Britu valdība atbalsta “Brexit” vienošanās projektu

Foto: Reuters/LETA
Print Friendly, PDF & Email

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien paziņojusi, ka valdības kabineta locekļi pēc vētrainām debatēm piekrituši viņas saskaņotajam vienošanās projektam par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vēsta aģentūras LETA-AP/AFP.

“Kabinets kolektīvi lēmis, ka valdībai jāatbalsta izstāšanās līguma projekts,” pēc piecas stundas ilgušās sēdes žurnālistiem pie Dauningstrītas 10.nama pavēstīja Meja.

“Esmu stingri pārliecināta, ka izstāšanās vienošanās ir labākais, ko bija iespējams panākt,” piebilda premjerministre, kamēr protestētāji gabaliņu tālāk skandēja pret Brexit vērstus saukļus. Mejai jāpanāk arī parlamenta piekrišana Brexit vienošanās projektam.

Eiroskeptiski noskaņotie deputāti premjerministres vadīto konservatīvo rindās jau paziņojuši, ka Meja esot padevusies Briselei un viņi balsos pret vienošanos. Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija (DUP), no kuras ir atkarīgs Mejas parlamentārais vairākums, paziņojuši, ka balsos pret jebkuru vienošanos, kurā provincei būs paredzēti citādi noteikumi nekā pārējai Apvienotajai Karalistei.

Opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins Mejas panākto vienošanos nosaucis par “paviršu”. Kā vēstīja sabiedriskā raidorganizācija BBC, sašutums eiroskeptiski noskaņoto toriju vidū esot tik liels, ka viņi, iespējams, partijā pieprasīs balsojumu par neuzticības izteikšanu konservatīvo līderei.

Latvijas valdības ministri šonedēļ aiz slēgtām durvīm uzklausīja Ārlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par gatavību Brexit sekām. Tajā iekļauta informācija par Latvijas gatavību Brexit sliktākajam scenārijam, proti, ja netiek panākta ES un Lielbritānijas vienošanās vai arī vienošanās netiek ratificēta.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) žurnālistiem sacīja, ka atšķiras ministriju izpratne un gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no ES. “Tā kā līdz 30.martam, kad Lielbritānija pametīs ES, ir atlicis maz laika, es gribu ticēt, ka gan mēs, gan Saeima būs gatava pieņemt attiecīgus lēmumus un darīt to ļoti ātri,” uzsvēra Rinkēvičs.

Atšķirīga gatavība Brexit ir arī uzņēmēju vidū. Rinkēvičs norādīja – daļa uzņēmēju uzskata, ka pēc Brexit nekas būtiski nemainīsies un viņi varēs turpināt darbu kā līdz šim – bez tarifiem un muitas nodevām. Tomēr ir nozares, kas gatavojas “force majeure” jeb nepārvaramas varas apstākļiem.

Ziņojumā valdībai sniegta virkne atziņu par Brexit. Pirmkārt, kad būs zināma vienošanās par Brexit, ministrijām būs jāstrādā ar vajadzīgajiem likumu grozījumiem. Otrkārt, īslaicīgi būs jārēķinās ar papildu resursiem virknē valsts iestāžu – sākot ar Pārtikas un veterināro dienestu līdz pat muitas un sertificēšanas iestādēm. Kā piemēru Rinkēvičs minēja izmaiņas sertificēšanā, proti, uzņēmumiem pēc Brexit iziet atkārtotu sertifikāciju, kas valsts iestādēs prasīs papildu resursus.

Pēc Brexit būs jārēķinās ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu pielāgošanu, kā arī izmaiņām aviosatiksmē un citās jomās. Vienošanās apstiprināšanai no abām pusēm vēl sekos visai sarežģīts ratifikācijas process.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu