Mūsdienu modernās apgaismes sistēmas piedāvā plašu priekšrocību klāstu, salīdzinot ar vecajām apgaismes sistēmām ielu apgaismošanai. Daudzi domā, ka efektīvam apgaismojumam pietiek ar LED gaismekļiem. Tomēr tā gluži nav, jo mūsdienās tehnoloģijas ir virzījušās uz priekšu, un ir pieejami dažādi apgaismojuma regulēšanas mehānismi jeb viedā apgaismojuma kontrolēšana. Tikai LED gaismekļi kopā ar automatizētu apgaismojuma regulēšanu ļauj nodrošināt efektīvu apgaismojumu – gan dot atbilstošu gaismu, gan ietaupīt finanses.
Lai maksimāli izmantotu apgaismes infrastruktūru, katram gaismeklim mūsdienās var uzstādīt gaismekļa kontrolierus, kuri atbilstoši veiktajiem uzstādījumiem regulē tā darbību, nosaka, cik spoža gaisma nepieciešama, kad tā ir nepieciešama un ziņo par konstatētajiem bojājumiem. Galvenie ieguvumi, salīdzinot ar vecajām apgaismes sistēmām, ir – LED apgaismojumam nav jāmaina spuldzes, tas ir energoefektīvāks par citām apgaismes spuldzēm un kļūst vēl efektīvāks, ja tā darbība tiek regulēta ar kontrolieriem, tādējādi ieekonomējot elektrību vēl vairāk.
Modernizējot ielu apgaismojuma sistēmas, valsts un pašvaldības spētu nodrošināt kvalitatīvāku apgaismojumu, ieekonomējot finansējumu uz elektrības un citu izmaksu rēķina, bet pašus ieguldījumus atpelnot 4 – 8 gadu laikā.
Ielu apgaismojums pielāgojas iedzīvotājiem
Uzstādot gaismekļu kontrolierus ar sensoriem, apgaismojumu iespējams regulēt naktī – izslēgt tad, kad uz ielas nenotiek kustība un automātiski ieslēgt brīdī, kad kustība parādās. Tāpat iespējams kontrolēt gaismas spožumu, piemēram, naktī vai krēslā tas ir mazāk spožs, bet kādu svētku laikā spožumu var palielināt. Vienlaikus tiek ekonomēts uz personāla rēķina – vairs nav nepieciešami cilvēki, kas dodas apgaitā vai manuāli ieslēdz apgaismojumu, jo visas darbības iespējams nodrošināt automātiski; piemēram, bojājuma konstatēšanai nav jāgaida, kad iedzīvotāji par to ziņos vai uzņēmuma darbinieki paši aizbrauks un konstatēs, par problēmām paziņo sistēma, nosūtot īsziņu vai citu paziņojumu.
Lētāki risinājumi ir segmenta kontrolieri jeb apgaismes vadības sadales kontrolieri, kuri kontrolē stāvokli apgaismes līnijā, turklāt to var izmanot arī līnijās, kurās nav uzstādīti gaismekļu kontrolieri un LED apgaismojums. Tomēr tas neļauj apgaismojuma infrastruktūru izmantot pilnībā, jo tad apgaismes līnija netiek turēta zem sprieguma, tādējādi samazinot tās izmantošanas iespējas, piemēram, nav iespējams infrastruktūru izmantot video novērošanai, uzlādei, viedajām tehnoloģijām, piemēram, brīvo automašīnu stāvvietu konstatēšanai.
Īpaši efektīvas modernās sistēmas ir vietās ar mazu kustības intensitāti. Bieži to varētu attiecināt uz lauku reģioniem un Rīgas mazajām ielām. Kopējā ekonomija no elektrības patēriņa, darbaspēka, spuldžu maiņas ir tik liela, ka šāda veida ieguldījumi atpelnās dažu gadu laikā. Atpelnīšanās termiņš atkarīgs no personālsastāva ekonomijas apmēra un elektrības cenām, kuras ir svārstīgas. Vienlaikus jāņem vērā, ka lielāka finanšu ekonomija būtu tieši gada tumšajos periodos – pat neskatoties uz to, ka naktī ir izdevīgāks elektrības tarifs un šķiet, ka elektrību varētu tērēt vairāk, tomēr obligātā iepirkuma komponente un sadales pakalpojums tāpat ir jāmaksā.
Vai finansējums ir šķērslis
Neskatoties uz daudzām priekšrocībām, apgaismojuma infrastruktūras sakārtošana nerit tik raiti, cik varētu. Galvenais iemesls tam ir finansējuma trūkums, īpaši vietās ar lielu veicamo darbu apjomu un vietās, kur pašvaldības ir nabadzīgas.
Vienlaikus pašreiz tiek sākts plānot investīciju programmas Eiropas Savienības fondu plānošanas periodam 2021.-2027.gadam. Šoreiz Eiropas Komisija priekšplānā izvirzījusi divas galvenās investīciju prioritātes. Pirmā prioritāte būs viedāka Eiropa, savukārt otrā – zaļāka bezoglekļa Eiropa. Zaļāka Eiropa paredz investēt enerģētikas pārkārtošanā, atjaunojamos energoresursos un cīņā pret klimata pārmaiņām.
Minētās prioritātes ietvaros iespējams iekļaut arī apgaismojuma infrastruktūras modernizēšanu. Turklāt šāda veida ieguldījumi ne tikai veicinātu mūsu konkurētspēju un mazinātu elektrības patēriņu, bet sniegtu atbalstu arī mūsu uzņēmumiem, jo vairums no apgaismes infrastruktūras komponentēm tiek ražotas Latvijā. Tā, piemēram, var uzteikt SIA “Teliko”, kuri ražo viedās apgaismes sistēmas un kontrolierus, SIA “Tecnopali North Europe”, kas ražo dažādus apgaismes stabus, SIA “Vizulo”, kas ražo LED gaismekļus, un citus ražotājus. Turklāt jau tagad minētie uzņēmēji sevi ir pierādījuši pasaulē, vairumu produktu eksportējot.
Lai iepriekš minētais piepildītos un ātrāk Latvijas pilsētu un lauku reģionu ielās varētu sagaidīt modernas un efektīvas apgaismojuma sistēmas, jau tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Satiksmes ministrijai jāsāk darboties pie šādu investīciju programmu sagatavošanas. Ja tas tiks izdarīts laikus un kvalitatīvi, jau nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā būs pieejams finansējums šā mērķa īstenošanai.
Autors ir satiksmes nozares eksperts
Pagaidām nav neviena komentāra