Saeimā debatēs Sudrabu vaino komisijas neefektīvā darbā

Saeimas debatēs ceturtdien izskanēja pārmetumi “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai (NSL) par komisijas neefektīvu darbu, kas esot bijis pielīdzināms cirkam.

Parlamentārietis Andrejs Judins (Par) pieļāva, ka Sudraba komisijas vadītājas amatā nonākusi tādēļ, ka nebija iespējams izbēgt no komisijas izveidošanas, tādējādi komisijas darbu padarot par farsu un neiegūstot nekādu rezultātu, vēsta LETA.

“Ziņojums ir bezzobains, patukšs dokuments, kur nav satura, bet ir vispārīgi vārdi,” ziņojumu vērtēja Judins, uzsverot, ka diemžēl Sudrabai un viņas komisijai neesot bijis svarīgi izveidot komisiju, izvērtējot valsts sagrābšanas pazīmes.

Judina ieskatā, rezultātā iegūts ne tikai slikti sagatavots ziņojums, bet arī tikusi diskreditēja parlamentārā izmeklēšana. “Sudrabai jāuzņemas atbildība par tik neefektīvu darbu,” pārliecināts Judins. “Jāatzīst, ka valsts sagrābšana nav tikai akadēmisks jēdziens, bet tas pastāv reālajā dzīvē. Saeimā ir deputāti, kas kalpo oligarhiem, kas ir ļoti, ļoti nožēlojami,” teica deputāts.

Partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri komisijas ziņojumu salīdzināja ar sliktu veselības stāvokļa izrakstu. Viņš uzsvēra, ka “nav ne slēdziena, ne ārstēšanas metodes, bet ir diagnoze – vēzis”. Politiķis pauda, ka Latvijā oligarhu ietekme ir slimība – vēzis ar trīs galvām, kas ir jāizoperē, taču to neviens nedara. Viņaprāt, tas liecina tikai par to, ka oligarhu ietekme joprojām ir ļoti liela.

Abu Meri atgādināja, ka “Vienotība” jau sākotnēji bija pret Sudrabas dalību komisijas sastāvā, saskatot iespējamo interešu konfliktu. Viņaprāt, Latvija savā simtgadē bija pelnījusi komisiju, kas būtu spējusi objektīvi izmeklēt šo gadījumu, taču komisijas gala ziņojums “ir nekvalitatīvs un bez rezultāta”. “Jāatvainojas iedzīvotājiem par tādu kaunu. Tas bija cirks, kas notika pus gadu,” secināja Abu Meri.

Savukārt deputāts Edvards Smiltēns (LRA) savā uzstāšanās reizē norādīja, ka lielāka vērtība tiktu iegūta, ja tā dēvētās “oligarhu sarunas” tiktu publicētas pilnā apmērā. Reizē sabiedrībai būtu noderīgi dzirdēt citas sarunas, kad ierobežotā lokā tika spriests par nepieciešamo regulējumu Kredītiestāžu likumā, par Veselības finansēšanas likumā neiekļauto normu, ka prioritāri līdzekļu jānovirza valsts un pašvaldību nevis privātajām medicīnas iestādēm. Tāpat būtu noderīgi dzirdēt politiķa Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) un satiksmes ministra Ulda Auguļa sarunu pēc “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmuma “LDz loģistika” valdes priekšsēdētāja Vernera Lūša, aresta Lietuvā, norādīja politiķis.

Smiltēns arī pauda apbrīnu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājas Sudrabas ietekmi attiecībā uz konkrētiem balsojumiem Saeimā, jo “sāk lūzt [balsošanas] pultis, pazūd zālē deputāti”. Noprotams, ka politiķis šos izteikumus veltīja nesekmīgajiem balsojumiem atsaukt Sudrabu no komisijas.

Paužot Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas viedokli, tās pārstāvis Ritvars Jansons norādīja, ka sabiedrība no komisijas darba secinājumiem gaidīja skaidru un tiešu novērtējumu par kriminālprocesā izmeklētajām darbībām, kuras veicas konkrētas personas.

“Diemžēl galaziņojums šādu novērtējumu nedod. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu vairākums ētisku nosodījumu iepriekš aprakstītajām darbībām neuzskatīja par svarīgu. Nacionālā apvienība uzskata, ka no ētikas viedokļa nosodāmi ir kriminālprocesā fiksētie atsevišķu personu nodomi vai rīcība, kuros saskatāmas valsts nozagšanas pazīmes,” akcentēja Jansons.

Žurnālā “Ir” publicētās tā dēvētās “oligarhu lietas” sarunas radīja spēcīgu emocionālo fonu, debatēs partijas “Saskaņa” vārdā norādīja deputāts Igors Pimenovs. Tomēr ar emocionālo fonu esot par maz, lai attiecīgo lietu nodotu tiesai, jo nepieciešami atbilstoši pierādījumi. Viņš sacīja, ka komisija neguva pārliecību, ka publiskotie materiāli ir autentiski, tāpat arī vairāki cilvēki norādījuši, ka atsevišķu ažiotāžu raisījušos vārdus nav lietojuši.

Pimenovs arī teica, ka koalīcijas padome neesot leģitīma institūcija, jo tās nevienā valsts normatīvajā aktā nav noteikta. Reizē tās nozīme ir ļoti svarīga, tāpēc tās ietekmē esot saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, norādīja deputāts.

Komisija tās apstiprinātajā galaziņojumā paudusi uzskatu, ka valsts sagrābšana un tās centieni ir ne tikai nosodāmi, bet arī var tikt sodīti. Lai arī komisija atzīst, ka “oligarhu sarunās” var saskatīt valsts sagrābšanas centienus, konkrēti atbildīgo vārdi ziņojuma secinājumos nav pieminēti.

Ziņojumā teikts, ka izmeklēšanas komisija atbalsta juristu ierosinājumu organizēt diskusiju par “valsts sagrābšanas” jēdziena iestrādāšanu normatīvajos aktos. Tāpat komisija uzskata, ka ir jāpieņem likums par lobēšanu, kas palīdzētu noteikt robežšķirtni starp atļautām, leģitīmām un neatļautām, prettiesiskām politikas ietekmēšanas metodēm.

Komisija secinājusi, ka tai nav pamata uzskatīt, ka kriminālprocesa izbeigšana pirmstiesas stadijā būtu saistīta ar procesa virzītāju politiska vai cita rakstura prettiesisku ietekmēšanu, teikts ziņojumā. Tāpat komisija dokumentā aicina Ģenerālprokuratūru izveidot tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju komisiju un veikt resorisko pārbaudi par kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecīgo amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību.

Ziņojumā komisija uzsver, ka ir vērtējama to personu atbildība, kurām bija uzticēta valsts noslēpuma glabāšana un turēšana, nevis mediju atbildība par materiālu publicēšanu. Vienlaikus komisija uzskata, ka ir jāparedz atbildība par žurnālistu uzpirkšanu vai citādu ietekmēšanu, kā arī par apzinātām manipulācijām ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu saziņas līdzekļus.

Komisijas deputāti ziņojumā ierosinājuši izvērtēt vairāku likumu grozījumu nepieciešamību, arī lai padarītu efektīvāku kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu un uzlabotu operatīvās darbības procesus. Tāpat tā secinājusi, ka ir jāpapildina parlamentārās izmeklēšanas komisiju regulējums, lai to sēdēs varētu piedalīties arī citi Saeimas deputāti, bet padomdevēja tiesības viņiem būtu tikai uz īpaša komisijas lēmuma pamata.

Parlamentārās izmeklēšanas ziņojumam savas atsevišķās domas pievienojuši komisijas deputāti Andrejs Judins, Ritvars Jansons un Mārtiņš Šics.

Par gala ziņojumu varat lasīt arī žurnālā Ir šeit.