Arboristi: ozolu aleja pie Nacionālā teātra ir ļoti vērtīga; opozīcija aicinās atteikties no ieceres 23

Dizaina biroja "H2E" konkursā uzvarējušais projekts "Laika priekškars" ozolu alejā pie Nacionālā teātra. Vizualizācija.
Māra Miķelsone
Print Friendly, PDF & Email

Arboristi, kuriem Rīgas dome bija lūgusi izvērtēt iespējamo apdraudējumu vēsturiskajai Georga Kūfalta veidotajai ozolu alejai pie Nacionālā teātra, atzinuši, ka ozoli alejā ir ļoti vērtīgi. Tāpēc pamatots ir sabiedrības satraukums par koku likteni pēc simtgades instalācijas izveides šajā vietā.

Aptaujājot iesaistītās puses, Ir noskaidroja, ka pagājušajā piektdienā Rīgas domes Īpašuma departamentā iesniegtais SIA Labie koki arboristu izpētes atzinums par simtgadīgo ozolu aleju Rīgas centrā satur detalizētu informāciju par katru ozolu un secinājumu, ka šī aleja ir ļoti vērtīga, tāpēc aizsargājama. Sabiedrības satraukumu radīja Rīgas domes iecere alejā uzstādīt dizaina biroja H2E tērauda instalāciju Laika priekškars, kas ir veltījums valsts simtgadei. H2E projekts uzvarēja pašvaldības konkursā par Latvijas simtgadei veltītu pilsētvides objektu, kura izveidei dome gatava tērēt 135 tūkstošus eiro. Instalāciju ar vēsturiski nozīmīgiem gadskaitļiem bija paredzēts uzstādīt jau līdz 4. maijam.

Tagad ir skaidrs, ka tas šajā termiņā notikt nevarēs, jo arī Rīgas domes pārstāvji atzīst, ka projekts būs jāīsteno arboristu jeb kokkopju stingrā kontrolē.

Trešdien pie Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāja Oļega Burova (GKR) notiks triju pušu – arboristu, dizaina biroja H2E un domes pārstāvju – tikšanās, lai saprastu, ko darīt tālāk. Otrdien Burovs Ir teica, ka pagaidām viņam nav iemesla teikt šim projektam “nē”, “ejam uz priekšu”.

Otrdien biedrība Dabas retumu krātuve Rīgas domes Īpašuma departamentā iesniedza 203 cilvēku parakstītu vēstuli, protestējot pret tērauda instalācijas uzstādīšanu šajā vietā, tā apdraudot alejas kokus. Protesta vēstuli ar 65 parakstiem otrdien domē iesniedza arī Zinātņu akadēmijas pārstāvji. Dabas retumu krātuves valdes loceklis, Rīgas Tehniskās universitātes docents Māris Zeltiņš ceļ trauksmi vēstulē par koku stāvokli un uzsver, ka katram ozolam jau tagad vidēji atvēlēti tikai 14 kvadrātmetri zemes. Ja šaurajā zemes joslā vēl izvietos instalāciju, katram ozolam atliks tikai 8—10 kvadrātmetri augsnes. Tas samazinās jau tā nabadzīgo gaisa un ūdens pieplūdi.

Arī arboristi atzinuši, ka instalācijas uzstādīšanas joslā virzienā no Valdemāra ielas vismaz pieci koki ir sliktākā stāvoklī, un to “veselību” savulaik varēja ietekmēt nesenie Nacionālā teātra jaunās piebūves celtniecības darbi. Kā Ir pastāstīja alejas izpētes atzinuma sagatavotājs arborists un SIA Labie koki vadītājs Edgars Neilands, ja ir vēlme, tad nerūsējošā tērauda instalāciju ozolu alejā kanālmalā pie Nacionālā teātra var uzlikt arī ozoliem nekaitīgā veidā, taču Latvijā ierastajā standartprocedūrā — rakt un betonēt — to nedrīkst darīt.

Sākonējais H2E piedāvājums paredz simtgades instalāciju izvietot alejā starp Nacionālo teātri un pilsētas kanālu. Ir rīcībā nonākušie projekta zīmējumi rāda, ka ik pēc 3,5 metriem zemē metra dziļumā iecerēts iebetonēt stabus apmēram 40 cm platumā. Tērauda instalācija krietni pārsniegs cilvēka augumu — gadskaitļu virtene gar kokiem stiepsies 2,5 metru augstumā. Objekts visvairāk iespaidos pirmos desmit ozolus, skaitot no Valdemāra ielas.

Mākslinieciskās ieceres projekta grafiskā shēma, kurā ar sarkanu viļņotu līniju iezīmēts tērauda žogs, ar aplīšiem – ozoli.

Arborists Neilands atzīst, ka jebkuri rakšanas darbi koku sakņu zonā pasliktina to stāvokli. Tomēr esot iespējams uzlikt H2E projektēto instalāciju šajā vietā arī kokiem nekaitīgā veidā. Tāda prakse ir pazīstama pasaulē, tikai tas ir krietni dārgāks process.

Arboristu ieteikumus sola ievērot biroja H2E vadošais dizainers un idejas autors Holgers Elers, kuram nav patīkama sabiedrības negatīvā pretreakcija viņa iecerei, taču no idejas īstenošanas viņš netaisās atteikties. Elers uzsver, ka nekad neesot domājis brutāli rakt zemi pie koku saknēm un betonēt pamatus, bet gan instalāciju nostiprināt ar saudzīgu urbumu palīdzību. Mākslinieki ir gatavi kopā ar arboristiem izpētīt un atzīmēt vietas, kur drīkst urbt.

Ir nevarēja iepazīties ar pilnu arboristu atzinuma tekstu, ko Labie koki snieguši domei, jo neviena no iesaistītajām pusēm neatsaucās uz aicinājumu to parādīt. Arboristi un projekta autori aizbildinājās, ka tas veikts pēc domes pasūtījuma, tāpēc atļauja jāprasa pašvaldībai. Taču dome atzinumu nerāda. Īpašuma departamenta komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gailīte tikai atbildēja, ka atzinums ir nosūtīts projekta autoriem H2E, «jo projekts būs jāīsteno arboristu jeb kokkopju stingrā kontrolē».

Simtgades alejas instalācijas tehniskā skice.

Pret simtgades alejas projektu iebilst arī domes opozīcija. Tās pārstāvji Ir atzina, ka domes piedāvātie simtgades projekti — gada sākumā jau uzstādītais 247 tūkstošus eiro vērtais digitālo ekrānu piemineklis Goda vārti pie valdības ēkas un tagad apspriestais Laika priekškars — ir izshēmoti un neglīti. «Šie abi projekti rīdziniekiem izmaksā apmēram 500 000 eiro, un par šo naudu varētu nodrošināt kaut vai 350 000 brīvpusdienu pilsētas skolās un bērnudārzos,» norāda Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns. Arī Māris Mičerevskis no Latvijas attīstībai teic, ka viņu simtgades alejas projekts uztraucis jau no paša sākuma, tiklīdz deputāts to ieraudzījis pieminekļu komisijā: «Man liekas, ka Nacionālā teātra ēka ir skaistāka par metāla gadskaitļiem, kuri lielākajai daļai neko neizsaka.»

Opozīcijas pārstāvji arī atbalstītu iedzīvotāju protesta akcijas pret šo ieceri pie Nacionālā teātra, ja tās notiktu. Savukārt Mičerevskis Ir teica, ka partijas frakcija nolēmusi ar aicinājumu vērsties tieši pie Burova, Rīgas mēra Nila Ušakova (S) un kultūras ministres Daces Melbārdes (NA), lai “viņi atsakās no šī projekta”.

 

Komentāri (23)

rinķī apkārt 18.04.2018. 11.50

Kādas asociācijas var radīt blīva gadu skaitļu rinda, lielākā daļa no kuriem steidzīgajiem garāmgājējiem neko neizsaka? 🙂 Līdzīgi ir ar “Ļeņina biksēm”, izjūtas varbūt citas, bet tomēr līdzīgas. Es neesmu no tiem, kuri pilnā kaklā kliedz par izniekotajiem līdzekļiem LR simtgadi gaidot. Ir arī labas lietas, kuras ir iecerētas, bet vajadzētu tomēr uzmanīgāk vērtēt idejas par dažādu butaforiju “radīšanu” svētkiem par godu.

Viss dižākais piemineklis Latvijai, kuru latvieši Latvijai varētu uzcelt, būtu – jau no rītdienas pārstāt sadzīvē runāt krieviski. 🙂 Šāda apņemšanās nemaksā neko, ja nu vienīgi kripatiņu drosmes. Un vēl – sperot vienu šādu soli, mēs ar rāvienu pietuvotos par veseliem simts soļiem tuvāk Rietumiem, kurp tā tiecamies 🙂 Rietumeiropā neviens eiropietis ikdienā, savā etniskajā dzimtenē nerunā svešvalodā.

+8
-4
Atbildēt

3

    Drosma > rinķī apkārt 18.04.2018. 13.08

    Drosma > Dusma 18.04.2018. 13.10

    un tādu propagandu pasaulē par mums laiž Vācija !!! – ES – dalībvalsts, kurai vajadzētu tā kā būt mūsu partneriem

    Tu tur sēdi Vācijā – kāpēc par to neraksti – kā vācu prese melo – ka krievus vajājot Rīgā par to, ka viņi latviski nerunājot.

    Skaisti – vai ne? Un nemaz ne pārsteidzoši , vai ne?

    +3
    -7
    Atbildēt

    2

    rinķī apkārt > Dusma 18.04.2018. 13.27

    Krievi izmanto ne tikai vācu, arī citu valstu kreisi noskaņotus medijus, lai šādi info laukos karotu, kāds tur brīnums, ka ir uzņemta šāda filma? 🙂 Kas attiecas uz vāciešiem – viņi jau vienreiz sadarbojās ar Kremli un tā, ar PSRS palīdzību, nostiprinājās nacistiskā Lielvācija, tika izraisīts Ziemeļu karšs, okupētas Baltijas valstis, kopīgi sadalīta Polija utt. Arī šodien liela daļa vāciešu lamā ASV, bet ar Kremli būvē kopēju gāzes vadu – tāda ir realitāte, bet kāds tam visam sakars ir latviešiem, latviešu valodu Latvijā? 🙂 Ja par sabiedrotajiem, tad pirmais mūsu sabiedrotais ir ASV

    +4
    -3
    Atbildēt

    1

    J.Biotops > rinķī apkārt 18.04.2018. 13.42

    Lai nebūtu ilūziju par Vāciju vērts palasīt, ko par mūsu draudzīgo kaimiņzemi Krieviju daino tāds ietekmīgs, augstu amatu valdības tiešā tuvumā dabūjis vācu sociķis, paša Šteimaijera stutēts Gernot Erler (Koordinator für die zwischengesellschaftliche Zusammenarbeit mit Russland)
    Krievzeme par viņu stāvā sajūsmā, kiriļicā tekstu netrūkst, te viens maziņš:
    Фигура Эрлера для политологов означает расстановку других акцентов, изменение тональности в отношениях Германии и России, а возможно, и их новый старт. Политик придерживается куда более пророссийской позиции, чем его предшественник Андреас Шоккенхофф. Так, совсем недавно Эрлер выступил с требованием прекратить чрезмерно жесткую критику Москвы

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    Drosma > J.Biotops 18.04.2018. 14.54

    un kā mēs – latviešu nācija tam esam gatavi?
    kad divas lielvaras atkal lems par mūsu zemi ar skaistiem vārdiem lūpās ?

    kas notiek pašu saimniecībā?

    +1
    -4
    Atbildēt

    2

    tonijs > Dusma 18.04.2018. 17.02

    Un es Tev varu ziņot, ka paspēju nogrābt un sadedzināt lapas ap māju tieši līdz lietiem. Tagad ir smuki.

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    Drosma > tonijs 18.04.2018. 17.04

    BET LAPAS NEDRĪKST DEDZINĀT , TONIJ -MĪĻAIS
    LAPAS IR JĀPŪDĒ – VAI JĀAPROK

    +4
    -4
    Atbildēt

    1

    tonijs > Dusma 18.04.2018. 19.50

    Zini, ozolu lapas nekam īsti neder un arī lēni sadalās. Lai tos kvantumus apraktu, man vajadzētu ekskavatoru.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > Dusma 18.04.2018. 15.12

    “…kas notiek pašu saimniecībā?” Kad man rodas līdzīgi jautājumi, mēdzu ieskatīties spogulī. Apraudzīt tuvāko ķezas cēloni.
    Varbūt mana pieredze noder?

    +3
    -1
    Atbildēt

    1

    Drosma > J.Biotops 18.04.2018. 15.47

    kā ir – protams, ka jāsāk ar paskatīšanos uz sevi un sevis novērtēšanu .
    Ja tu konkrēti par mani, tad varu ziņot, ka tehnisko apkopi savai miesai veicu , bet garu turpinu barot ar Tumana sengrieķu varonību. Tagad jau lasu par Aleksandru Lielo un var teikt – ģībstu no sajūsmas. Nē – nopietni – līdz šim Tumans neko jaunu, ko es jau nezināju par AL nepasaka, bet zini – es no darba mājās rikšiem – gultā iekšā un lasu.
    Jā novirzījos – bet – jautājums – kam tad mūsu sabiedrībai spogulis sevis ieraudzīšanai jārāda? Kad naudu vajag – tad visi inteliģenti kliedz kā aizplēsti – ka kultūrai jādod – bet kad iedod tos 60 milj kultūrai – tad iztērē sēdēšanai uz poda Londonā un lai “atrādītos ” visur , kur mūs ņem pretī.
    Nu – tad – ko darīt ?
    Es neredzu variantu – es redzu tikai to, ka čekisti mūs ar mūsu pašu rokām ieminusi dubļos ….

    +2
    -5
    Atbildēt

    1

    J.Biotops > Dusma 18.04.2018. 19.27

    1. Par Tumanu, ko te piesauc rītā un vakarā, nu jau pat ģībstot. Nevaru lepoties, ka zināju visu, ko viņš raksta un vēl tagad daudz vairāk nezinu, kā zinu, tomēr – pirms nākošās ģībšanas vērts ievilkt gaisu un mazliet padomāt. Dabā tā iekārtots, ka visskaistākajiem ziediem reti kad ir ēdami augļi. Reizēm gadās pat indīgi, tad uz puķēm tikai jāskatās. Un jāsargā bērni.
    2. Par neredzamiem variantiem un čekistiem, kas mūs ieminuši, arī vērts padomāt – kā viņi, maitas gatavie, to spēj? (Tieši to, ne tikai tehnisko apkopi domāju ar pīkstienu par spoguli)
    3. Par Tevis mīlētajiem inteliģentiem – “inteliģence” kā sugas vārds, nevis īpašības vārds, iespējama tikai Rietumāzijas kultūrā (starpslānis kaut kāds, tā senāk mācīja, bija gan darba, gan radošā, gan pat militārā inteliģence). Latvijā tāds “starpslānis” tikpat vērtīgs, kā daži citi kaimiņu tautas jēdzieni (smerķ i gōlod). Intelektuālis ir principiāli atšķirīgs nu “inteliģenta”.

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    Drosma > J.Biotops 19.04.2018. 07.16

    Biotop, labrītiņ. Es nerakstīju, ka zināju visu, ko raksta Tumans, bet ka par Aleksandru Lielo viņš neko jaunu vēl nav uzrakstījis, jo AL ir tomēr persona nr1 pasaules vēsturē. Un tāpēc arī tavs skābums par viņu saprotams. Kad es skatos bildes ar modelēm, mana īpašā ir Keita Mosa, mani sajūsmina tas skaistums, bet zini – vienmēr kaut kur parādās tā sāpīte par mani pašu – es Keitai labi, ja līdz padusēm esmu. Protams, ka kompensēju to ar lasīšanu, bet paliek tas rūgtumiņš, paliek.
    Nesen man bija ta, ka darbā iesaistījos sarunā sakot, ka lasu grāmatu par AL un ka esmu sajūsmā. Un viena meitene uzreiz saka – bet viņš taču bija nesmuks, maziņš un nesmuks. Es tā samulsu, ka nespēju neko atbildēt. Tā meitene pati ir maziņa, dūšīga , strupa, neprot gaumīgi ģērbties, bet … par manu Aleksandru – tā pateica …Es pagriezos atpakaļ – skatījos, nē truli blenzu uz datora klaviatūru un nespēju domāt ….., kur nu vel kaut ko pateikt.

    Reiz Klimta mājā Vīnē es biju uz tādu performanci – holandiešu mākslinieks, kura vārdu nevaru ne atcerēties, ne atrast – – demonstrēja savas videoperformances. Piemēram, no Šopēna mājām sudraba lādītē ielika dzimto zemi un tad kājām, peldus un ar riteni – cauri Eiropai aizveda un nolika Parīzē pie viņa kapa.
    Bet- man kaut kā īpaši patika par Alkesnadru Lielo. Tas holandietis veica AL ceļu no viņa dzimtās vietas – pilsdrupām – pasaulē -tieši Mazāzijā – atzīmējoties galvenajās kauju vietās. Tur skanēja paša sacerētā mūzika,un Aleksandra teksti, vai vismaz tas, ko mēs domājam, kas ir Aleksandra teksti. Neprotu pateikt, kas tieši, bet kad es to skatījos – man bija ta sajūta, ka es tagad pa īstam iepazīstu AL. Tie mērogi, tās zvaigzņotās nakts debesis, tie vārdi un tā AL gara klātbūtnes sajūta. Es pieļauju, ka tā nākotnē būs – ka emocionālā inteliģence arī būs inteligence.

    Un lūdzu ļauj man ģībt un ļauj man lamāt inteliģenci, jo intelektuāļi jau mums nav – nu nezinu – tā ir mana nešpetnība un iedomība tā teikt. Nu Rīgas Laika autori – jā labi – intelektuāļi, bet tālāk ? Kur viņi tie citi ir ?

    Labi – dzeru kafiju un kaifoju, cik man tīri skaisti logi. Saproti – tā ir tā mazā laime – bet tik un tā laime

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    tonijs > Dusma 18.04.2018. 13.22

    Tur vajag ierakstīt pieklājīgu komentāru vācu valodā, ka liela daļa krievu Latvijā ieradās okupācijas laikā un ka viņiem ir tiesības iegūt pilsonību, bet daudzi tās nevēlas izmantot.

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    andrejs > tonijs 18.04.2018. 21.25

    liela daļa krievu Latvijā ieradās okupācijas laikā un ka viņiem ir tiesības iegūt pilsonību,
    ————————
    Rupjš 1949. gada Ženēvas Konvencijas pārkāpums.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    andrejs > rinķī apkārt 18.04.2018. 21.20

    jau no rītdienas pārstāt sadzīvē runāt krieviski. 🙂
    ——————-
    Bla, bla… Pļurkts…
    Tikko mainīju pasi jaunajā policijas namā Čiekurkalna ielā. Jūs neticēsiet, bet PLMPārvaldē joprojām viss notiek krieviski. Vai nav komiski, ka jaunpilsoņiem (bijušajiem nelegālajiem krievu kolonistiem), kas pirms neilga laika “nolikuši grūto eksāmenu” ķīniešu (atvainojos – latviešu) valodā latviešu ierēdņi apkalpo krieviski un Latvijas (?) Republikas pases izsniedz krievu valodā.
    Pretīgi.

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    tonijs > andrejs 18.04.2018. 22.20

    Par cik tad pārdevi Antonovam veco pasi?
    ………..
    Dāčā Piemaskavā sagūstot “Krājbankas” afēristu Antonovu, atrodas arī pase uz latvieša Andreja Bruka vārda, bet ar viņa seju
    http://jauns.lv/raksts/zinas/277593-daca-piemaskava-sagustot-krajbankas-aferistu-antonovu-atrodas-ari-pase-uz-latviesa-andreja-bruka-varda-bet-ar-vina-seju

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    andrejs > tonijs 18.04.2018. 22.51

    Par cik tad pārdevi Antonovam veco pasi?
    ———————–
    kārtējais purkšķis…
    Ja tiešām vēlies zināt – atdevu “īpašniekam” – Latvijas valstij.
    p.s. starp citu, kad gaidīju rindā, tur bija utains tibla, kas ierēdnei ilgi taisnojās kāpēc jau septiņus mēnešus dzīvojis bez likumīga personu apliecinoša dokumenta.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    tonijs > rinķī apkārt 18.04.2018. 13.02

    Vēl dižāks piemineklis būtu pārstāt melot un zagt.

    +3
    -3
    Atbildēt

    1

    andrejs > tonijs 18.04.2018. 21.21

    Vēl dižāks piemineklis būtu pārstāt melot un zagt.
    —————-
    Sāc ar sevi!

    0
    0
    Atbildēt

    0

Drosma 18.04.2018. 15.05

nu redz – kas pašā Vācijā – arābs sit ebreju – forši ne , bet mūs kaunina un māca dzivot

un mūsējie klusē – čekas kalpi nolādētie

https://www.focus.de/politik/deutschland/antisemitische-attacke-mann-schlaegt-mit-guertel-auf-opfer-ein-dreikoepfige-gruppe-greift-juden-in-berlin-an_id_8785044.html

+3
-3
Atbildēt

0

Drosma 18.04.2018. 15.50

kas attiecas uz aleju – zoolu aleju –

klau tas ir šausmīgi – šodien eju garām – ap plkst 14:00 kempinski Rīga – pie opera- kā pie cūkām – pilns ar izsmēķiem un papīriem –

nu kādas brošas cūkām – no nodrošiniet pilsētā elementāru tīrību – nu beidziet mūs pazemot un likt mums brist pa atkritumiem

+3
-3
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu