fbpx

No Gailenes līdz Kenijai 1

Jānis Jēgers, z/s Lejas Zosēni īpašnieks. Foto — Gints Ivuškāns
Ieva Alberte
Print Friendly, PDF & Email

Kad Jānim Jēgeram bija 23 gadi, viņš nolēma saimniekot vecāku saimniecības 60 hektāros. Tagad viņa Lejas Zosēnos ir gandrīz 200 liellopu un graudus eksportē uz Āfriku

Ar traktoru uz veikalu. Tā jaunais darbinieks nolēmis doties pēc grādīga spirdzinājuma darba laikā. Lejas Zosēnu saimnieks Jānis Jēgers viņu uzreiz atlaidis, tāpēc dienā, kad mēs tiekamies uz sarunu Gulbenes novada Virānē, viņi abi ar sievu Agnesi modušies jau trijos no rīta, lai paši pabarotu govis. Tas ir četru stundu darbs, jo fermā ir 180 liellopu. «Darbinieku trūkums laukos dzen izmisumā,» neslēpj Jānis. Taču dusmas balsī ātri vien pazūd, pārmetoties uz joku, ka būs jāmeklē ukraiņu viesstrādnieki. «Atrast cilvēku, kurš ar traktorīti pievedīs barību un saliks govīm, ir ļoti grūti,» stāsta Jānis. Kāds cits darbinieks vienkārši Jāņu rītā neatnāca, un saimnieks citē īsziņu, ko saņēmis kā skaidrojumu: «Ja jums kaut kas nepatīk, strādājiet paši.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu