Arī atkārtotā balsojumā Saeima neatsauc Sudrabu no komisijas vadības

Saeimas vairākums arī šoceturtdien neatbalstīja ierosinājumu atsaukt Ingunu Sudrabu (NSL) no “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ziņo LETA.

Par Sudrabas atsaukšanu balsoja 43 deputāti – pārstāvji no Nacionālās apvienības, “Vienotības”, Latvijas Reģionu apvienības un pie frakcijām nepiederošie parlamentārieši. Pret balsoja 42 deputāti, kuri galvenokārt pārstāv ZZS, “Saskaņu” un jau izjukušo “No sirds Latvijai”. Inesis Boķis (V), Valdis Skujiņš (ZZS), Sudraba un Viktors Valainis (V) atturējās, bet Hosams Abu Meri (V) balsojumā nepiedalījās.

Ceturtdien skatīt šo jautājumu parlamenta sēdē rosināja NA deputāti, kuru daži pārstāvji iepriekšējā reizē nebija piedalījušies vai atturējās balsojumā par bez frakcijas palikušās Sudrabas atsaukšanu no komisijas vadības. Šoreiz par Sudrabas atsaukšanu nobalsoja arī Aleksandrs Kiršteins, Kārlis Krēsliņš, Inguna Rībena un Janīna Kursīte-Pakule.

Kā zināms, deputāti jau pagājušajā nedēļā skatīja ierosinājumu par Sudrabas atsaukšanu, bet Saeimas vairākums to neatbalstīja. Toreiz par Sudrabas atsaukšanu balsoja 39 deputāti, pret bija 25 parlamentārieši, bet vēl 18 deputāti balsojumā atturējās. Pieci parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Saeimas darba kārtībā ceturdtien paredzēts Sudrabas ziņojums par komisijas darba rezultātu. Sudraba ir šīs komisijas priekšsēdētāja.

Izrādās, ka deputātam Hosamam Abu Meri nenostrādāja balsošanas pults, kad viņš pauda atbalstu Sudrabas atsaukšanai no “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Tāpēc tehniskais pārtraukums tika izsludināts uz 15 minūtēm, lai veiktu pārbaudi par pults darbību.

Kā ziņots, komisijas ziņojumā teikts, ka “oligarhu sarunās” var saskatīt valsts sagrābšanas pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai. Piemēram, komisija secināja, ka šīs sarunas norāda uz valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas ietekmēšanu, kas ne vien apdraud sabiedrības intereses atsevišķu lēmumu pieņemšanā, bet arī var radīt būtiskus draudus Satversmē nostiprinātajam varas dalījumam.

Vienlaikus konkrētus amatpersonu vārdus komisija savā ziņojuma secinājumos nenosauc. Ziņojumā tiek uzsvērts, ka kriminālprocess ir izbeigts, jo pirmstiesas izmeklēšanas stadijā netika konstatēti vai pierādīti konkrēti noziedzīgi nodarījumi, līdz ar to visas personas no krimināltiesiskā viedokļa uzskatāmas par nevainīgām.

“Tā kā kriminālprocesa un operatīvās lietas materiāli ir klasificēta informācija, komisija atturas no to satura publiskas apspriešanas un konkrētu personu teiktā iztirzāšanas. Pretējā gadījumā Komisijas secinājumi var tikt uztverti kā nevainīguma prezumpcijas pārkāpumi,” norādīts ziņojumā.