Ekologs Kristaps Vilks pēta pirofilās sugas, kam patīk izdeguši meži. Taču viņš nepriecājas par ugunsgrēkiem, kas šovasar aptvēruši desmitkārt vairāk mežu nekā pērn visa gada laikā. Lielākoties tie izcēlušies cilvēku neapdomības dēļ
Kad ar Kristapu tiekamies Latvijas Universitātes Dabas mājā, lielie virsraksti ziņu vietnēs vairs nevēsta par mežu ugunsgrēkiem, kā tas bija jūlija pēdējās un augusta pirmajās nedēļās. Šī gada tveicīgajās dienās Valdgales purva un meža ugunsgrēkā izdega 1353 hektāri. Teritorijas ziņā tas ir pat par četriem hektāriem vairāk nekā visos šī gada 762 meža ugunsgrēkos, kuri bija nodzēsti, līdz sākās ugunspostaža Talsu novadā. Šovasar dega meži arī Ādažu poligonā, Ķemeru Nacionālajā dabas parkā, Salas novada Gargrodes purvā, dega daudz. Papētot Valsts meža dienesta statistiku, redzams, ka vēl vairāk uguns nestās nelaimes bijis 2006. gadā, kad liesmas plosīja 3790 hektārus mežu, un 1992. gadā, kad Slīteres nacionālajā parkā dega meži 3300 hektāros.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.