Ko partijas domā par cīņu ar naudas atmazgāšanu Latvijā

1. Naudas atmazgāšanas apkarošana un Latvijas finanšu setora reputācijas atjaunošana ir viena no prioritātēm.

2. Latvijā jau uz šodienu ir apstiprināts un tiek īstenots rīcības plāns finanšu sektora sakārtošanai un tas jāturpina konsekventi īstenot.

3. Ir jāīsteno jau pieņemtais plāns.

1. Tā ir viena no galvenajām JKP prioritātēm.Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas (turpmāk NIILL/TF) novēršana un apkarošana ir svarīga partijas prioritāte, ņemot vērā partijas pamatnostādnes noziedzīgu nodarījumu
novēršanā un apkarošanā. NILL/TF ir cieši saistīta ar organizēto noziedzību un tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā korupcija un kukuļošana, noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā, krāpšana un kontrabanda
un citiem.Latvijas nacionālajā NILL/TF risku novērtējuma ziņojumā korupcija atzīta par Latvijas nozīmīgāko NILL apdraudējumu galvenokārt ārvalstīs veikto predikatīvo noziedzīgo nodarījumu dēļ, kā arī korupcijas visaptverošās dabas dēļ – ievērojot, ka arī visi pārējie  noziedzīgie nodarījumi ir ciešo saistīti ar to un nereti nebūtu iespējami, ja nebūtu korupcijas. Arī MONEYVAL ziņojumā ir norāde uz Latvijas korupcijas līmeni, kas ir viens no NILL riskiem.NILL/TF novēršanai un apkarošanai ir būtiska loma valsts finanšu sektora stabilitātes, ekonomiskās izaugsmes un valsts prestiža nodrošināšanā. Jaunā konservatīvā partija sistēmas maiņas plānā 4000 zīmēs ir definējusi savus mērķus, tai skaitā – ministriju apvienošanu, izveidojot 8 spēcīgas ministrijas, spēcīga Nacionālā drošības biroja izveide, kas rūpēsies par valsts drošību, tai skaitā par valsts ekonomisko drošību, efektīvas tiesu sistēmas izveidi.2.MONEYVAL ziņojums par Latvijas NILL/TF novēršanas jomu ir identificējis ne tikai divas jomas ar zemu vērtējumu, kur  nekavējoties ir jāveic atbilstoši pasākumi, bet arī vairākas jomas, kas novērtētas kā vidējas.Kontroles dienests ir publiski informējis sabiedrību, ka uz tiek vērtētas prioritātes un lemts par atsevišķu rekomendāciju atstāšanu
vidējai vai ilgtermiņa izpildei. Vēlamies vērst uzmanību, ka 2012.gada jūlijā MONEYVAL komiteja apstiprināja ziņojumu par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas atbilstību starptautiskajiem standartiem (FATF rekomendācijām) un sniedza ieteikumus šīs sistēmas turpmākai stiprināšanai. 2012.gadā eksperti atzinīgi novērtēja sasniegto  progresu un tā tempu starptautisko standartu ieviešanā.Līdz ar to, neīstenojot kompleksu un sistemātisku pieeju NILL/TF novēršanas un apkarošanas jomā, koncentrējoties tikai uz rekomendācijām, kuru ieviešanas termiņi jau noteikti pēc pusgada, 2019. gada oktobrī varam nonākt vēl sliktākā situācijā.Jaunās konservatīvās partijas mērķis ir nekavējoties veikt pasākumus NILL/TF novēršanas un apkarošanas jomā, tiesībaizsardzības iestāžu (turpmāk – TAI) darbības efektivitātes uzlabošanā, vienotas izpratnes veidošanā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) subjektu izglītošanā:• Nulles tolerance pret noziedzīgo nodarījumu, kas saistīts ar NILL/TF  jomu izdarījušām personām.
• Nulles tolerance pret noziedzīgo nodarījumu, kas saistīts ar korupciju un kukuļošanu, izdarījušām personām.
• Nodrošināt efektīvu Likuma subjektu darbības kontroli un uzraudzību, pievēršot pastiprinātu uzmanību arī tādiem Likuma subjektiem, piemēram, maksājumu iestādes/elektroniskās naudas iestādes, nebanku kreditētāji, valūtas maiņas kapitālsabiedrības, azartspēļu un izložu organizētāji.
• Vienotas metodoloģijas ieviešana priekšapmaksas karšu izmantošanas monitoringa veikšanai, noziedzīgu nodarījumu NILL/TF proaktīvai identificēšanai.
• Virtuālās valūtas uzraudzības un kontroles sistēmas ieviešana atbilstoši 5. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai.
• Atbilstošu sodu piemērošana personām, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus NILL/TF jomā, tiesu prakses maiņa atbilstoši MONEYVAL norādījumiem, NIL konfiskācijas efektivitātes celšana.
• Vienotas prakses ieviešana izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrā, tiesā par nepieciešamo pierādījumu kopumu, izmeklējot noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar NILL/TF.
• Veicināt nefinanšu sektora izpratni par NILL/TF riskiem un Latvijas starptautiskajām saistībām.
• Vienotas NILL/TF novērtējuma metodoloģijas ieviešana TAI. Stratēģiskās analīzes veikšana par noziedzīgu nodarījumu NILL/TF jomā, dinamiku, tendencēm, ietekmi uz valsts drošību un identificētajiem riskiem, to mazinošiem pasākumiem.
• Paaugstināt izmeklēšanas iestāžu, operatīvās darbības subjektu analītisko struktūrvienību kapacitāti.
• Uzlabot tiesu ekspertīžu iestāžu materiāltehnisko un personāla kapacitāti, savlaicīgas un kvalitatīvas tiesu ekspertīzes nodrošināšanai, kriminālprocesu saprātīga termiņa ievērošanas nodrošināšanai.
• Lai veicinātu sabiedrības iesaisti smagu un sevišķu smagu noziegumu atklāšanā, sekmēt Trauksmes celšanas likuma ātrāku pieņemšanu (2018.gada maijā pieņemts pirmajā lasījumā) un efektīvu trauksmes cēlāju aizsardzības pasākumu ieviešanu (kopš 2017.gada likumprojekts nav pieņemts, uz doto brīdi ir atbalstīts alternatīvs likumprojekts).- Pats galvenais: efektīvas tiesu sistēmas izveide. Tiesu priekšsēdētāju atbildība par tiesvedības procesu un tiesnešu profesionālās ētikas ievērošanu. Izveidosim specializētu tiesu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanai.Atgādināsim, ka vairāki nopietnos finanšu/naudas atmazgāšanas noziegumos apsūdzēti indivīdi gadiem ilgi gaida tiesu un staigā brīvi.- Advokātu ētikas stiprināšana un stingrākas sankcijas tiem, kas atbalstījuši aizdomīgas, nelegālas finanšu shēmas.- Ja netiek sniegti konkrēti pierādījumi, panākt ASV Finanšu ministrijas (FinCen) 311 lēmuma atcelšanu, kas ir iznīcinošs Latvijas finanšu sektora reputācijai. Rūpēties, lai par līdzīgiem pārkāpumiem, ja tādi ir pierādīti, arī citu valstu bankas saņemtu adekvātu sodu (piem. notikumi mūsu ziemeļkaimiņvalstī).- ES kontekstā daudz atklātāk runāt par un ar tām valstīm, kuru finanšu sektors ir atbalstošs naudas atmazgāšanas un izvairīšanās no nodokļiem aktivitātēm (piem Apvienotā Karaliste un tās aizjūras teritorijas).- Nākamajam Latvijas bankas un FKTK vadītājam jābūt cilvēkam ar starptautisku pieredzi, nevainojamu reputāciju un augstiem
akadēmiskajiem un profesionālajiem sasniegumiem.- Lūgsim SVF tehniskās palīdzības misiju finanšu sektora uzraudzības un attīstības jautājumos Finanšu ministrijas un citu
iestāžu atbildīgajām amatpersonām.

3. Finanšu sektora Attīstības plānu 2017.-2019.gadam (turpmāk – Plāns) un 2018.gada 14.maija grozījumi Plānā saistībā ar NILL/TF jomu ir nekonkrēti, Plāns nesniedz informāciju par konkrētiem plānā paredzētajiem uzdevumiem un pasākumiem, kā piemēram, informāciju par konkrētiem pasākumiem uzraugošo, kontrolējošo un izmeklējošo iestāžu kapacitātes stiprināšanā. Arī ar grozījumiem Plānā faktiski tika pagarināti Plāna iepriekšējie izpildes termiņi.

2018.gada 11.septembrī Finanšu sektora sanāksmē tiks apstiprināts detalizēts rīcības plāns NILL/TF pasākumu nepilnību novēršanai, pēc kura apstiprināšanas sniegsim komentāru par Finanšu sektora Attīstības plānu NILL/TF novēršanas un apkarošanas jomā.

JKP uzskata, ka nepieciešama:

– FKTK Padomes locekļu izvirzīšanas un iecelšanas kārtības maiņa, lai nav tik liela loma FKTK priekšsēdētājam.
– Uzņēmumu patiesā labuma guvēju sliekšņa samazinājums no 25 % līdz 5%. Bezmaksas piekļuve Latvijas patiesā labuma guvēju reģistram (Uzņēmumu reģistrs).

– Obligāta nominālo direktoru identificēšana patiesā labuma guvēju reģistrā (Uzņēmumu reģistrs).

– Kā iespēju varētu vērtēt Kontroles dienesta apvienošanu un integrēšanu ar FKTK, lai visi ar banku uzraudzību saistītie jautājumi ir vienā institūcijā.

– Jāpanāk daudz ātrāka informācijas apmaiņa ar Krieviju atbilstoši Globālajam standartam par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā.

Krišjānis Kariņš, Jaunā Vienotība

1. Tā ir absolūti neapstrīdama prioritāte un ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas banku sistēma kopumā ir jāatbrīvo no netīrās naudas, no iespējas izmantot mūsu bankas, lai atmazgātu nelegāli iegūtus naudas līdzekļus legalizēšanas nolūkos. Turklāt esmu līdzautors pēdējām divām Eiropas Savienības Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvām, kuras Eiropas Parlaments ir atbalstījis. Lielākais risks naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā ir anonimitāte un manis virzītās direktīvas tiešā veidā risina anonimitātes problēmu, sniedzot jaunus un daudz spēcīgākus ieročus tiesībsargājošajām iestādēm – proti, tās nosaka patiesā labuma guvēju reģistra izveidi, iekļaujot tajā ne tikai uzņēmumus, bet arī trastus un tamlīdzīgus nodibinājumu, kā arī paredz reģistra publisku pieejamību. Jaunāka direktīva arī nosaka, ka ir jāizveido arī banku kontu un seifu turētāju reģistri, turklāt šis ir pirmais ES līmeņa likums, kas paredz Eiropas finanšu sistēmā ierobežot anonimitāti darbībās ar kriptovalūtu.

2. Trūkumu ir daudz, bet soļi rīcībai ir divi un par tiem kā galvenajiem stūrakmeņiem esmu pārliecinājies, strādājot pie ES direktīvām cīņai pret naudas atmazgāšanu. Nepietiek tikai pieņemt likumu, ir svarīgi arī kā tas tiek ieviests dzīvē.

Pirmkārt, ir būtiski kvalitatīvi ieviest patiesā labuma guvēju reģistru, bet otrkārt – pakalpojuma sniedzējiem un uzraudzības iestādēm ir jāspēj pilnvērtīgi analizēt sniegto informāciju, nevis tikai formāli pārbaudīt “papīrus”, lai izpildītu direktīvas prasību.

Ikviena informācijas sniedzēja pienākums ir norādīt patiesus datus, pakalpojuma sniedzējiem, piemēram, bankām ir jāizvērtē informācija, uzraudzības iestādei, Latvijas gadījumā – FKTK, ir jāpārbauda procedūru efektivitāte.

Valdības vadītāja pienākums ir darīt šos spēles noteikumus visiem skaidrus un dot nepārprotamu signālu, ka mūsu valstī šādas darbības nenotiks, tas netiks pieļauts.

3. Plānus veidot ir pareizi, bet tie ir arī jāpilda. Latvijas reputācijas un nākotnes labā mums ir būtiski to realizēt arī dzīvē.

Roberts Zīle, Nacionālā apvienība

1. Nacionālā apvienība (NA) vienmēr ir asi iestājusies par t.s. netīrās naudas apkarošanu un tādas naudas ietekmi ekonomikā kopumā. Es pats vēl pirms Latvijas iestāšanās eirozonā aktīvi uzmanību vērsu uz pieaugošo nerezidentu noguldījumu līmeni un ar to saistītajiem riskiem. Tolaik dzirdīgas ausis bija maz; vēl vairāk — ne tikai finanšu sektors, bet arī tā laika finanšu ministrs un premjers, kā arī atsevišķi uzraugošo iestāžu pārstāvji pauda viedokli, ka uztraukumam nav pamata; ka šāda nauda un ar to saistītie pakalpojumi ir pienesums valsts budžetam un ekonomikai kopumā, un drīzāk parāda, ka Latvija ir patiess finanšu centrs.

Vērts izcelt pāris konkrētus citātus. Tā 2013. gada jūnijā, mēnesi pirms gala lēmuma par Latvijas iestāšanos eirozonā, tā laika premjers un tagadējais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, kurš atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību Valdis Dombrovskis mierināja, ka ne tikai nerezidentu noguldījumi tiekot stingri kontrolēti, bet arī norādīja, ka par šo eiro ieviešanas kontekstā var aizmirst: “[Šis] nav noteikts kā viens no nosacījumiem un Māstrihtas kritērijiem, kuriem Latvijai, kandidējot iestājai eiro zonā, ir jāatbilst.”
“[Krīzes] laikā Latvija mācījusies, kā uzlabot banku regulējumu, mūsu valsts atbildīgās institūcijas cieši sadarbojas ar ASV Valsts kasi un Eiropas institūcijām, kas strādā ar naudas atmazgāšanas jautājumiem. .. Nerezidentu nauda nekad Latvijā nav izraisījusi ekonomiskas krīzes, teica [toreizējais] finanšu ministrs” Andris Vilks 2013. gada jūlija sākumā.
Un nepilnu nedēļu vēlāk Vilks reaģēja uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) konverģences ziņojumu: “[Tajā] paustajām bažām par nerezidentu noguldījumu radītajiem riskiem Latvijas finanšu stabilitātei nav sevišķa pamata, jo Latvijā ir vienas no augstākajām prasībām nerezidentu klientu izvērtēšanā, iespējamie riski ir apzināti un tiek veikti pasākumi to mazināšanai.”
Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tajā laikā pauda līdzīgu viedokli. Vēl vairāk — pat 2015. gadā FKTK bijušais vadītājs Kristaps Zakulis droši ziņoja, ka “[Vietējo] un ārvalstu ekspertu bažas par šo [nerezidentu noguldījumu] situāciju ir nepamatotas. … Zakulis arī uzsvēra, ka Latvijas finanšu uzraudzības sistēma starptautiski ir atzinīgi novērtēta.”
“Pēdējo pāris gadu laikā nerezidentu noguldījumu apjoma īpatsvars Latvijas komercbankās nav būtiski mainījies, tas nepārsniedz 50% no kopējiem noguldījumu apjomiem, tāpēc šie noguldījumi nav pamats satraukumam, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunkti” sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.” — 2012. gada oktobris

Es esmu bijis citās domās. Šeit atrodams īss pārskats ar manām publikācijām, prezentācijām u.c. materiāliem laika posmā no 2012.-2015. gadam, kur vērsu uzmanību uz nerezidentu noguldījumu apjomiem un saistītajām problēmām ar šo biznesa modeli, t.sk. netīrās naudas atmazgāšanas riskiem.

NA no paša sākuma stingri iestājās arī pret termiņuzturēšanās atļaujām apmaiņā pret investīcijām nekustamajā īpašumā un citur. Līdzīgi kā ar nerezidentu noguldījumiem, attiecīgās programmas lobētāji norādīja, ka “investori” Latvijai ienes papildus līdzekļus budžetā, stimulē pilsētu un valsts ekonomiku kopumā, kā arī atdzīvina nekustamā īpašuma tirgu, kamēr riski neesot vērā ņemami. NA un es personīgi jau sākotnēji norādījām, ka attiecīgie “investori” var būt apdraudējums Latvijas drošībai — jo jau sākumā tapa skaidrs, ka nav atvēlēts pietiekami daudz resursu šo indivīdu pienācīgai pārbaudei. Tikmēr attiecīgās “investīcijas” nereti ir apšaubāmas izcelsmes. Skatoties nedaudz plašāk, diskusijās un rakstos norādīju, ka ekonomiskais pienesums no termiņuzturēšanās atļauju programmas ir pārspīlēts un sausais atlikums — minimāls, kamēr drošības riski ir lieli, bet valsts reputācijai var tikt nodarīts neizmērojams ļaunums. Manis iezīmētais scenārijs, kā laiks rādījis, ir bijis pareizs.

Tāpat es un Nacionālā apvienība esam iestājušies pret ātrajiem kredītiem — ne tikai tāpēc, ka tie dārgi un dzen virkni ģimeņu un indivīdu postā, bet arī tāpēc, ka attiecīgā nauda ir nezināmās izcelsmes, kamēr atdotā — oficiāli “tīra”.

Nacionālai apvienībai kopā ar domubiedriem izdevās 2015. gadā novērst nerezidentu banku sektora lobētu sapni par Latviju kā “starptautisko finanšu centru”. Priekšlikuma būtība bija pavisam vienkārša — mēs samaksāsim mazliet nodokļos no šīm pārrobežu transakcijām, bet valsts uzņemsies atbildību, jo tas tagad likumīgi. Sociālie partneri jau pamazām sāka dalīt gaidāmo papildus ieņemto “atmazgāto” un nodokļos iekasēto naudu.

Saeima šogad arī atbalstīja NA izstrādātos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas liedz ārzonu kompānijām (ofšoriem) piedalīties publiskajos iepirkumos.

Skatoties uz priekšu, NA pastāv par to, ka Latvija nevar būt nerezidentu naudas “finanšu centrs”. Jo sevišķi pēdējā gada notikumi — t.sk. ABLV gadījums, MONEYVAL ziņojums, finCEN ziņojums un lēmumus — ir parādījuši un pierādījuši, ka riski valsts ekonomikai, drošībai un reputācijai ir nesamērojami ar potenciālajiem ieguvumiem, kas saistīti ar Latviju kā “mazo Šveici”.

2.MONEYVAL savā ziņojumā ir norādījusi uz būtiskajiem trūkumiem, kurus Latvijai un tās finanses uzraugošajām iestādēm ir jānovērš. Laiks, kas dots — mazliet vairāk nekā gads — ir samērīgs termiņš, lai Latvija parādītu, ka tā ir spējīga veikt nozīmīgu progresu, kā to prasa MONEYVAL. Pie tam, jāņem vērā, ka MONEYVAL ziņojums ir par laika posmu līdz 2017. gadam un dažas reformas jau ir tikušas īstenotas.

MONEYVAL pieprasītie uzlabojumi vajadzīgi, lai Latvija atbilstu pieņemtiem standartiem attiecībā uz naudas atmazgāšanas apzināšanu, kontroli un (t.sk. terorisma) apkarošanu. NA, esot valdībā un Saeimā, strādās, lai attiecīgās reformas tiktu pieņemtas pēc iespējas ātrāk — ne tikai tāpēc, ka MONEYVAL tā prasa, bet arī tālab, ka Latvija vairs nevar atļauties turpmākus izaicinājumus valsts drošībai un reputācijai.

Tomēr arī jāatzīmē, ka situācija vēl nav ārkārtēja. Piemēram izvērtējuma ziņojums par Norvēģiju tika pieņemts 2014. gadā beigās un uz valsti, tāpat kā Latviju, attiecināta pastiprinātā uzraudzība. Trešais progresa ziņojums tika publicēts 2018. gada martā un uz valsti joprojām attiecas pastiprinātā uzraudzības procedūra — tā nav pelēkajā sarakstā. Un, runājot par pašu pelēko sarakstu, tajā nonāk valstis, kurām ir bijis dots laiks laboties, taču to nav izmantojušas. Nonākšana pastiprinātajā uzraudzībā automātiski nenozīmē, ka esam vienu soli vai vienu gadu pirms nonākšanas sarakstā ar tādām valstīm kā Pakistāna, Serbija un Sīrija. Protams, tas nenozīmē, ka valdība un finanšu sistēmas uzraugošajām iestādēm nav ar steigu jāveic reformas. Tieši pretēji. Bet trauksmes celšana šajā brīdī vairs nav īpaši konstruktīva.

Nedaudz turpinot par MONEYVAL kā komiteju, jāuzsver, ka tajā ietilpst tikai t.s. jaunās ES dalībvalstis, kā arī virkne citas ne-Rietumnieciskās valstis — tostarp Krievija, Albānija un Armēnija. Šim faktam ir divi aspekti. Numur viens, MONEYVAL ietvaros nedzirdēsim par daudzu ES rietumu valstu darbībām un bezdarbību (uz kurām potenciāli aizplūst un aizplūdis caur Latviju ienākusī “netīrā” nauda), jo tās ir FATF dalībvalstis. Otrkārt, no MONEYVAL joprojām ir jāgaida jauni
izvērtējuma ziņojumi par tādām valstīm kā Krievija — un, ja tādu nebūs, nopietni jāizvērtē šīs komitejas uzstādījumi. Tikai tāpēc, ka par Latviju ir tapis nesens izvērtējuma ziņojums, nenozīmē, ka valsts ir starp sliktākajām un ceļā uz “pelēko” sarakstu.
Visbeidzot, jāizceļ ir arī naudas atmazgāšanas apkarošanas nozīme Eiropas līmenī. Kā arī uz to norāda Eiropas Centrālā banka un citas ES iestādes nesen nosūtītajā vēstulē Eiropas Parlamenta deputātiem, vienotais uzraudzības mehānisms sistēmiski līdz šim būtībā nav pietiekoši kontrolējis naudas atmazgāšanas gadījumus. Tāpat attiecīgajā vēstulē pausta nostāja, ka nepieciešams sasaistīt banku prudenciālās prasības ar AML funkciju, kā arī vajadzīga labāka starpvalstu sadarbība starp nacionālā līmeņa uzraugošajām iestādēm un kontroles dienestiem. Visbeidzot, svarīgs ir fakts, ka vajadzīga ir sadarbība ar trešo valstu iestādēm. Un šajā sakarā vērts atzīmēt, ka Latvijas spēja kontrolēt Krievijas un atsevišķu citu NVS valstu naudas plūsmas ir limitētas kaut vai tāpēc, ka sadarbība ar šo valstu kontroles dienestiem nav ideāla.

3.MONEYVAL savā ziņojumā ir norādījusi uz būtiskajiem trūkumiem, kurus Latvijai un tās finanses uzraugošajām iestādēm ir jānovērš. Laiks, kas dots — mazliet vairāk nekā gads — ir samērīgs termiņš, lai Latvija parādītu, ka tā ir spējīga veikt nozīmīgu progresu, kā to prasa MONEYVAL. Pie tam, jāņem vērā, ka MONEYVAL ziņojums ir par laika posmu līdz 2017. gadam un dažas reformas jau ir tikušas īstenotas.

MONEYVAL pieprasītie uzlabojumi vajadzīgi, lai Latvija atbilstu pieņemtiem standartiem attiecībā uz naudas atmazgāšanas apzināšanu, kontroli un (t.sk. terorisma) apkarošanu. NA, esot valdībā un Saeimā, strādās, lai attiecīgās reformas tiktu pieņemtas pēc iespējas ātrāk — ne tikai tāpēc, ka MONEYVAL tā prasa, bet arī tālab, ka Latvija vairs nevar atļauties turpmākus izaicinājumus valsts drošībai un reputācijai.

Tomēr arī jāatzīmē, ka situācija vēl nav ārkārtēja. Piemēram izvērtējuma ziņojums par Norvēģiju tika pieņemts 2014. gadā beigās un uz valsti, tāpat kā Latviju, attiecināta pastiprinātā uzraudzība. Trešais progresa ziņojums tika publicēts 2018. gada martā un uz valsti joprojām attiecas pastiprinātā uzraudzības procedūra — tā nav pelēkajā sarakstā. Un, runājot par pašu pelēko sarakstu, tajā nonāk valstis, kurām ir bijis dots laiks laboties, taču to nav izmantojušas. Nonākšana pastiprinātajā uzraudzībā automātiski nenozīmē, ka esam vienu soli vai vienu gadu pirms nonākšanas sarakstā ar tādām valstīm kā Pakistāna, Serbija un Sīrija. Protams, tas nenozīmē, ka valdība un finanšu sistēmas uzraugošajām iestādēm nav ar steigu jāveic reformas. Tieši pretēji. Bet trauksmes celšana šajā brīdī vairs nav īpaši konstruktīva.

Nedaudz turpinot par MONEYVAL kā komiteju, jāuzsver, ka tajā ietilpst tikai t.s. jaunās ES dalībvalstis, kā arī virkne citas ne-Rietumnieciskās valstis — tostarp Krievija, Albānija un Armēnija. Šim faktam ir divi aspekti. Numur viens, MONEYVAL ietvaros nedzirdēsim par daudzu ES rietumu valstu darbībām un bezdarbību (uz kurām potenciāli aizplūst un aizplūdis caur Latviju ienākusī “netīrā” nauda), jo tās ir FATF dalībvalstis. Otrkārt, no MONEYVAL joprojām ir jāgaida jauni izvērtējuma ziņojumi par tādām valstīm kā Krievija — un, ja tādu nebūs, nopietni jāizvērtē šīs komitejas uzstādījumi. Tikai tāpēc, ka par Latviju ir tapis nesens izvērtējuma ziņojums, nenozīmē, ka valsts ir starp sliktākajām un ceļā uz “pelēko” sarakstu.

Visbeidzot, jāizceļ ir arī naudas atmazgāšanas apkarošanas nozīme Eiropas līmenī. Kā arī uz to norāda Eiropas Centrālā banka un citas ES iestādes nesen nosūtītajā vēstulē Eiropas Parlamenta deputātiem, vienotais uzraudzības mehānisms sistēmiski līdz šim būtībā nav pietiekoši kontrolējis naudas atmazgāšanas gadījumus. Tāpat attiecīgajā vēstulē pausta nostāja, ka nepieciešams sasaistīt banku prudenciālās prasības ar AML funkciju, kā arī vajadzīga labāka starpvalstu sadarbība starp nacionālā līmeņa uzraugošajām iestādēm un kontroles dienestiem. Visbeidzot, svarīgs ir fakts, ka vajadzīga ir sadarbība ar trešo valstu iestādēm. Un šajā sakarā vērts atzīmēt, ka Latvijas spēja kontrolēt Krievijas un atsevišķu citu NVS valstu naudas plūsmas ir limitētas kaut vai tāpēc, ka sadarbība ar šo valstu kontroles dienestiem nav ideāla.

Artis Pabriks, “Attīstībai/Par!”

1. Naudas atmazgāšanas apkarošanā ilgus gadus Latvijas valdība un finanšu sektora uzraugi ir pievērsuši pārāk mazu uzmanību. Moneyval ziņojums skaidri iezīmē to, ka atbildīgās institūcijas pret šo noziegumu ir izturējušās ar nepienācīgu rūpību. Ir bijuši atsevišķi uzlabojumi likumdošanas jomā, tomēr praktiskas darbības naudas atmazgāšanas risku mazināšanā nav sekojušas. Šobrīd ilggadējā bezdarbība ir novedusi pie nozīmīga Latvijas reputācijas apdraudējuma un riskiem uz ilgiem gadiem tapt izslēgtiem no starptautiskā finanšu tirgus attīstības procesiem. Latvijai tas nozīmēs apgrūtinājumus eksportētājiem, ceļotājiem, investīciju atplūdus, lēnāku ekonomikas attīstību un lēnāku Latvijas iedzīvotāju ienākumu kāpumu. Tāpēc finanšu sektora sakārtošana ir objektīvi viena no mūsu apvienības politiskajām prioritātēm, uz kuras īstenošanu mēs uzstāsim, līdzās citiem pārvaldības uzlabojumiem tieslietu jomā, veselības aprūpē, nodokļu iekasēšanā u.c.

2.Moneyval ziņojums ir jāuztver par vislabāko iespējamo padomu Latvijas valdībai un finanšu sektora uzraudzības institūcijām. Tikai neprātīga vai negodprātīga valdība necenstos šo padomu pieņemt un īstenot.  Latvijas valdībai ir dots viens gads, lai demontrētu būtiskus, praktiskus uzlabojumus naudas atmazgāšanas risku vadībā, tiesībsargājošo institūciju spēju uzlabošanā un atklāto noziegumu izmeklēšanā. Sevišķi svarīgi ir panākt to, ka finanšu sektora institūcijas, kas strādā ar nerezidentu klientiem, nopietni ieviestu kontroles (AML/CFT) procedūras, kā arī lai uzraugošās institūcijas būtu gan ar pietiekamu kapacitāti, gan vēlēšanos šo procedūru ievērošanu kontrolēt.

Kā jau Moneyval ziņojums norāda, tad ir trūkumi arī likumdošanā, valdības dokumentu līmenī (piemēram, trūkstošs risku novērtējums terorisma finansēšanas novēršanas sistēmai vai audita/kontroles funkcijas papildu neatkarība AML/CFT subjektos), taču tie varētu būt viegli novēršami. Būtiskāk ir stiprināt uzraugošās institūcijas, tiesībsargājošās iestādes un tiesu sistēmu – piešķirt papildu finansējumu policijai un prokuratūrai, izveidot īpašas, specializētas finanšu noziegumu apkarošanas vienības un panākt, ka konstatētie liela mēroga finanšu noziegumi tiek nodoti iztiesāšanai iespējami drīz.

3. Ja runa ir par papildinājumiem Finanšu sektora attīstības plānam 2017-2019.gadam, par ko valdība lēma šā gada 8.maija sēdē, tad šie pasākumi iezīmē virkni nepieciešamu darbību, tomēr nav pietiekami. Tie tikai formāli uzrunā nepieciešamību veikt būtiskus pārkārtojumus naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas kontroles institūcijās un palielināt to kapacitāti, aprobežojoties ar likumdošanas pasākumiem, institūciju darbības vērtēšanas plānošanu, priekšlikumu sniegšanu utt. Plāns neatspoguļo patieso situācijas nopietnību, kas izriet no Moneyval ziņojuma un riska Latvijai nonākt “pelēkajā sarakstā”. Minētajā plānā nav ietvertas konkrētas apņemšanās palielināt policijas, prokuratūras, Kontroles dienesta kapacitāti, piešķirt papildu līdzekļus, netiek pieminētas darbības, kas būtu veicamas tiesu sistēmā. “Attīstībai/Par!” uzskata par nepieciešamu šo FSAP plānu būtiski pārskatīt Moneyval sniegto rekomendāciju gaismā.

Edvards Smiltēns, Latvijas reģionu apvienība

1. Tīra nauda nozīmē arī tīrāku politiku. Iepriekšējo valdību aizraušanās ar Latviju kā “finanšu tiltu starp austrumiem un rietumiem” ir pilnīgi bankrotējusi, jo ir acīmredzami, ka nav iespējams attīstīt mūsdienīgu labklājības valsti, balstoties uz apšaubāmas izcelsmes naudas plūsmas apkalpošanu. Superlielās ABLV bankas aizvēršana uz iekšzemes kopproduktu nav atstājusi nekādu lielo iespaidu, kas precīzi ilustrē šīs nodarbes patieso “vērtību”.

Tā vietā, lai nesaudzīgi vērstos pret bankām, kurām pārmet naudas atmazgāšanu, valdība izvēlējās bezzobainu “pareizu tēžu” vāvuļošanas taktiku, cerībā, ka ar to pietiks. Manā izpratnē tas (un nevis KNAB veiktie aresti) ir galvenais pierādījums, ka Latvijas valdība, Latvijas Banka, FKTK un par anekdoti kļuvušais “Burkāna kantoris” ne tikai nespēja (iespējams – apzināti izvairījās) nodrošināt nozares kontroli, bet noveda Latviju līdz situācijai kad ar smagu un pazemojošu triecienu Latvijas starptautiskajai reputācijai šis bizness vienā mirklī tika “aizvērts” – no ārpuses. Pašlaik redzamākā rīcība ir bijusi kontroles dienesta (“Burkāna kantora”) vadības nomaiņa. Konkrēti soļi kontekstā ar citām finanšu iestādēm, kas bijušas ierautas skandālos, nav īsti redzami. Iespējams nozīmīga loma ir arī konkrētās finanšu nozares veiktajām apjomīgajām “investīcijām” politisko partiju kasēs.

Cīņa ar naudas atmazgāšanu Latvijā nenozīmē vienīgi cīņu ar no Krievijas budžeta nozagto naudu vai  Krievijas izcelsmes naudu, kas tiek investēta radikālu politisko spēku atbalstam pasaulē. Tas nozīmē arī cīņu ar PVN izkrāpšanu tepat iekšzemē. 1/3 daļa algu arvien tiek izmaksātas “aploksnēs”, kas nozīmē, ka ir nepieciešams arī pašmāju nodokļu nemaksātāju vajadzībām atmazgāt vismaz 1,5 miljardus eiro skaidrā naudā. Tas ir milzīgs apjoms!

Un visbeidzot, naudas atmazgāšanu nebūs iespējams apkarot efektīvi, ja neizdosies mainīt pašas sabiedrības pielaidīgo attieksmi pret aplokšņu algām.

2.Moneyval ziņojumā ir uzsvērts, ka Latvijas naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas procesi ir “daļēji atbilstoši standartam” 10 no 40 sadaļām tehniskās atbilstības reitingos. Tas nozīmē, ka 25% parametru mums ir caurumi, kurus Latvijas plašais naudas atmazgātāju tīkls nekavējas izmantot. Mums ir vājas mērķētās finanšu sankcijas, nepieskatītas t.s. “bezpeļņas organizācijas”, slikti tiek veikta klientu atbilstības pārbaude, finanšu iestāžu uzraudzība un regulācija ir nepilnīga, skaidras naudas pārvietošanas kontrole nepietiekama, starptautiskā sadarbība vāja. Pēc šāda ziņojuma Saeimai būtu jāsagaida vismaz FKTK vadības atkāpšanās, taču tā vietā mēs dzirdam retoriku ka “ne jau visi nerezidentu noguldījumi ir kriminālas izcelsmes”. LRA sadarbosies ar politiskajām partijām, kas atturas no finansējuma, kas ir saistīts ar nerezidentu bankām, lai kritiski vētītu neatkarīgo finanšu sektora uzraugu darbu Latvijā.

Iespējams, svarīgākais jautājums Moneyval ziņojumā ir saistīts ar t.s. “politiski eksponētajām personām” (PEP). Šis tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem korupcijas un naudas atmazgāšanas riskiem. Tas nozīmē arī dažādu politikai tuvu stāvošu personu dalība dažādās biedrībās, asociācijās (sporta, kultūras, nozaru, reģionālās u.tml.). Latvijā šis jautājums ir risināts tradicionāli greizi. Iesākumā tika pieņemta superaptveroša PEP definīcija, par kuru ironizēja – arī deputāta klasesbiedri un kaimiņi tagad būs PEPi! Turpinājumā bankas nespēja efektīvi ieviest šādu nepārdomātu PEP definīciju un tā kļuva par formālu, reāli nestrādājošu lietu. LRA cīnīsies par Moneyval rekomendāciju ieviešanu pēc būtības, neļaujot to pārvērst par birokrātisku un bezjēdzīgu, godīgo biznesu traucējošu dokumentu čupu.

Latvijas reģionu apvienība uzskata, ka ir jāturpina stiprināt Noziedzīgo līdzekļu apkarošanas dienesta kapacitāte, piešķirot tam papildus finansējumu. Īpaši jāpievērš uzmanība PVN atmazgāšanas darījumiem un jāpievērš pastiprināta uzmanība tām bankām, caur kurām tiek virzītas PVN shēmas. Ir jāattīsta starpvalstu sadarbība, pirmkārt, ar Baltijas valstu un Polijas radniecīgajiem dienestiem, jo tieši šīs valstis tiek šobrīd primāri izmantotas PVN shēmās.

Būtisks virziens ir sabiedrības informēšana par riskiem kļūt par naudas atmazgāšanas upuriem. Tieši precīzas izpratnes trūkums par naudas atmazgāšanas riskiem bija viena no galvenajām Moneyval ziņojumā norādītajām  problēmām. Bez izpratnes, ka naudas atmazgāšana ir tāds pats noziegums kā laupīšana vai krāpšana, mums neizdosies attālināties no saindētās izpratnes par labu biznesu un veidot Latvijas tautsaimniecību uz stabiliem pamatiem.

3. Lai gan Finanšu sektora attīstības padomes pieņemtais plāns ir apjomīgs un kopumā atbilst tā mērķim – naudas atmazgāšanas apkarošanai, tomēr Latvijas reģionu apvienībai nav pārliecības par tā autoru patieso vēlmi un politisko gribu to realizēt pēc būtības (skat. atbildi uz iepriekšējiem jautājumiem).

Ir pilnīgi skaidri jāpasaka gan sev, gan sabiedrībai, ka nerezidentu banku bizness Latvijā ir beidzies. Tas nenozīmē, ka Latvijas bankās nebūtu jāapkalpo nerezidenti – ir ļoti daudz ārvalstu komersantu, kuru bizness ir caurspīdīgs, naudas izcelsme ir noskaidrojama un saimnieciskā darbība ir loģiski saistīta ar Latviju. Šie klienti ir gaidīti mūsu universālajās bankās. Tomēr banku, kuru biznesa plāns ir tikai nerezidentu apkalpošana, ēra ir beigusies.

Nerezidentu banku vietā Latvijā būtu jāuzplaukst riska kapitāla un projektu finansēšanas biznesam, kas fokusētos uz inovatīviem jaunuzņēmumiem, t. sk. fintech jomā. Jāturpina attīstīt hipotekārā kreditēšana – neskatoties uz senām tradīcijām un pat vēsturisko aizdošanas burbuli, arvien esam situācijā, kurā vidusmēra ģimenei ar 2 vai 3 bērniem šāds kredīts tiek atteikts.

Arī patēriņa kreditēšana bankās ir vāji attīstīta, kas ļāvusi uzplaukt “plēsonīgo kredītu” nozarei. Tās pienesums tautsaimniecībai ir apšaubāms, tāpēc nākotnē tā ir rūpīgi jāierobežo un jākontrolē.

Tāpēc Finanšu sektora attīstības padomes pieņemto plānu naudas atmazgāšanas apkarošanai ir jāpapildina ar atbalstāmām un ienesīgām finanšu nozarēm, uz kurām valsts sagaida, ka finanšu sektors pārorientējās.