Būsim ar pašcieņu

Garākas pārdomas par Saeimas pieņemto Publisko iepirkumu likumu, beidzot mainot attieksmi pret “ofšoriem”

Būsim ar pašcieņu – nebaidīsim ar “vareno” Eiropas Komisiju, kas mūs tūlīt sodīs par “ofšoru” ierobežošanu saņemt nodokļu maksātāju naudu.

Nesen Saeimā pieņemtie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas cita starpā liedz “ofšoru” uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos, ir solis pareizajā virzienā. Latvijas interesēs ir caurskatāma nauda un paredzami nodokļu ieņēmumi, un šīs prioritātes sakrīt ar kopējo Eiropas Savienības nostāju pret zemo nodokļu valstīm un trešo valstu investīcijām.

1. februārī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemti likuma grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuri paredz, ka publiskajos iepirkumos ir liegts piedalīties zemu nodokļu valstī vai teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī Latvijas uzņēmumiem, kuros vairāk par 25% kapitāldaļu turētājs ir zemu nodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums. Šos priekšlikumus grozījumiem iesniedza Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcija.

Pretēji Zaļo un zemnieku savienībai un partijai “Vienotība” es nesaskatu Saeimā pieņemto grozījumu pretrunu ar Eiropas Savienības publisko iepirkumu direktīvu.

Liegums “ofšoriem” piedalīties publiskajos iepirkumos nav pretrunā ar Eiropas Savienības publisko iepirkumu direktīvu, jo arī tur ir uzskaitīti izņēmumi, kad pretendentu var efektīvi diskvalificēt: tā līguma slēgšanas tiesības, cita starpā, nebūtu jāpiešķir tādiem ekonomikas dalībniekiem, kas nemaksā nodokļus, ir atzīti par vainīgiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, korupcijā vai krāpniecībā, kura kaitē Savienības finanšu interesēm. Protams, ne obligāti visas ofšoru kompānijas ir saistītas ar netīru naudu vai nodokļu nemaksāšanu, bet reizē Latvijai ir tiesības aizsargāt savas intereses un iet soli tālāk par direktīvā noteiktajiem izņēmumiem.

Tāpat esmu kritisks par finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) bažām, ka Latvijai draud tiesvedība, ja prezidents izsludinās attiecīgos likuma grozījumus.

Finanšu ministre Reizniece-Ozola, iespējams, nevēlas redzēt to, lai tiktu izsludināti attiecīgie grozījumi un tāpēc, no vienas puses, uzstāj, ka prezidentam vajag izvērtēt ministrijas argumentus un, no otras, biedē pārējos ar tiesvedību pret Latviju. Realitātē visiem ir skaidrs, ka Eiropas Komisija uzreiz nesāk pārkāpumu procedūru pat tad, ja attiecīgais likums ir pretrunā ar ES likumdošanu — un šoreiz tā nav.

Ja Latvijas attiecīgajā likumā tiks konstatētas kādas pretrunas, ir iespējams tās koriģēt. Jāņem arī vērā, ka līdzīgi ierobežojumi pret ofšoru lomu publiskajos iepirkumos ir jau kādu laiku spēkā Bulgārijā un pārkāpumu procedūra nav sākta. Bažas, ka Eiropas Komisija jau ir gatavībā mums izrakstīt soda kvīti, ir absurda.

Godīgi spēles noteikumi attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem ir visu interesēs.

Aptverošs publisko iepirkumu likums ir visu interesēs — ne tikai valsts iegūst no tā, ka iepirkumos startē caurskatāmi uzņēmumi, kas maksā nodokļus. Taisnīgi spēles noteikumi nāk par labu arī godīgi konkurējošajiem uzņēmumiem un tādējādi arī sabiedrībai kopumā. Esmu gandarīts, bet neesmu pārsteigts, ka arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta pieņemtos grozījumus. Ja mūsu prioritātes, kā daudz kur minēts, tiešām ir korupcijas apkarošana, taisnīga nodokļu sistēma un rūpes par godīgo uzņēmumu stimulēšanu, liegums “ofšoriem” piedalīties publiskajos iepirkumos šo visu tikai papildina.

Uz liegumu “ofšoru” uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos aicinu skatīties plašākā kontekstā, ņemot vērā Eiropas Savienības kopējo nostāju pret zemo nodokļu valstīm un trešo valstu investīcijām.

Kopējais noskaņojums pret ofšoriem un trešo valstu investīcijām Eiropas Savienībā ir pamatoti piesardzīgs, un tas atspoguļojas Eiropas Komisijas, kā arī Padomes prioritātēs. Ja skatāmies uz pēdējiem notikumiem, Padome pirms diviem mēnešiem nāca klajā ar sarakstu, kurā tiek uzskaitītas jurisdikcijas, kas noteiktas par nodokļu oāzēm. Tikmēr Eiropas Parlamenta dienaskārtībā ir Komisijas priekšlikumus regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai Eiropas Savienībā.

Ņemot vērā Eiropas piesardzību pret necaurspīdīgām investīcijām un negodīgiem ekonomikas dalībniekiem, ir nesaprotami, kāpēc Latvijā daži grib iet pretējo ceļu un meklē ieganstus, kāpēc mums cita starpā necensties veidot tādu sistēmu, kur no publiskajiem iepirkumiem tiek diskvalificēti negodīgie vai necaurspīdīgie uzņēmumi. Saprotot mūsu pamatojumu likumdošanas izmaiņām, es neticu, ka Eiropas Komisija ies pret savu dienaskārtību un sodīs Latviju.

Gribu redzēt, kā Junkera tā saucamā politiskā Eiropas Komisija ies pret definētajiem politiskajiem principiem un metīsies aizstāvēt “ofšoru” intereses. Arī pat ja kādu mazsvarīgu juridisku pretrunu dēļ Eiropas Komisija saskatīs Saeimas pieņemtajā likumā kādu ES kompāniju diskrimināciju, kuras tur acīmredzami nav, tad vedīsim sarunas ar viņiem. Taču pozīcija – mēs jau tā kā būtu par, bet “visuvarenā” Eiropas Komisija mūs Latviju uzreiz sodīs – ir jāizbeidz!

 

Autors ir Eiropas Parlamenta deputāts, Nacionālā apvienība

Pirmpublicēts Facebook