2018_08_IMG_5397_fDeinats.png
Iesaistoties maksātnespējas lietu izvērtēšanas komisijā, cerēju uz objektīvu un stingru tiesu varas pārstāvju vērtējumu. Kāpēc cerības nav piepildījušās?
Tieslietu padome 27. augustā uzklausīs ziņojumu par maksātnespējas lietās pieļautām tiesnešu kļūdām laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam, kuras ekspertu komisija vērtēja vairāku mēnešu garumā. Darbojoties šajā komisijā, man iznāca uzņemties «vanaga» lomu, lai mazinātu tiesu varas pārstāvju vēlmi meklēt vienīgi attaisnojumus atceltiem tiesnešu nolēmumiem un raudzīties tikai uz likuma burtu, nevis garu.
Komisijas ziņojumā ir atspoguļoti apspriešanas rezultāti par 40 maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesa lietām, vairums no tām iepriekš minētas žurnāla Ir publikācijās par maksātnespējas problēmām.
Vislielākās debates komisijā bija par to, kuras no tiesnešu kļūdām kvalificējamas kā rupjas — tādas, kas dotu pamatu disciplinārlietas ierosināšanai, ja nebūtu notecējis divu gadu noilguma termiņš — un kuras uzskatāmas par mazāk nopietnām. Tiesneši, kuriem konstatētas vairākas nopietnās kļūdas, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, bet konkrēto uzvārdu paziņošanu gribu atstāt Tieslietu padomes izlemšanā.
Manas cerības uz objektīvu un pietiekami stingru komisijas vērtējumu nav piepildījušās, tāpēc esmu ziņojumam pievienojis savu atsevišķo viedokli. Manā ieskatā kļūdu nonivelēšana vai noliegšana pati par sevi kaitē tiesu sistēmas reputācijai. Pavisam nedaudz pietrūka, lai komisija skaidri un gaiši pateiktu: masu medijos izteiktā kritika lielā mērā ir bijusi pamatota, un paldies žurnālistiem par to, ka viņi ir cēluši trauksmi par problēmām, ko tiesu vara risina vāji vai novēloti. To izdarīt vēl būs iespēja Tieslietu padomei.
Ziņojumā pēc mana lūguma ir īpaši izcelts secinājums, ka «atsevišķās lietās tieši atturēšanās saskatīt problēmu vai nespēja atrast likuma burtā tās risinājumus radījusi būtiskas negatīvas sekas gan mantiskā ziņā konkrētām personām, gan tiesu un konkrētā tiesneša reputācijai». Taču konkrēto lietu komentāros komisijas drosme noplok. Piemēram, konkrēto lietu apskatā vienam no tiesnešiem no 12 lietām komisijas vairākums atzina, ka nopietni pārkāpumi pieļauti trijos gadījumos, daži uzskatīja, ka tādi bijuši piecos gadījumos. Manuprāt, šādi nopietni pārkāpumi bija deviņos nolēmumos, taču es paliku mazākumā (kopā ar prokuratūru, kura iesniedz protestus par tiesu lēmumiem tad, ja ir nopietni tiesiskuma apdraudējumi).
Neiederīgi augsti kvalificēto ekspertu komisijas vērtējumos ir divu veidu attaisnojumi tiesnešu kļūdām — tāda bija tolaik pastāvošā prakse un lēmums formāli atbilst likuma burtam. Atsaukšanās faktiski ir nevis uz vēl neesošu Augstākās tiesas praksi, bet uz to praksi, ko veidoja maksātnespējas administratori, uzspiežot tiesnešiem samākslotas teorijas vai izmantojot robus likumos. To varētu dēvēt par administratoru veidoto judikatūru. Turklāt, atzīstot likuma burta formālu ievērošanu par vērā ņemamu tiesu praksi, necenšoties noskaidrot likuma garu, komisijas ziņojums joprojām turpina atbalstīt to slikto tiesiskuma izpratni, par ko Latvijas juristus daudzkārt ir kritizējuši dr. iur. h.c. Egils Levits, prof. Ineta Ziemele, prof. Daiga Rezevska un ārvalstu speciālisti.
Pavisam nevietā liekas apgalvojumi, ka pirmās instances tiesnešiem ir krietni zemāka kvalifikācija nekā apelācijas vai kasācijas instances tiesnešiem, ka viņi nespēj izsekot likumu izmaiņām, nevar uzzināt jaunākos Augstākās tiesas spriedumus savā jomā.
Ja komisija atrod attaisnojošus un nomierinošus skaidrojumus pat par lietām, kas kā skandaloza visatļautība plaši atspoguļotas presē, tad prognozējams, ka dažādas shēmas, kas balstītas uz tiesību normu jēgas izkropļojumiem, turpināsies arī nākotnē. Ir jādomā, ko darīt, ja kļūdas krājas un krājas. Ir jāmeklē cēloņi, un tie jāmazina vai jānovērš — labojot likumus, rīkojot mācības, attīstot judikatūru, gan, galu galā, nomainot tiesnešus, ja citādi nevar. Un pirmais priekšnoteikums pārmaiņām ir atzīt kļūdu esamību.
Tiesnešu darba vērtēšanā ir iezīmējušies ilga darba uzdevumi un virzieni. Kaut kāda krasa un brutāla tiesnešu rindu tīrīšana nav iespējama, taču komisijas vairāk nekā 80 lappušu ziņojums dod plašu pamatu analīzei un pasākumiem tieslietu sistēmas pilnveidošanai. Tajā ir daudz kāzusu, kas izmantojami tiesnešu, maksātnespējas administratoru un advokātu mācībās. Būs jautājums, ko varētu darīt Augstākā tiesa, sastopoties ar aizdomīgiem nolēmumiem, lai par tiem informācija operatīvi nonāktu līdz Kvalifikācijas kolēģijai vai Disciplinārlietu kolēģijai un laika tecējumā nezustu iespēja lemt par atbildību. Iespējams, apspriešanās par prasību latiņas paaugstināšanu tiesnešiem varētu notikt Disciplinārlietu kolēģijā.
Iezīmējusies arī problēma, vai daži advokāti ir rīkojušies ētiski, ar pilnu krūti mēģinot likumu jēgas sagrozījumus pasniegt kā zinātniski pamatotu versiju. Tas būtu advokātu kolēģijā risināms jautājums. Tāpēc domāju, ka ziņojums var kļūt par pagrieziena punktu tiesu darba uzlabošanā un tiesu sistēmas komunikācijā ar sabiedrību.
