Vai pēc 25.maija pasākumu fotogalerijas vairs nevarēs brīvi publicēt?

Pēc populāra koncerta, plašas konferences vai sporta pasākuma apmeklējuma daudziem no mums patīk klikšķināt fotogrāfiju galerijas portālos un sociālajos tīklos, lai apskatītu pasākuma viesus. No šā gada 25.maija, kad spēkā stāsies Vispārējā datu aizsardzības regula (GDPR)*, situācija vairs nebūs tik viennozīmīga – proti, ja persona nebūs piekritusi, tad tās foto vairs nebūs tik vienkārši publicēt.

GDPR ietekmēs visus uzņēmumus, arī radošā, mediju un komunikācijas industrija nav izņēmums. Tāpēc ir svarīgi zināt, kas pēc GDPR stāšanās spēkā jāņem vērā, organizējot publiskus pasākumus, publicējot attēlus sociālajos tīklos vai citās vietnēs.

GDPR stāšanās spēkā nenozīmē, ka pasākumus vairs nevarēs fotografēt un iegūtos attēlus nedrīkst publicēt. Taču, tā kā regulas būtība ir aizsargāt cilvēku privātumu, tad pasākumu organizatoriem būs jāņem vērā vairāki apstākļi, galvenokārt pasākuma konteksts un  personas piekrišana.

Pirmkārt, brīvi publicēt varēs attēlus, kuros nav iespējams identificēt konkrētu personu. Piemēram, kopskati ar daudziem cilvēkiem, grupu bildes, pasākuma norises vieta, roka, kas tur krūzi, karti, utt.

Otrkārt, pasākuma vadītāju, moderatoru, lektoru, mūziķu bildes var publicēt, ja pirms tam ir saņemta viņu piekrišana. Tie, kas ir saistīti ar koncertu rīkošanu vai atspoguļošanu, labi zina, ka pasaulslaveni mūziķi bieži vien neļauj fotografēt visu pasākumu, bet tikai  kādu tā daļu vai nosaka kārtību, kādos gadījumos drīkst izmantot koncertā uzņemtās bildes. GDPR prasības savā būtībā ir ļoti līdzīgas, vienīgā atšķirība – tās attiecas uz jebkuru apmeklētāju.

Treškārt, var publicēt to personu attēlus, kuras ir piekritušas fotografēties. Jāņem vērā, ka personai ir tiesības jebkurā brīdī šo piekrišanu atsaukt un lūgt pārtraukt lietot attēlus, savukārt organizatoram būs jābūt gatavam šo lūgumu izpildīt. Šeit jāpiezīmē, ka tādu prasību būs iespējams izpildīt tikai tad, ja organizators būs savlaicīgi sagatavojies – paredzējis skaidru rīcības plānu, kā to nodrošināt.

Ceturtkārt, paliek spēkā attēlu izmantošana žurnālistikas vajadzībām, ja tas tiek darīts ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Šādu izņēmumu paredz topošais Personas datu apstrādes likums, kas precizēs dažus GDPR noteikumus Latvijā, tāpēc attēlu publicēšanu žurnālistikas vajadzībām jaunajam regulējumam nevajadzētu būtiski ietekmēt. Tāpat izņēmumi paredzēti par datu apstrādi (ietverot arī fotogrāfijas, ciktāl tās ir personas dati) akadēmiskām, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām.

Publisko pasākumu organizatoriem lielākais izaicinājums būs izveidot visiem labi saprotamu un arī ērtu sistēmu, kas ļauj, pirmkārt, iegūt apmeklētāju piekrišanu fotografēšanai un attēlu tālākai izmantošanai un, otrkārt, jebkuram cilvēkam skaidri un identificējami paust savu nevēlēšanos tikt nofotografētam tā, lai citi viņu spētu identificēt. Savukārt medijiem jāizvērtē, vai attēla publicēšana patiešām kalpo sabiedrības interesēm un žurnālistikas vajadzībām.

Tādējādi gan pasākuma informatīvajos materiālos, gan, iespējams, arī uz biļetēm vai dalībnieka kartēm būtu jānorāda, ka tajā notiks fotografēšana un attēli pēc tam tiks publicēti sociālajos tīklos vai citās publiski pieejamās vietnēs.

Lai izvairītos no situācijas, kad cilvēks jūtas “spiests piekrist” fotografēšanai, vēlams šo piekrišanu nošķirt no tās, kas nepieciešama, lai vispār apmeklētu pasākumu. Piemēram, dodoties ballēties uz klubiņu, ja vien esat atbilstošā vecumā, jums nevarētu liegt ieeju tikai tāpēc, ka jūs nevēlaties, lai jūs fotografē. Proti, kluba īpašnieki var informēt jūs, ka izklaides vietā notiks fotografēšana, taču jums aizvien ir tiesības lūgt, lai jūs nefotografē vai lai attēli ar jums nekur neparādās publiski. Kluba īpašniekiem šis lūgums būs jāņem vērā, un jūsu attēlus publicēt nedrīkstēs.

Tā kā arī mediju pārstāvji itin bieži piedalās un fotografē dažādus publiskus pasākumus, tad arī uz medijiem attiecas pienākums ievērot līdzsvaru starp personas datu apstrādes principiem un vārda brīvību, kad personas datu apstrāde tiek veikta žurnālistikas mērķiem. Piemēram, liels izaicinājums varētu būt saprast, vai sabiedrībā pazīstamu personu slepena fotografēšana un attēlu publicēšana vienmēr patiešām kalpo sabiedrības interesēm.

Arī medijiem būtu ļoti ieteicams līdz 25.maijam veikt iekšējo juridisko dokumentu, IT sistēmu un procedūru  auditu, lai saprastu, kā ir strādāts līdz šim un kas ir jāmaina līdz brīdim, kad GDPR stājas spēkā.

Ikvienai organizācijai, kas plāno vai regulāri rīko publiskus pasākumus iesaku uzvedot šim nolūkam paredzētas Datu apstrādes politikas un Iekšējo vadlīniju sadaļas, jo tas ļaus precīzāk ievērot GDPR prasības un jau iepriekš izstrādāt rīcības modeļus dažādām situācijām. Tad darbinieki zinās, kas tiem ir jādara, kuros gadījumos un kādā veidā jāprasa personu piekrišana, kā arī kā jārīkojas, ja persona nevēlas, lai tās dati tiek apstrādāti. Piebildīšu, ka “Sorainen” sadarbojoties ar “Squalio” esam izveidojuši produktu “GDPR Ready”, lai palīdzētu uzņēmumiem sagatavoties GDPR prasībām, arī skatot juridiskos un IT procesus kopsakarībā ar uzņēmuma darbības specifiku.

Svarīgi nodefinēt tos potenciālo apmeklētāju datus, kas ir vitāli nepieciešami pasākuma veiksmīgai norisei, piemēram, vārds, uzvārds, e-pasts – rēķina nosūtīšanai vai ārkārtas saziņai; identificēt darbiniekus, kuriem ir nepieciešama piekļuve šiem datiem (grāmatvedei – rēķina izrakstīšanai, organizatoram – informācijas nosūtīšanai); nodrošināt to drošu glabāšanu pēc pasākuma, un visbeidzot korekti uzturēt to kontaktu datu bāzi, kuri ir piekrituši arī turpmāk saņemt sūtījumus.

Kas jāzina privātpersonai? Ja pēc 25.maija manāt savu seju publiska (tas neatteicas uz privātiem draugu vai draugu draugu organizētiem pasākumiem) pasākuma fotogalerijā sociālajos tīklos vai citā vietnē, jūs skaidri zināt, ka nebijāt informēts par fotografēšanu, nedevāt tam savu piekrišanu un jūs pavisam noteikti nevēlējāties šīs foto publiskošanu, tad jums ir visas tiesības sazināties ar pasākuma organizatoru un lūgt izņemt fotogrāfijas no attiecīgās vietnes. Tās ir jūsu tiesības!

Autore ir zvērināta advokāte un praktizē zvērinātu advokātu birojā “Sorainen”

* GDPR (General Data Protection Regulation) jeb Vispārējā datu aizsardzības regulas saīsinājums angļu valodā.