Iedzīvotāju paliek mazāk, viņu vidējais vecums pieaug, enerģija kļūst dārgāka un nami noveco, tāpēc būtu svarīgi ar skaidru skatienu palūkoties uz to, kādos mājokļos dzīvot mūsdienu Latvijas sabiedrībai, uzskata urbāniste Evelīna Ozola
Evelīna Ozola ir viena no četriem kuratoriem Latvijas ekspozīcijai Kopā un atsevišķi Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē, kas Itālijas pilsētā būs skatāma no 26. maija līdz 25. novembrim. Latvijas komandas ideja ir atspoguļot daudzdzīvokļu namu arhitektūru varas, dzīves apstākļu un vīziju krustcelēs.
Būdama viena no pazīstamākajām pilsētvides un dizaina diskursa dalībniecēm, sarunā, kas tapusi, intensīvi gatavojoties biennālei, Evelīna ir lietišķa un vienkārša. Netaupa atzinīgus vārdus citiem, vai tā būtu viņas komanda, vai bijušie kolēģi. Neapstrīdot, ka «estētiskā sajūta ir kaut kas, no kā arhitekti nemaz nevar izbēgt», viņu, šķiet, vairāk interesē demokrātiska dzīvestelpa, nevis smukas ēkas.
