Finanšu instrumenti: vai efektīvs ES atbalsta veids?

Līdz šim populārākais Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanas veids ir bijis projekta līdzfinansējums neatgriežamā granta veidā. ES veiktie izvērtējumi liecina, ka granti nav bijuši nedz pietiekami apjoma ziņā, nedz gana efektīvi uzņēmējdarbības un ES dalībvalstu konkurētspējas veicināšanai līdz nepieciešamajam līmenim.

Jau vairākus plānošanas periodus tiek pakāpeniski ieviests vēl viens atbalsta veids. 2007. –2013. gada plānošanas periodā tie bija finanšu inženierijas instrumenti (FEI), bet 2014. – 2020. gada plānošanas periodā finanšu instrumenti (FI). Šādu atbalstu ir iespējams izsniegt vairākkārtīgi, līdz ar to var aptvert arī plašāku uzņēmēju loku. Latvijā populārākie no tiem ir kredīti un garantijas, mazāk populāri – riska kapitāla ieguldījumi un vēl dažādi citi ieguldījuma kapitālā veidi, kas ir populārāki citās dalībvalstīs.

Finanšu instrumentu kā ES atbalsta mehānisma ieviešana nav bijusi vienkārša. Eiropas Revīzijas palāta (ERP) ir veikusi lietderības revīziju par FEI ieviešanu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā, lai gūtās mācības varētu ņemt vērā turpmākajos plānošanas periodos.

Kopumā 972 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 52 Eiropas Sociālā fonda (ESF) FEI izmantoja 25 dalībvalstis, starp kurām ir arī Latvija. Plānošanas perioda beigās pēc 2014. gadā apkopotajiem datiem ES kopumā FEI ietvaros tika izmaksāti 16 miljardi eiro, kas ir visai ievērojama summa. Salīdzinājumam iepriekšējā (2000. – 2006. gada) periodā finanšu instrumentu ietvaros tika izmaksāti tikai 1,3 miljardi  eiro.

Informācijas avots: ERP ziņojums No 19/2016 “Implementing the EU budget through financial instruments — lessons to be learnt from the 2007-2013 programme period”, pieejams: www.eca.euopa.eu.

Iepriekš minētie ir dalītās pārvaldības instrumenti, kuru ieviešanas efektivitāti lielā mērā nosaka pati dalībvalsts. Papildus tiem pastāv arī tādi finanšu instrumentu veidi, ko Eiropas Komisija pārvalda centralizētā veidā. 2007. – 2013. gada periodā tajos tika izmaksāti 5,5 miljardi eiro, un to izmantošana notika visā ES teritorijā.

ERP ir konstatējusi, ka FEI piešķirtie līdzekļi lielā mērā ir tikuši ieguldīti pēdējā brīdī, lai izvairītos no neizmantotās naudas atgriešanas ES kopējā budžetā, bet nevis komersantu atbalstam, kā tas bija sākotnēji paredzēts. 2014. gada beigās (gadu pēc plānošanas perioda beigām, bet vēl attiecināmības perioda ietvaros) bija izmantoti tikai 57% no paredzētā finansējuma. Pēdējā pieejamā informācija liecina, ka Grieķija, Nīderlande un Austrija neizmantoja pat pusi no FEI piešķirtā finansējuma. Vairākas valstis, kurām bija piešķirtas papildu subsīdijas, perioda pēdējos gados bija izlietojušas mazāk par ES vidējo (Itālija, Spānija, Ungārija, Apvienotā Karaliste). Jāpiezīmē, ka Latvija un Lietuva uz attiecināmības perioda beigām bija izmantojušas gandrīz visu paredzēto finansējumu.

Finanšu instrumentu atbalstu var izmantot vairākkārt, tomēr realitātē diemžēl atkārtoti izmantoti tika mazāk nekā trešdaļa finanšu instrumentu. Gan dalītās pārvaldības, gan centralizētās pārvaldības gadījumā nav veicies ar privātā līdzfinansējuma piesaisti. Tajā pat laikā pārvaldības izdevumi ir bijuši nesamērīgi augsti.

ERP iesaka samazināt tik lielu fondu pārvaldnieku skaitu, vairāk motivēt dalībvalstis izmantot centralizēti pārvaldītos fondus, tādējādi optimizējot administratīvos izdevumus. Ieteicams līgumos ar fondu pārvaldniekiem noteikt tādu atlīdzības izmaksas kārtību, kas būtu proporcionāla konkrētā fonda aktivitātei, piemēram, izsniegto kredītu un garantiju apjomam. Jau šobrīd dalībvalstis var izmantot Eiropas Investīciju bankas (EIB) starpniecības pakalpojumus. EIB finanšu instrumenti izsniegšanai piesaista Eiropas Investīciju fonda līdzekļus. Diemžēl ERP ir konstatējusi, ka 2007. – 2013. gada plānošanas periodā tikai 40% EIB administrēto FEI ir sasnieguši gala saņēmējus, kas ir vēl mazāk nekā pašu dalībvalstu administrēto fondu gadījumā.

Tā kā dalītās pārvaldības instrumenti diezgan nopietnā apjomā nebija sasnieguši mērķauditoriju – mazos un vidējos uzņēmumus, Eiropas Komisija, pamatojoties uz pašas izdotajām Vadlīnijām, pagarināja finanšu instrumentu attiecināmības periodu līdz 2017. gada martam, kas īsti neatbilst ES noteiktajai lēmumu pieņemšanas hierarhijai. Citiem vārdiem sakot, “normālā” kārtībā liela daļa no FEI būtu uzskatāmi par neattiecināmiem un atmaksājami budžetā.

Rēķinot, cik liela ir summa, kuru vajadzētu atgriezt budžetā, ERP konstatēja, ka Eiropas Komisijas rīcībā nemaz nav pilna nepieciešamā informācija par reālo situāciju dalībvalstīs saistībā ar FEI izlietojumu. Ņemot vērā, ka šis ir brīdis, kad notiek 2007. – 2013. gada plānošanas perioda noslēguma finanšu pārskatu apstiprināšana, ERP ir apņēmusies sekot līdzi, vai līdz nākamajam gada pārskatam Eiropas Komisija būs ieguvusi pilnīgu un ticamu informāciju par reālo situāciju ar finanšu instrumentu izmantošanu un par neizmantoto summu apmēru.

Salīdzinājumam nesen izveidots ES tiešās pārvaldības instruments – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds. Šis fonds paredz caur Eiropas Investīciju banku investēt 33,5 miljardus eiro ES īstenotajos projektos, tā papildus līdz 2020. gadam piesaistot vismaz 500 miljardus eiro privāto investīciju.

Finanšu instrumentu investīcijas noteikti nav domātas, lai konkurētu ar komercbanku kredītiem un garantijām, bet gan lai aizpildītu “robu” ekonomikā: kredīti, garantijas un citi atbalsta instrumenti ir domāti tiem uzņēmumiem, kuru aktīvi nav pietiekami, lai saņemtu šādu kredītu vai garantiju komercbankā. ERP konstatēja, ka daudzas valstis nav pietiekami labi veikušas tirgus izpēti, kas lielā mērā ir noteicis nepareiza instrumenta izvēli un attiecīgi nepietiekamu interesi par tiem.

Papildus tam ERP ir izteikusi virkni priekšlikumu regulu izmaiņām attiecībā uz FI. Daļa no tiem jau ir iestrādāti 2014. – 2020. gada plānošanas perioda dokumentos. Piemēram, dalībvalstīm finansējums, kas domāts FI atbalstam, tiek ieskaitīts pa daļām. Tas nozīmē, ka katrs nākamais maksājums tiek veikts tikai tad, kad ir sasniegti zināmi rezultatīvie rādītāji. Tirgus izpēte ir obligāta un tās rezultāti ir jāpublicē, tomēr aizvien netiek prasīts neatkarīgs tās novērtējums. Lai izvairītos no nevajadzīgi liela FI skaita, ir atļauts tos kombinēt. Papildus tam Eiropas Komisija ir izveidojusi konsultatīvo platformu https://www.fi‑compass.eu.

Dažādi FI ir pieejami arī lauksaimniecības un zivsaimniecības fondu finansēto programmu ietvaros. Latvijā visa veida fondu finansēto FI atbalsta administrēšanai ir izveidota nekomerciāla rakstura attīstības finanšu institūcija ALTUM.

FI shēmas ir salīdzinoši sarežģītas, bet no to likumīgas un lietderīgas ieviešanas ir atkarīga ne tikai katra konkrētā projekta veiksme, bet dažreiz arī dalībvalstu iespējas turpināt saņemt finansējumu. Tādēļ ir īpaši svarīga dažādu ES un dalībvalstu institūciju savstarpējā sadarbība, tai skaitā informācijas apmaiņa un ekspertu stažēšanās iespēju izmantošana. Būtu svarīgi aktīvāk izmantot Latvijas pārstāvju kontaktus dažādās ES institūcijās, tai skaitā ERP, kurā Latvijas pārstāvja kabinets šobrīd sniedz stažēšanās un pieredzes apmaiņas iespējas.

Kopumā var secināt, ka FI ir būtiskas priekšrocības, salīdzinot ar neatmaksājamiem grantiem. Tomēr esam tikai ieviešanas sākumā, un vēl ir daudz darāms gan Eiropas Komisijas, gan dalībvalstu līmenī, lai šo atbalsta veidu padarītu pievilcīgu uzņēmējiem un efektīvu no ES budžeta izlietojuma aspekta.

 

Autors ir Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departamenta vecākais auditors