Dailes teātra izrāde Būt Kejai Gondai — glancēts stāsts no slavenību dzīves
Dailes teātra mākslinieciskā vadītāja Dž. Dž. Džilindžera jaunā izrāde teātra Lielajā zālē sākas ar ekspozīcijas ainu. Filmu studijas atbildīgie darbinieki bezpalīdzīgi rausta plecus, jo viņu zvaigzne, ekstravagantā un neatvairāmi pievilcīgā Keja Gonda, kopš vakardienas pazudusi bez pēdām, turklāt tiek meklēta par sava mīļākā slepkavību. «Romantiskā drāma», kā Ainas Rendas luga Ideāls (Dailē iestudēta ar nosaukumu Būt Kejai Gondai) tiek dēvēta programmiņā, drīzāk ir kriminālžanra darbs. Izrādes beigās, protams, uzzināsit, kas un kāpēc nogalināja ar aktrisi apsēsto miljonāru, ko iestudējuma filmētajos materiālos pašironiski nospēlējis Džilindžers pats. Bet ne tikai. Izrāde rāda pazudušās Gondas nakts gaitas — viesošanos sešu savu pielūdzēju mājās, kur aktrise meklē patvērumu no policijas. Un šiem pielūdzējiem, negaidīti sastopot elku, kam kaislīgās pielūgsmes vēstulēs uzticējuši savas slēptākās ilgas, nākas dziļāk ieskatīties sevī un izvērtēt, cik īsti vērti ir viņu sapņi.
Izrāde Būt Kejai Gondai ir kārtējā Dailes teātra komercrepertuāra vienība, un šī nav pirmā reize, kad Džilindžera izvēlētā glancētā estētika «ēdas» ar materiāla būtību. Sen aiz muguras ir laiks, kad režisora rokrakstam bija raksturīga dzīvespriecīga ironija. Patlaban Džilindžera izrādes ir pat ļoti nopietnas, lai arī — aizvien samocītākas, režisoram, šķiet, dažbrīd pat aizmirstot profesijas pamatiemaņas. Šajā izrādē, piemēram, «pazudušas» spējas adekvāti izvērtēt lomām nepieciešamos spēkus, īpaši jau «atlasot» Rēziju Kalniņu Gondas lomai.
Rēziju izrādē redzam nepārtraukti, tāpat kā dzirdam apliecinājumus vispārākajā pakāpē, ka viņas varone ir kas gluži pārdabisks. Noslēpums. Ideāls. Pati Māksla, kura ļauj uz sevi raudzīties un caur viņas acīm ieskatīties pašiem savā dvēselē. Arī Keja Gonda uz mums skatās — no iestudējuma reklāmas materiāliem, izrādes programmiņas, milzu plakātiem scenogrāfa Kristiana Brektes iekārtotajā izrādes telpā. Bet tā nav galvenā loma. Īstenībā Gondas varētu arī nebūt, viņas lomu spētu spēlēt iesācēja vai kaut manekens — aktrisei te nekas nav jādara, tikai jākalpo par katalizatoru minidrāmām citu varoņu dzīvēs.
Kāpēc Gondas lomu Džilindžera iestudējumā «izstaigā» Dailes teātra spožākā zvaigzne? Varētu radīt skaistu tēlu un teikt, ka Rēzija pati ir virstalants, Māksliniece, ikona. Bet īstenība ir ciniskāka — viņas vārds spēj pārdot izrādi. Pat tad, ja izcilas aktrises vienīgā funkcija izrādē ir būt glītam objektam. Kalniņa, protams, izskatās lieliski Arta Dzērves filmētajos video, kas apvieno Brektes vizuālajai identitātei raksturīgus elementus (sekss, nāve, okultisms) ar smaržu reklāmu rullīšu dekorativitāti un izrādē tiek demonstrēti starp ainām, tā ilustrējot Gondas filmas. Līdzīgi kā viņas kolēģes, arī Rēzija Kalniņa eleganti nes tērpu mākslinieces Katjas Šehurinas skaistās kleitas. Bet atvainojiet, ja, skatoties izrādi, šī talanta šķiešana vējā nepacilā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.