fbpx

Par tiesisku valsti un caurskatāmiem procesiem: pārdomas par VID ģenerāldirektora atlasi 4

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatam izvirzītā bijusī Konkurences padomes vadītāja, līdzšinējā Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Ieva Jaunzeme un Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis piedalās preses konferencē, kurā ģenerāldirektora amata kandidāte iepazīstina ar redzējumu par VID darbību. Foto: Evija Trifanova, LETA
Aiga Ārste-Avotiņa
Print Friendly, PDF & Email

Simtgades svinību noskaņā un ar to sakritušajā valdības nomaiņā, kas vēl nav vainagojusies ar rezultātu, noteikti daudzi ir aizdomājušies par to, kādā valstī mēs visi gribētu nākotnē dzīvot. Pieņemam, ka dažādiem cilvēkiem šī aina var būtiski atšķirties, taču lielākā daļa parasti piesauc ekonomiski attīstītu, pārtikušu valsti ar rietumniecisku kultūru. Bieži vien arī cildinām mūsu ziemeļu kaimiņus, kas daudzās jomās esot mūs pārspējuši.

Vēsture pierādījusi, ka ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar valsts institucionālo procesu sakārtotību. Piemēram, Lielbritānijas izrāviens viduslaikos un tam sekojoša industriālā revolūcija bija iespējama, tikai pateicoties absolūtas varas neesamībai šajā valstī – Tjūdoru un Stjuartu savstarpējiem ķīviņiem. Tas ļāva izveidoties uz uzņēmējdarbību orientētai vidusšķirai jeb džentrijiem un viņu ierosinātajai parlamentārajai, proti demokrātiskajai, valsts pārvaldei.

Sakārtota un stabila valsts pārvaldes struktūra ir ekonomikas virzītājspēks un ārvalstu investīciju magnēts, kas signalizē par stabilitāti un inovācijām labvēlīgu augsni.

Nenoliedzami, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvija paveikusi lielu darbu institucionālās vides sakārtošanā un mēs varam būt pamatoti lepni par sasniegumiem daudzās jomās un nozarēs. Taču ne viss noris tik ātri, kā gribētos, un bieži vien mēs virzāmies vienu soli uz priekšu, bet pretējā virzienā speram pusotru.

Viens no iemesliem, kāpēc pozitīvās pārmaiņas Latvijā mēdz buksēt, ir arī vispārēja tieksme graut visu veco pie katras valdības nomaiņas.

Kā piemēru var minēt Amrop pieredzi VID ģenerāldirektora atlases konkursa organizācijā. Ņemot vērā iepriekšējo, ne tik veiksmīgo konkursu uz šo amatu, Amrop tika pieaicināts kā tirgū labi pazīstama starptautiska atlases kompānija ar milzīgu pieredzi augstākā līmeņa vadītāju meklēšanā, lai palīdzētu Valsts kancelejai piesaistīt pēc iespējas vairāk profesionālus un atbilstošus kandidātus ar nevainojamu reputāciju.

Darbs notika kopš vasaras beigām, un sadarbība ar Valsts kanceleju bija ļoti veiksmīga, produktīva un varam ļoti augstu novērtēt šīs institūcijas profesionalitāti un atbildību. Kopā ar Valsts kanceleju kandidātu novērtēšanas komisijā mēs pieaicinājām vairākus privātā sektora augstākā līmeņa vadītājus, kas “uz savas ādas” nobaudījuši pārmaiņu ieviešanu lielās organizācijās un ir spējīgi novērtēt augstākā līmeņa vadītāju profesionālās kompetences.

Nevar noliegt, ka VID ģenerāldirektora atlase ir klasificējama kā paaugstinātas sarežģītības projekts. Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis atzinis, ka tas bijis sarežģītākais atlases konkurss, ko viņš šajā amatā ir vadījis. Pateicoties proaktīvai kandidātu uzrunāšanai un, nenoliedzami, arī rūpīgi izvēlētai Nominācijas komisijai ar valsts un privātā sektora pārstāvjiem, tai skaitā vadītājiem, kuri guvuši pieredzi valdes priekšsēdētāja amatos (šis apstāklis paaugstināja pieteikušos kandidātu skaitu par 25%), mums izdevās izvēlēties labāko un atbilstošāko kandidātu no pašreiz pieejamajiem.

Izvēlētā VID vadītāja pieredze pārmaiņu vadībā, stratēģiskais redzējums, komandas vadība, orientācija uz rezultātu sasniegšanu un mērķtiecība ir novērtēta gan Amrop strukturēto interviju, spēju un personības testu, kā arī atsauksmju ievākšanas procesā.

Diemžēl tagad mums nav pārliecības, ka kandidāte varēs nekavējoties ķerties klāt pie pienākumu pildīšanas, jo pašreizējā valdība, kas ierosinājusi konkursu, nevēlas uzņemties atbildību par kandidātes virzīšanu amatā. Bet jaunajai valdībai, iespējams, būs savas prioritātes.

Iespējams, topošās valdības pārstāvju viedoklis ir, ka prasības kandidātam izvirzīja aizejošā ministre un ka viņu redzējumā prasības būtu citādākas. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka VID ģenerāldirektora amata prasību noteikšanā vadošā loma bija konkursa personālatlases partnerim, starptautiskajam personāla atlases uzņēmumam Amrop.

Mēs nācām ar saviem ieteikumiem gan amata prasību noteikšanā, gan svarīgāko kompetenču izvēlē. Šīs kompetences bija nevainojama reputācija, pieredze mērogojamu organizāciju vadīšanā, starptautiska un/vai starpresoru sadarbības pieredze, izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu, budžeta plānošanu, veiksmīga pārmaiņu vadīšanas pieredze, stratēģiskais redzējums un pārmaiņu vadīšana, kā arī komandas vadīšana, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties vadību, orientāciju uz rezultātu sasniegšanu. Kopumā prasības atbilst starptautiski labās prakses piemēriem, kas tiek izvirzītas vadoša līmeņa vadītājiem, ņemot vērā izaicinājumus un uzdevumus, kas VID īstermiņā un ilgtermiņā jāsasniedz.

Publiskajā telpā kā viens no VID ģenerāldirektora uzdevumiem tika minēta arī digitalizācijas kompetences nepieciešamība, tomēr šī kompetence tieši netika iekļauta amata prasībās. Kāpēc tā?

Amrop pieredze, atlasot vadītājus ar digitalizācijas un pārmaiņu kompetencēm, liecina, ka šādi profesionāļi ir ļoti ierobežotā skaitā. Līdz ar to ir jārēķinās, ka tādu vadītāju, kas guvuši pieredzi ne tik daudz kā sistēmu eksperti vai projektu vadītāji, bet kuri strādājuši vismaz valdes, padomes vai uzņēmuma vadītāja amata līmenī un ir spējīgi izveidot, attīstīt un vadīt uzņēmumu digitālo stratēģiju, atalgojuma prasības ir sākot no 7500 eiro bruto pamatalgas līmenī, kam papildus jāparedz prēmijas un citi labumi.

Ņemot vērā VID ģenerāldirektora amatam noteikto ierobežojošo atlīdzības apmēru, kas liedza uzrunāt noteiktus vadošos profesionāļus tirgū ar padziļinātu digitalizācijas pieredzi, Amrop ieteikums bija amatam izvirzītajās prasībās paredzēt vispārīgo pārmaiņu vadības pieredzi un stratēģisko redzējumu.

Bet tikmēr VID jau kopš marta strādā bez vadītāja. Un, lai gan pašreizējā pienākumu izpildītāja lieliski tiek galā ar iestādes ikdienas darbiem, ir skaidrs, ka jebkādi stratēģiskie lēmumu un attīstība tiek bremzēti, gaidot jauno vadītāju. Privātajā biznesā šāda situācija nebūtu pieļaujama, jo tās rezultātā uzņēmums nestu zaudējumus.

Ņemot vērā, ka atlases konkurss noritēja pēc labākajiem starptautiskajiem korporatīvās pārvaldības prakses kanoniem un gala kandidāte ir izvēlēta, izvērtējot 144 potenciālos kandidātus, nav pamata uzskatīt, ka nākamais konkurss būs rezultatīvāks, jo mūsu pārliecinošā pieredze rāda, ka šādos apstākļos katrā nākamajā konkursā pieteikušos kandidātu kvalitāte (pieredze, kompetences, profesionālās prasmes un reputācija) ir aizvien vājāka un pieteikumu skaits mazāks.

Cerēt, ka VID varēs pieņemt darbā Mareku Helmu, kurš uzbūvējis progresīvu VID ekvivalentu Igaunijā, ir vairāk nekā naivi, gan ņemot vērā Igaunijas nodokļu iekasēšanas sistēmas būtiskās atšķirības, gan arī Helma kunga pašreizējo karjeras attīstību un atlīdzību.

Ja mēs gribam dzīvot tiesiskā valstī, ir konsekventi jārīkojas saskaņā ar tiesiskas valsts principiem un nav jāgrauj caurspīdīgi un politiski neitrāli procesi tikai tāpēc vien, ka tie ir uzsākti iepriekšējas valdības uzdevumā.

 

Autore ir “Amrop” vadošā partnere

Komentāri (4)

Sskaisle 28.11.2018. 10.16

mums nav ne tikai VID direktors, mums nav arī LB prezidenta

toties mums ir visatļautība balto apkaklīšu bandītiem , valsts – tieši valsts, nevis kāda NVO , vai privāt firma nav spējīga nodrošināt sekmīgu ekonomisko attīstību, jo būtībā kalpo bandītiem –

te nu ir tas, ko kučinskis – SAUC PAR LABU FINANŠU MINISTRI –

https://www.tvnet.lv/6463573/swift-latviju-atzist-par-augsta-riska-valsti

Starptautiskais banku informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kas nodrošina norēķinus starp dažādu valstu bankām, Latviju ir atzinis par augsta riska valsti. Par to otrdien, 27. novembrī, Saeimas Budžeta komisijas deputātus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

+3
0
Atbildēt

0

Sskaisle 28.11.2018. 09.59

Ja autore savā rakstā būtu atklāta un drosmīga, tad viņa sāktu ar to, ka mēs neesam tiesiska valsts. Arī demokrātija mūsu valstī ir pasaules nabadzīgāko valstu līmenī.

Tikko medijos lasu ziņu, ka Daugavpilī tramvajus pilsētai piegādās Krievija , tā pati kaimiņvalsts, kura ir agresīva un vardarbīga, savām kaimiņvalstīm atņemot teritorijas vai tajās nodibinot sev draudzīgus – t.i. pakļāvīgus režīmus, kura ar saviem “ienaidniekiem” izŗeķinās tos indējot, gluži kā viduslaikos utt. utjprj.

Tad es sev jautāju – kāpēc gan lai Daugavpils krievi nedraudzēties ar putina krieviem, ja Rīgas krievi ar tās pašas NA seksīgu atbalstu Rīgu jau ir izpārdevuši un ieķīlājuši Krievijai?

Ja izrādās, ka jau 3 gadus !!! – Iekšlietu ministrija sirsnīgi dzīvo ar putina krievu hakeriem dalot visu informāciju ,mums – sabiedrībai kā mierinajumu minot faktu, ka NATO slepenā informācija tur neesot dabūjama, kam es arī īsti vairs neticu.

Kam ir izdevīgi, ka VID tik ilgi ir bez vadības? Kāpēc ir tā, ka gadu desmitiem es Latvijas medijos varu lasīt ziņas, ka Latvijas valsts noraksta miljonus nodokļu parādu kārtējai firmai, kuras īpašnieks ir Krievijas pilsonis, bet vēl nekad neesmu lasījusi informāciju, ka nodokļu parādi būtu kādai ES – mūsu ciešāko partneru firmām? Kāpēc Latvijas valsts gadu no gada nespēj iekasēt nodokļus no Krievijas pilsoņu firmām un šos parādus ne tikai noraksta, bet Latvijas valsts šiem paŗadniekiem pat uztic ES finansējumu? ( skatīt de facto raidījumus – kaut vai neseno par to, kur aizplūst zivsaimniecības nozares attīstībai paredzētā nauda – cik dīvaini – uz Krieviju – kāpēc)

Un tagad sekojot līdzi, ko dara mūsu politmafija , kuras priekšgalā ir prezidents – man nav absolūti nekādu ilūziju .

Nekas cits, kā asins nolaišana un stobrs pie pieres ir gobzema paziņojums, ka valdības veidošanas sarunām jābūt konfidenciālām – t.i. – sabiedrība nedrīkstēs zināt , ko lems topošā valdība – tas nav nekas cits, kā putina režīma ietekmes tieša un konkrēta izpausme

Neticu, ka mums ir sabiedrība, kura pret šiem procesiem spēj vērsties – neticu – ja kļūdīšos – iešu uz grēksūdzi –

+3
0
Atbildēt

0

Sskaisle 28.11.2018. 12.36

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/27.11.2018-11-gundars-reders-ieva-jaunzeme.id145160/

Jaunas valdības vēl nav, bet nodokļi ir jāmaksā un atskaites uz VID jānes. Kā apkarot ēnu ekonomiku, iekasēt vairāk nodokļu un padarīt cilvēkiem dzīvi ērtāku? Jaunā valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme 1:1.

0
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Drosma 28.11.2018. 13.16

    viņa apgalvo, ka VID no darba atlaisti ap 300 cilvēki, bet ka viņai jautājot – kāpēc VID darbu turpina cilvēki ar apšaubāmu reputāciju –

    man ir sava atbilde – jau iepriekš minēju , protams, ka kundzes atbilde bija izvairīga – ko viņa vēl cilvēks no malas var teikt – neko

    0
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu