Tic pārmaiņām

Ziedojumi Iespējamajai misijai sarūk, bet tās direktora Kārļa Andersona optimisms — ne. Gan organizācijas atbalstītāji, gan daudzi skolotāji un vecāki grib, lai ikviens bērns tiktu pie iespējami labākās izglītības

Ziedojumu apsīkuma dēļ Iespējamās misijas desmit gadu vēsturē šis būs pirmais, kad darbu nesāks jauna skolotāju komanda. Vai nu pienācis laiks garoziņu gremzt? Šī gada skolotāju «iesaukumam» pietrūkst gandrīz simt tūkstošu eiro, Iespējamajā misijā darbu pārtrauc trīs dalībnieku atlases speciālisti. Birojā paliks tikai pieci darbinieki. Tomēr Iespējamās misijas direktors Kārlis Andersons, no biroja pārnācis pāri ielai uz Nacionālās bibliotēkas kafejnīcu, izskatās smaidīgs un optimistisks. Pēc 26. maija, kad LTV ziņās vairāku sabiedrisko organizāciju vadītāji stāstīja, ka jaunās nodokļu reformas ietekmē samazinājušies ziedojumi, Iespējamā misija vienas nedēļas laikā saņēmusi ziedojumos vēl desmit tūkstošus eiro. Pusi — no privātpersonām. No vienkāršiem cilvēkiem, kuri atbalsta ideju jaunus, talantīgus, azarta pilnus dažādu jomu speciālistus sagatavot skolotāja darbam. Bijis lielākais ziedotāju skaits vienas nedēļas laikā, kāds Iespējamās misijas darbībā piedzīvots, jo tradicionāli šo iniciatīvu atbalstījuši lieli uzņēmumi, piemēram, Swedbank, Mikrotīkls, SAF Tehnika.

Lai izskaidrotu, kas veido Iespējamās misijas izdevumus, Kārlis sāk ar faktu, ka līdz šim ik gadu tika atlasīti ap 20 jaunu speciālistu, kuriem ir augstākā, bet ne pedagoģiskā izglītība, un kuri grib strādāt skolā. Sijāšana vienmēr ir bijusi liela — no katriem desmit gribētājiem «misijā» tiek uzņemts viens. Pēc tam visi topošie skolotāji tiek izglītoti, iegūst pirmo praksi vasaras nometnē, pēc tam nākamo divu gadu laikā skolā viņiem tiek nodrošināts gan metodiskais, gan mentora, gan finansiālais atbalsts (200 eiro stipendija mēnesī). Aprēķināts, ka Iespējamās misijas vienam skolotājam pilnas programmas izmaksas ir 10 tūkstoši eiro gadā. Ja «iesaukumā» ir 20 cilvēku, gadā sanāk 200 tūkstošu. Vienlaikus organizācijai jāturpina atbalsts iepriekšējā gadā Iespējamās misijas divgadīgajā programmā uzņemtajiem skolotājiem, kuri jau strādā skolās. Ziedojumu vākšana ir nepārtraukts process, taču šogad bijis skaidrs — lai pavasarī atlasi izturējušie skolotāji jūnijā varētu sākt mācības, vasaras praksi un vēlāk septembrī darbu, pietrūka simt tūkstošu eiro. Nedēļas laikā saziedotie desmit tūkstoši ir nopietns ieguldījums, tomēr neatrisina problēmu.

Kā tā radusies? Sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri no šā gada sākuma piedzīvojuši ziedojumu samazinājumu, vaino tajā izmaiņas nodokļu likumos. Agrāk, ja uzņēmumi ziedoja sabiedriskā labuma organizācijām, tie varēja saņemt nodokļa atlaidi 85% apmērā no ziedotās summas. Tagad uzņēmuma ienākuma nodoklis vispār nav jāmaksā, ja peļņa tiek reinvestēta savā uzņēmumā, bet līdz ar to sarūk motivācija ziedot, jo divas nodokļu atlaides nepienākas. «Es simtprocentīgi nevaru norakstīt visu uz izmaiņām nodokļu sistēmā. Mums tas sakrita ar periodu, kad zaudējām dažus nozīmīgus atbalstītājus un ziedojumos neieguvām lielas summas, vairākus desmitus tūkstošu,» stāsta Kārlis. Aptaujājot uzņēmumus, kuri gadiem ilgi atbalstījuši Iespējamās misijas darbu, Kārlis un kolēģi jutuši lielu piesardzību par nākotni. «Visiem ir pārmaiņu laiks. Ja lielāko daļu peļņas iegulda uzņēmuma attīstībā un no reinvestētās summas nav jāmaksā ieņēmuma nodoklis, tad… (Nopūšas.)  Mūsu atbalstītāju lēmums ziedot misijai nemainās, bet mainās apjoms, ko var ziedot. Papildu motivācijas ziedot lielas summas pašlaik nav.» Kārlis jau martā aizrakstījis vēstules ar aicinājumu izvērtēt iespēju līdzfinansēt dalībnieku programmas izmaksas Izglītības ministrijai un 12 pašvaldībām, kuru skolās strādā Iespējamās misijas skolotāji. Lai gan nevienas pozitīvas atbildes vēl nav, Kārlis saka — meklēs sadarbību ar «publisko sektoru».

Viņš to saka, saglabājot smaidu. Tic, ka vairums viņa vadītās organizācijas atbalstītāju ziedojuši, nemeklējot tam ekonomisku pamatojumu. Ziedotājus motivējot ticība idejai, ka Latvijas izglītības sistēmā vajadzīgas izmaiņas un par to iedzīvināšanu var gādāt skolotāji. Pārmaiņu vārdā Iespējamās misijas pārstāvji arī strādāja Izglītības ministrijas darba grupā, kas sagatavoja priekšlikumus augstskolām studiju programmu izstrādei. No šī gada studiju starptautiskās konkurētspējas uzlabošanai ir pieejams 65 miljoni eiro Eiropas Sociālā fonda finansējums, no kā trīs miljoni atvēlēti jaunu skolotāju studiju programmu izstrādei. Misija iesaka rīkot vēl nopietnāku reflektantu atlasi pedagoģijas studiju programmās nekā līdz šim, nodrošināt mentora atbalstu jaunajiem skolotājiem pirmajos darba gados un gādāt par praksē balstītu studiju procesu. «Lai jaunie skolotāji jau studiju laikā lielu daļu laika pavada klasē, jo tur teorija saslēdzas ar praksi,» saka Kārlis. Rudenī augstskolām jāsāk darbs pie pedagoģijas studiju programmu izstrādes. «Augstskolas zina, ka esam gatavi nākt un dalīties savā pieredzē. Ceru, ka aicinās mūs talkā,» saka Kārlis.