Judins oligarhu lietas komisijas galaziņojumam atsevišķi pievienos savus secinājumus

Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas (PIK) loceklis Andrejs Judins (Kustība Par!) norāda, ka komisijas galaziņojums ir zemas kvalitātes un apzināti paviršs dokuments. Lai arī komisija noraidīja lielāko daļu deputāta sagatavoto labojumu, A. Judins izmantos tiesības trūkstošos secinājumus un faktus galaziņojumam pievienot kā atsevišķu dokumentu.

A. Judins norāda: “Pretēji galaziņojumā paustajam, komisijas darbs nebija nedz objektīvs, nedz neitrāls, nedz atklāts. Ir būtiski to arī nofiksēt, lai nākotnē darbu varētu turpināt uz šo faktu un secinājumu bāzes.”

Komisijas locekļu interešu konflikts kavēja komisijas darbību

Komisijas darbs neatbilda objektitivātes un neitralitātes principam, jo vairums komisijas locekļu bija tieši vai netieši saistīti ar “oligarhu lietā” iesaistīto personu interesēm. Komisijas vadītāja Inguna Sudraba “Rīdzenes sarunās” tika nosaukta kā “kaimiņzemei tīkama premjera amata kandidāte”, viņai ir publiski zināma saikne ar Aināru Šleseru, tāpat kā komisijas loceklim Aināram Mežulim, kurš bija arī A. Šlesera partija biedrs. Tāpat ir zināms, ka Mārtiņa Šica balsojumu ietekmēja Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadītājas norādījumi. Savukārt Igors Pimenovs vairākkārt ir mēģinājis attaisnot  savas frakcijas vadītāja J. Urbanoviča dalību “Rīdzenes sarunās”, tās pielīdzinot koalīcijas padomes sēdēm. Kā arī divi komisijas locekļi nevarēja veikt pilnvērtīgu darbu: I. Sudraba neiepazinās ar operatīvas lietas materiāliem, jo viņai nav pielaides valsts noslēpumiem, bet I. Pimenovs neuzskatīja par vajadzīgu to izdarīt.

Komisijas darbs neatbilda atklātības principam, jo vairākas sēdes bija nepamatoti slēgtas un to stenogrammas joprojām nav atklātas, līdz ar to aizliedzot tās izmantot galaziņojumā.

Galaziņojumā nav pieminēta virkne faktu, kas norāda uz valsts sagrābšanu

Komisija atteicās analizēt virkni svarīgu faktu, kas liecina par valsts sagrābšanu Aināra Šlesera, Aivara Lemberga, Andra Šķēles un citu personu darbību rezultātā. To apliecina gan PIK sēdēs paustais, gan krimināllietas materiāli. Notika manipulācija ar medijiem slēptā veidā – gan laikrakstā “Diena”, gan pašvaldību informatīvajos materiālos. A. Judins nepiekrīt, ka PIK izvērtēja šo personu darbību ietekmi uz cilvēku un apkārtējo vidi. Varas sagrābšana notiek, izplatot nepatiesu informāciju, uzpērkot žurnālistus, ieliekot “savējos” cilvēkus augstos amatos un panākot sev vēlamus konkursu rezultātus.

KNAB necēla iebildumus pret prokurora Māra Lejas atteikumu uzsākt kriminālvajāšanu

Vēl 2015. gada augustā KNAB nosūtīja prokuratūrai lēmumu par krimināllietas materiālu nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai un demonstrēja pārliecību, ka ir savākti pietiekami daudz faktu, lai to izdarītu. Prokurors Māris Leja atcēla šo lēmumu, ko KNAB vadība un izmeklētāji pieņēma bez iebildumiem. Trūkst faktu, kas pamatotu tik krasu pozīcijas maiņu.

PIK nav izdevies pierādīt, ka kriminālprocesa virzītāji ir tikuši prettiesiski iespaidoti, lai panāktu kriminālprocesa apstādināšanu pirmstiesas stadijā. Taču KNAB iekšējie konflikti, darbinieku atlaišanas un aiziešanas no darba pēc pašu gribas atstāja negatīvu ietekmi uz kriminālprocesa kvalitāti.

Nekvalitatīvs KNAB darbs

Gan J. Strīķes paskaidrojumi, gan izmeklēšanas gaitā iegūtie materiāli liecina, ka KNAB rīcībā bija informācija par iespējamiem noziegumiem, kas netika izmeklēta, un netika nopratinātas vairākas personas. Tāpat krimināllietas materiālu apjomu lielā mērā veido mazsvarīgi dokumenti, savukārt tādi dokumenti, kas saturēja iespējamu pierādošu informāciju, netika rūpīga izvērtēti un analizēti. Tāpat KNAB darba kvalitāti būtiski ierobežoja kvalificētu darbinieku trūkums.

J. Streļčenoks nebija ieinteresēts kriminālprocesa virzīšanā un pabeigšanā. Bijušā KNAB priekšnieka J. Streļčenoka publiskais paziņojums par kriminālprocesa izbeigšanu apsteidza juridiskā pamatojuma noformulēšanu.

Prokuratūra netieši bremzēja kriminālvajāšanas uzsākšanu

Prokuratūra un Māris Leja tehniski visu izdarīja pareizi, bet jau no paša sākuma paustā neticība pierādījumu iegūšanai, lai virzītu kriminālprocesu, negatīvi ietekmēja J. Strīķes un KNAB izmeklētāju darbu. Gan prokuroru vilcināšanās, gan piesardzība, gan reizēm nepamatoti augstās prasības pret izmeklētājiem liecina par nevēlēšanos uzņemties atbildību par kriminālvajāšanas uzsākšanu. Tā vietā, lai prokuratūra ar aizdomām vērtētu jebkādu informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, notiek izvairīšanās no noziedzīgu nodarījumu prevencijas un soda piemērošanas.

A. Judins uzsver: prokuratūra nedrīkst baidīties no lietas zaudēšanas jeb apsūdzēto personu attaisnošanas.

Nepieciešami Krimināllikuma grozījumi

Šobrīd tiesību akti liedz uzsākt kriminālprocesu, kā arī kriminālatbildība tiek atcelta, ja ir pagājis noteikts laiks. Šis likuma pants ir jāmaina, jo laiks neatceļ personas vainu pēc būtības. Kriminālprocesa materiāli ir jāpublisko, ja tas ir sabiedrības interesēs, identificējot valsts amatpersonu.  Tiesībaizsargājošo institūciju nespēja pierādīt apsūdzēto vainu nedrīkst būt par pamatu krimināllietas materiālu noslepenošanai. Tāpat Krimināllikumā jāparedz, ka par nepatiesas liecības sniegšanu personu drīkst saukt pie kriminālatbildības neatkarīgi no attiecīgā kriminālprocesa statusa. Kā arī kriminālprocesa likumā ir jāparedz, ka prokuroram, kurš ir pārliecināts par personas noziedzīgo nodarījumu, drīkst būt šaubas par to, vai tiesa piekritīs apsūdzēt konkrēto personu.

Ir akūts sadarbības trūkums starp institūcijām

A. Judins “Atsevišķajās domās” norāda: “Pēc kriminālprocesa beigšanas VID bija jāuzsāk administratīvā lietvedība pret Aināru Šleseru, kas netika izdarīts. Tāpat I. Sudrabas vadītā Valsts kontrole vairākkārt atteicās sniegt palīdzību KNAB, atsakoties veikt revīziju uzņēmumā airBaltic. Tāpēc ir jānosaka, ka valsts iestādēm ir pienākums sniegt atbalstu izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai.”

A. Judina atsevišķās domas ir lasāmas šeit.