Latvijā strauji sarūk lauku putnu sugas. Kas raisa šīs izmaiņas, skaidro dabas pētnieks Ainārs Auniņš
Sestdienas vakarā uz vienu stundu satumsīs daudz logu visā pasaulē. Ikgadējā akcija, kas rosina aizdomāties par klimata pārmaiņām un cilvēka ietekmi uz pasaules ekoloģiju, vieno miljoniem cilvēku. Gaismas izslēgs arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs Ainārs Auniņš. «Bet akcija ir viena lieta. Daudz svarīgāka ir resursu taupīšana un kaitējuma nenodarīšana videi ikdienā,» piekodina pētnieks. Satikušies Latvijas Universitātes jaunuzceltajā Dabas mājā, paejamies kvartālu uz priekšu līdz nelielai kafejnīcai Nacionālās bibliotēkas pakājē. Te būs klusāka vieta azartiskai sarunai, kuras laikā pētnieks knapi pieskaras karstmaizītei, kas dziest blakus kafijas krūzei.
Ir satraucoši signāli, ko par Latvijas dabas daudzveidību saņemam dažādos pētījumos. Pērnā gada putnu uzskaites dati ceļ trauksmi par lauksaimniecībās dzīvojošo savvaļas putnu skaita sarukumu, bet starptautiskais Environmental Performance pasaules zaļo valstu indekss Latviju ierindojis 37. vietā, lai gan vēl pirms desmit gadiem šajā pašā pētījumā bijām pirmajā desmitniekā.
Padomju Savienības laikā bija lielas piesārņojuma problēmas, bet daudzas ekosistēmas saglabājās labāk nekā Rietumeiropā — lielā mērā tieši PSRS atpalicības dēļ. Tāpēc 90. gados Latvijas sākuma punkts dabas daudzveidības ziņā bija labāks nekā vairumam Rietumeiropas valstu, skaidro dabas pētnieks un piebilst, ka šī apziņa savā ziņā nākusi par sliktu. «Rietumeiropas valstis daudz investējušas savas dabas atjaunošanā, lai stabilizētu lauku putnu sugas, mēs savukārt esam dzīvojuši ar domu — mums jau te viss ir zaļš, varam atļauties pilnīgi visu.»
Visvairāk pētnieks un Latvijas Dabas fonda eksperts norūpējies tieši par lauku putnu daudzveidības sarukumu — pēdējos piecos gados samazinājumu piedzīvo 19 sugas. Jo īpaši dzeltenās cielavas. Kopš 90. gadu vidus to skaits samazinājies par 95%. Strauji mazumā iet arī plukšķis, lauku cīrulis, meža irbe. Lai iegūtu datus, ik pavasari pētnieki izstaigā aptuveni 50 maršrutu visā Latvijā, bruņojušies ar binokļiem un asu dzirdi — jāatpazīst aptuveni 200 ligzdojošo putnu treļļi. Iegūtie dati tiek matemātiski apstrādāti un vispārināti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.