Gints Grūbe. Foto — Jānis Pipars.
Režisors Gints Grūbe jaunajā filmā Lustrum atklāj čekas aģentu vervēšanas stāstus, kas skar Atmodas laika notikumus un personības
Kad pirms četriem gadiem režisors Gints Grūbe kopā ar pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnālisti Sanitu Jembergu sāka strādāt pie filmas Lustrum, viņam bija pārliecība, ka Saeima nenonāks līdz lēmumam par čekas maisu publiskošanu. Grūbe vēlējās sarežģīto un, pēc viņa domām, politiski ietekmēto procesu dokumentēt. Dot vārdu gan Atmodas laika līderiem, gan arī VDK virsniekiem, lai celtu gaismā faktus, kā padomju drošības dienests vervēja cilvēkus un kāda bija tā loma neatkarības centienos 80. gadu nogalē, īpaši saistībā ar radošo inteliģenci.
Filmā līdzās daudzām citām iztaujātas tādas personības kā Jānis Peters, Māra Zālīte, Ojārs Rubenis, katoļu arhibīskaps Jānis Pujats. Grūbe to sauc ne tikai par vēstures procesa dokumentēšanu un apjēgšanu, bet arī par psihoterapiju. Stipra un šķelšanai nepakļauta ir tā nācija, kas spēj atklāti runāt par savu traumatisko pieredzi. Režisors uzskata, tā ir arī laba iespēja nosvinēt Latvijas simtgadi — domājot, kas un kāpēc ar mums noticis, kā notikušais iespaido šodienu.
