstis var nošķirt likumīgu (regular) un neatbilstīgu (irregular) migrācijas statusu, tostarp noteikdamas savus likumdošanas un politiskos pasākumus.”

Paktam ir rekomendējošs, nevis juridiski saistošs raksturs. Parakstot paktu, lēmumi par tā rekomendāciju ieviešanu vai neieviešanu paliek Latvijas kompetencē. Jebkura starptautiska vienošanās vai nacionāla līmeņa politika, kas varētu rasties, tiecoties īstenot paktā minētos mērķus, būs jāsaskaņo nacionālā līmenī. ANO nespēj uzspiest valstīm neko, ko tās nevēlas. Turklāt pakts balstīts jau esošos starptautiskos nolīgumos, kurus Latvija ir ratificējusi. Visbeidzot, liela daļa no paktā paredzētajiem mehānismiem nacionālā līmenī jau Latvijā ir ieviesti un atspoguļoti Imigrācijas likumā, Patvēruma likumā, sabiedrības integrācijas politikas plānošanas dokumentos.

6. Rezolūcijā norādīts, ka “Pakts nav ticis pienācīgi prezentēts un skaidrots sabiedrībai.”

Šis arguments ir patiess. Tomēr jāņem vērā – lai gan deklarācijas teksts apstiprināts jau šī gada jūlija beigās un visas dalībvalstis piedalījās tā izstrādē, Latvijā priekšvēlēšanu laikā migrācijas jautājumi tika apskatīti teju tikai diasporas kontekstā. Citi aspekti izskanēja reti un virspusēji.

Tā vietā, lai sabiedrībai skaidrotu deklarācijas saturu un ilgtermiņa ietekmi, šī rezolūcija tiek izmantota, lai radītu trauksmi, polarizāciju un bailes.

Vienlaikus, jāizceļ deklarācijas 1.mērķis “Vākt un izmantot detalizētus datus kā pamatu pierādījumos balstītai rīcībpolitikai”, kā arī 17.mērķis “Izskaust visus diskriminācijas veidus un veicināt pierādījumos balstītu viedokļu apmaiņu sabiedrībā, lai veidotu sabiedrības uztveri un izpratni par migrāciju” nozīmē, ka ikviens lēmums, kas tiks izstrādāts, lai iedzīvinātu deklarācijā identificētos mērķus, būs jāizsver, balstoties uz datiem un dialogu ar uzņemošo sabiedrību.

Piemēram, izstrādājot un izvērtējot Latvijas integrācijas politikas pamatnostādnes, regulāri notiek diskusijas ar pilsonisko sabiedrību.

Papildus rezolūcijā iekļautajiem apgalvojumiem, publiskajā telpā ir izskanējuši arī citi nepatiesi apgalvojumi:

7. Izskan, ka mediji vairs nedrīkstēs kritizēt ar migrāciju saistītus jautājumus, politiķi vairs nedrīkstēs runāt par migrācijas ierobežošanu.

Nepatiesi. 17.mērķa (c) apakšpunkts: “Veicināt neatkarīgu, objektīvu un kvalitatīvu informāciju medijos, tostarp internetā, sensitivizējot mediju speciālistus un izglītojot viņus par jautājumiem un terminoloģiju saistībā ar migrāciju, ieguldot ētiskas ziņošanas standartos un reklamēšanā un pārtraucot piešķirt valsts līdzekļus vai būtisku atbalstu medijiem, kas sistemātiski veicina neiecietību, ksenofobiju, rasismu un cita veida diskrimināciju pret migrantiem, tajā pašā laikā pilnībā ievērojot mediju brīvību.”

Saskaņā ar Krimināllikuma 78. un 150.pantu jebkuras darbības, kas ir vērstas uz naida vai nesaticības izraisīšanu, ir sodāmas. Ne tikai fiziski uzbrukumi, bet arī naida runa ir sodāma. Tātad jau šobrīd medijos pausta naida runa ir sodāma, tas nav jaunums ANO deklarācijā.

Deklarācijas 17.mērķis “Izskaust visus diskriminācijas veidus un veicināt pierādījumos balstītu viedokļu apmaiņu sabiedrībā, lai veidotu sabiedrības uztveri un izpratni par migrāciju” kopumā aicina mazināt maldinošas, diskriminējošas un naidīgas informācijas izplatīšanu. Kritizēt migrācijas pārvaldību joprojām drīkstēs, tāpat kā izcelt ar migrāciju saistītos izaicinājumus un problēmas, ja vien tas tiks darīts cieņpilnā veidā. 

Tātad mediji drīkstēs ziņot par izaicinājumiem robežu pārvaldībā, integrācijas jautājumos, cilvēktirdzniecības apkarošanā, taču nedrīkstēs pielietot naida runu.

8. Izskan, ka migrantus, kas robežu šķērso nelikumīgi, vairs nedrīkstēs aizturēt.

Nepatiesi. Deklarācijas 13.mērķis aicina izmantot migrantu ievietošanu aizturēšanas centros tikai kā galēju līdzekli un izstrādāt alternatīvas, vai, ja aizturēšana tiek veikta, nodrošināt, ka tas notiek saskaņā ar pieņemtiem cilvēktiesību standartiem. Imigrantu aizturēšana netiek atbalstīta kā iebiedēšanas līdzeklis vai kā iemesls nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei pret migrantiem, jānodrošina juridiskā palīdzība.

Šobrīd Imigrācijas likums nosaka aizturēšanas kārtību un tā 50.² pants paredz, ka “Ārzemniekam tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā gadījumā un apjomā ir, ja:

• viņam nepietiek līdzekļu, viņš uzturas Latvijas Republikā un attiecībā uz viņu izdotā izbraukšanas rīkojuma vai lēmuma par piespiedu izraidīšanu izpilde tiek apturēta;
• viņš šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā aizturēts un uzturas Latvijas Republikā speciāli iekārtotās telpās vai izmitināšanas centrā.”

Tātad Latvija jau ievēro deklarācijā iekļautos principus.

9. Izskan, ka Latvijai būs jāievieš jauni integrācijas atbalsta mehānismi.

Nepatiesi. “16. mērķis: Nodrošināt plašākas iespējas migrantiem un sabiedrībai īstenot pilnīgu iekļaušanos un sabiedrības saliedētību. (a) Veicināt abpusēju cieņu pret uzņemošo kopienu un migrantu kultūrām, tradīcijām un paražām, apmainoties ar labās prakses piemēriem un ieviešot tos praksē saistībā ar integrācijas politikām, programmām un aktivitātēm, tostarp veidiem, kā veicināt dažādības akceptēšanu un sekmēt sabiedrības saliedētību un iekļaušanu.”

Jau šodien sabiedrības saliedētības veicināšana ir Latvijas integrācijas politikas pamatā, tāpat ir dažādas iniciatīvas diskriminācijas izskaušanai un dažādības veicināšanai. Tas ir Kultūras ministrijas pārziņā. Konkrētas rīcības iekļautas Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam īstenošanas plānā 2019.-2020.gadam. Pamatprincipi imigrantu integrācijas politikai Eiropas Savienībā, uz kā balstīta Latvijā ieviestā trešo valstu pilsoņu integrācija, jau atspoguļo ANO deklarācijā uzskaitītos principus.

10. Izskan, ka migrantu naudas pārskaitījumiem būs labvēlīgi nosacījumi, nekā latviešu pārskaitījumiem.

Deklarācijas 20.mērķī runā par ātrāku, drošāku un lētāku naudas pārskaitījumu infrastruktūras attīstību visiem iedzīvotājiem. Tirgus attīstības rezultātā lētāki naudas pārskaitījumi kļūtu pieejami ne tikai migrantiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem, kas šādus pakalpojumus izmanto.

Šī deklarācijas daļa daudz lielākā mērā palīdzēs tieši mūsu diasporai un viņu ģimenēm Latvijā.

Jau šobrīd ārzemēs dzīvo liels skaits Latvijas valstspiederīgo, kas arī ir migranti un ik gadu uz mājām pārskaita apmēram 600 milj. EUR. Šī nauda veido nozīmīgus ienākumus viņu ģimenēm Latvijā, un pēdējā laikā aizvien vairāk latviešu ārzemēs izvēlas maziem pārskaitījumiem izmantot nebanku naudas sūtījumus, kas piemēro augstākas komisijas. Pēc Pasaules bankas datiem, 2017.gadā naudas pārskaitījumi uz Latviju no 2011.-2017.gadam vidēji izmaksāja apmēram 4% no pārskaitījuma summas. Samazinot vidējās izmaksas līdz paktā uzstādītajam mērķim 3% apmērā, Latvijas ģimenēm tas ļautu ietaupīt apmēram 6 mij. EUR gadā.

11. Izskan, ka būs jārada jauni pakalpojumi migrantiem.

Nepatiesi. Pakts aicina nodrošināt piekļuvi pamatpakalpojumiem, kas personām pienākas saskaņā ar viņu cilvēktiesībām. Šeit nav runa par pakalpojumu vienādošanu ar uzņemošās sabiedrības iedzīvotājiem, bet gan pašu pamatu – ka piekļuve pakalpojumiem netiek liegta diskriminācijas dēļ. Tāpat, ja runā par tulka vai juridiskās palīdzības pakalpojumiem, tie ir jau pastāvoši atbalsta mehānismi.

Piekļuve neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai jau ir noteikta gan Imigrācijas likumā (t.sk. aizturētajām personām, kas robežu šķērsojušas nelikumīgi), Veselības aprūpes finansēšanas likums (patvēruma meklētājiem, personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, ārzemniekiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju).

Piekļuvi izglītībai nosaka Vispārējās izglītības likums: “bērniem no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmas apguve ir obligāta, pamatizglītības ieguve ir obligāta, līdz ar to ir jānodrošina, ka arī citu valstu pilsoņiem ir piekļuve vismaz obligātajai izglītībai.”

Tulka pakalpojumus nodrošina biedrība “Patvērums ‘Drošā māja'” jau vairākus gadus, lai veicinātu cieņpilnu pakalpojumu saņemšanu, atvieglojot darbu arī pakalpojuma sniedzējiem (piemēram, ārstniecības personālam vai sociālo pakalpojumu sniedzējiem). Tas finansēts to Eiropas Komisijas Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda.

Bezmaksas juridisko palīdzību sniedz Juridiskās palīdzības administrācija patvēruma meklētājiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem lēmumu pārsūdzēšanai. Termiņus lēmumu pārsūdzēšanai nosaka Patvēruma likums. Juridiskās palīdzības administrācija arī nodrošina juridisko palīdzību lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros.

Tātad – Latvijā deklarācijā identificētos pasākumus attiecībā uz pamatpakalpojumiem jau nodrošina.

Pievienoju faktu lapu, kurā uzsvērti paktā iekļautie mērķi un principi. Aicinu Saeimas deputātus balsot pret iesniegto rezolūciju un par Latvijas atbalstu ANO Globālajam drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam, balstoties uz datos un pierādījumos balstītu informāciju.

 

Baiba A. Rubesa