Mudīte, Maruta, Baiba un Anete ir auklītes bērniem, kuru vecāki slimnīcā nevar būt blakus. Viņas zina, cik liela laime ir kādam palīdzēt. Zina, kas ir pacietība un pieņemšana
Kādu vakaru pirms diviem gadiem jaunā māmiņa Linda Penēze (27) iegāja feisbukā, lai pameklētu sešus mēnešus vecajam dēlēnam drēbītes. Pamanīja kādas mammas ierakstu: «Help! Tā nu sanācis, ka esam ar dēliņu Bērnu slimnīcā, taču šoreiz stāsts nav par mums, bet gan par vienu skaistu trīs mēnešus vecu puisīti, kurš guļ ar mums vienā palātā. Liktenis nav žēlojis, mamma no puisīša atteikusies, un viņš guļ pilnīgi viens bez mantiņām. Varbūt kādai mammītei, kas dzīvo netālu, ir kāds mīkstais grabulītis vai miega lupatiņa, ko uzdāvināt bērniņam?» Lindai nosāpēja sirds par to, ka bērns slimnīcā ir viens. Viņa nevarēja iedomāties, ka tā mēdz notikt, līdz šim neko tādu nebija dzirdējusi. «Es gribēju palīdzēt.» Lai arī ziņa par vientuļo zīdaini nonāca medijos, situācija slimnīcā nemainījās. Bērnu slimnīcā bez vecākiem ārstējas aptuveni 70 bērnu gadā.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.