Pēc Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijas tajā no katras skatītāju vietas būs ideāla redzamība, dzirdamība un visās zālēs būs svaigs gaiss, trešdien solīja JRT pārbūves projekta autore arhitekte Zaiga Gaile. “To es varu jau tagad personīgi garantēt,” uzsvēra Gaile.

Pēc VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aplēsēm, JRT rekonstrukcijas kopējās izmaksas varētu būt apmēram 31 miljons eiro, trešdien sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Pašlaik no aprēķinātā kopējā rekonstrukcijas budžeta 21 miljonu eiro veido būvniecības izmaksas, bet 10 miljonus eiro – būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, ārvalstu ekspertu darbs.

Neimanis uzsvēra, ka 2014.gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets – 19 miljoni eiro – netika balstīts nedz konkrētā būvprojektā, nedz arī tika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienu teātra prasības. Šis budžets nav atbilstošs projekta sarežģītībai un nozīmīgumam.

Gaile uzsvēra, ka tas nav projekta sadārdzinājums, bet gan pirmo reizi reāli aprēķinātās būvniecības izmaksas. “Pirms četriem gadiem nosauktais skaitlis netika balstīts projektā un nepieciešamajā būvniecības apjomā,” uzsvēra Gaile.

Jaunajā projektā izmantoto telpu apjoms divkāršosies – no 5146 kvadrātmetriem uz 11 147 kvadrātmetriem, jo esošajā teātra pagalmā, saglabājot pagalmu, tiks uzbūvēts jauns piecstāvu apjoms ar divām skatītāju zālēm un trīs mēģinājumu zālēm.

Kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400. Proti, paredzētas trīs skatītāju zāles – lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, bet balkonā – 175, lielajā “Black-box” zālē – 240 vietas, mazajā “Black-box” zālē būs 100 sēdvietu. Paredzēta vieta arī teātra kafejnīcai un bērnu istabai.

Gaile uzsvēra, ka līdz šim nevienā Latvijas teātrī nav “Black-box” zāles. “Šāda zāle ir katra režisora sapnis, to var transformēt pēc vajadzības, tā ir ideāli akustiski izolēta,” skaidroja Gaile.

Iepriekšējā

1no4

Nākamā

Arhitekte norādīja, ka galvenā ieeja teātrī paredzēta nevis no Lāčplēša ielas, bet no pagalma. Uz pagalmu jau patlaban vedošais tunelis tiks ievērojami paplašināts. Ieeja no Lāčplēša ielas tiks saglabāta un būs izmantojama, lai iekļūtu teātra restorānā, kas atradīsies tagadējā pirmā stāva vestibila un garderobes vietā. Restorāns strādās līdz plkst.17 un šajā laikā no tā nebūs pieejamas pārējās teātra telpas, izņemot biļešu kases. Savukārt pēc tam restorāns būs pieejams kā kafejnīca pirms izrādēm un starpbrīžos.

Papildus jaunajā apjomā ir paredzētas trīs mēģinājumu zāles – lielā mēģinājumu zāle 282 kvadrātmetru platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 kvadrātmetru un 126 kvadrātmetru platībā. Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu Radošais stāvs, tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ideju radīšanai. Savukārt pagraba stāvā būs moderna dekorāciju darbnīca.

Gaile skaidroja, ka vecā “art deco” stila Smiļģa jeb lielā zāle vizuāli izskatīsies tāpat kā līdz šim, taču tajā tiks mainīts slīpums, lai no katras vietas parterā un balkonā būtu ideāla redzamība un dzirdamība.

“Līdz šim balkonu nevarēja izmantot, jo no tā nevarēja redzēt uz skatuves notiekošo – Smiļģa laikā aktieri spēlēja skatuves dziļumā un balkons ir tam pielāgots. Mūsdienās aktieri spēlē skatuves priekšplānā, viņi grib būt tuvāk skatītājiem, tāpēc balkons ir jāmaina. Arī skatuve tiks pārveidota pēc pasaules standartiem, tiesa, skatuves ripas nebūs, jo Alvis Hermanis no tās atteicās,” stāstīja Gaile.

Visā teātrī kopumā būs mūsdienīgs un starptautiskiem standartiem atbilstošs tehnoloģiskais aprīkojums, kā arī moderna ventilācijas sistēma.

“Šā projekta budžetu ietekmē ierobežotā vide – būvniecības apstākļi, pilsētas tīkli, apakšstacija, integrācija pilsētvidē, restaurācija, ievērojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasības. Taču mēs iegūsim Eiropas līmeņa teātri, divkāršotu izmantojamo platību, lielo zāli ar vairāk nekā 500 sēdvietām pašreizējo 300 vietā. Unikāls risinājums ir divējādā akustika un skaņas izolācija, kas nav nevienam citam objektam Latvijā,” pastāstīja Gaile.

VNĪ rīkotā konkursa otrajā kārtā par JRT ēku kompleksa rekonstrukcijas būvdarbu veikšanu Rīgā, Lāčplēša ielā 25, piedāvājumus iesniedza divi pretendenti. Savus piedāvājumus līdz 29.martam VNĪ aicināja iesniegt piecus kandidātus, kuri par atbilstošiem tika atzīti būvdarbu konkursa pirmajā kārtā – SIA “Velve”, SIA “Arčers”, PS “Rere būve 1”, personu apvienība “BBA un RT” un SIA “Abora”. Konkursa otrajā kārtā tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi – PS “Rere būve 1” un personu apvienība “BBA un RT”. Iepirkuma komisija veic piedāvājumu izvērtēšanu atbilstoši izvirzītajām prasībām.

Saskaņā ar pilnsabiedrības “Zaigas Gailes birojs un partneri” izstrādāto būvprojektu, būvdarbi varētu tikt sākti šovasar – jūnija beigās, ja viss ritēs raiti un nebūs pārsūdzību. Darbi jāpabeidz līdz 2021.gada sākumam.