Pirms dažiem gadiem kopā sanāca virkne Latvijas labāko pavāru, lai vienotos kopīgā manifestā par to, kas ir mūsdienu Latvijas garša. Manuprāt, tas ir svarīgi, jo nepieciešams saprast, kas ir mūsu kultūras, mūsu nācijas atšķirības pasaules kontekstā. Tā nu, pateicoties šai iniciatīvai, pēc neatkarības atgūšanas esam tikuši skaidrībā, kas ir mūsu tautas fiziskais ēdiens. Bet kā ir ar garīgo ēdienu? Ar ēdienu dvēselei? Vai nebūtu jauki, ja mums būtu iespēja padomāt, kāda tad ir mūsdienu Latvijas garīgā ēdiena garša?
Luterāņi, katoļi, pareizticīgie – vai mūsdienu Latvijas garīgā garša sastāv tikai no šīm komponentēm? Kā ir ar baptistiem, vecticībniekiem, dievturiem? Mazajām ebreju un islāma draudzēm? Vai varbūt garīgā ēdiena virtuve ir tukša, to nevajag definēt un varam iztikt no tām atklāsmēm, kas pieejamas skatoties pudeles dibenā vai iegūstamas TV šovu skatīšanās laikā?
Kādas ir mūsdienu Latvijas garīgās vērtības? Kas ir tas, uz kā pamata varam veidot savu valsti un tās kultūru un pats galvenais – paši sevi?
Tikpat svarīgs jautājums – vai mūsdienu Latvijas garīgumam ir jāpaliek tikai restorāna virtuvē, tas ir baznīcā vai templī, vai tas arī ir jānes ārā? Citiem vārdiem – vai garīgumam ir jābūt kaut kam, kas pieejams tikai konkrētā laikā un vietā, vai arī drīkstam to nest ārā savos mājokļos? Vai drīkstam to praktizēt ikdienā? Garīgās prakses ir ļoti daudz un dažādas. Zen, joga, meditācija, lectio Divina, pašveidotas ceremonijas, tautas tradīcijas, pirtis un tējas rituāli – tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Pēdējos gados esmu saskāries, iepazinis un lasījis vismaz 70 dažādas garīgās prakses, starp kurām lielākā daļa cilvēku noteikti atrastu kaut ko tādu, kas katru uzrunātu. Kā tad ir – cik gatavi mēs esam veidot plašu un bagātu garīgo ēdienkarti? Vai tomēr labāk vēlamies palikt vien pie restorānu, tas ir, baznīcu un tempļu ēdienkartes atgremošanas, bet pašiem labāk negatavot?
Ticu, ka katram no mums ir savas atbildes uz vismaz daļu no šiem jautājumiem. Taču, ja mēs katrs pieturēsimies tikai pie savām atbildēm, tad nebūsim spējīgi vienoties kopīgā tautas ēdienkartes bagātināšanā. Noplicināta ēdienkarte vienmēr vedīs pie nelaimīgiem cilvēkiem un tukšām baznīcām. Savukārt savstarpēji bagātināta ēdienkarte ļaus atrast ko ēdamu katram un neatstās badā nevienu.
Citiem vārdiem, reliģiju, konfesiju un prakšu cīņas nedod labumu nevienam. Savukārt spēja paskatīties vienam uz otru ar cieņu vienmēr ļaus uzzināt kaut ko vairāk pašam par sevi.
Un varbūt galu galā kāds dievturis jaunatklās sev tautas tradīciju spēku caur dievkalpojumu un Svēto vakarēdienu, bet kāds kristietis caur zen kultūru iepazīs Jēzu citā, plašākā gaismā. Uz garīgumu patents nevienam nepieder. Tāpēc svarīgāk par cīņām par ‘īstu’ garīgumu noteikti ir kļūt garīgiem pašiem un iepazīt garīgumu vispār, to praktizējot, nevis par to runājot.
Neesmu vēl sastapis nevienu cilvēku, kas nebūtu garīga būtne. Taču daudzi no mums nav laimīgi, jo neesam atraduši savu garīgo barību – veidu, kā būt dzīviem. Liela daļa no mums nemaz necenšas ēst garīgu barību, jo garīgums kā jēdziens ir ļoti noplicināts un daļā sabiedrības ieguvis ļoti negatīvu pieskaņu. Tas mūs atbaida un dzen no tā prom, vai vismaz neļauj tam tuvoties. Tāpat neesmu arī sastapis nevienu mācītāju, priesteri vai prakšu skolotāju, kurš negribētu vairot garīgumu. Taču daudzu šo cilvēku rīcība attur izsalkušos no mēģināšanas ēst.
Ticu, ka Latvijā esošās un vēl neesošās garīgās tradīcijas un prakses spēj paskatīties viena uz otru ar cieņu. Un viena no otras var smelties, bagātināties un pilnveidoties. Jo tikai tā varam sākt veidot Latvijas garīgās barības ēdienkarti. Tikai tā varam rast pamatu valsts, kultūras un savstarpējo attiecību veidošanai. Un pats galvenais – atklāt pašiem sevi un kļūt laimīgiem.
Ja es rakstītu mūsdienu Latvijas garīguma manifestu, tad sāktu apmēram šādi: Mēs visi nākam no vienas kultūras telpas. Taču katra cilvēka gars ir unikāls un tāpēc katram cilvēkam var būt sava izpratne par to, kā veidot garīgumu. Katra cilvēka meklējumi pēc dziļumiem ir atbalstāmi un godināmi. Nav jābaidās no svešām tradīcijām un rituāliem, ko praktizē citi cilvēki, ja vien tas viņiem nes labumu. Garīguma spēks ir dažādībā, jo dažādāki mēs būsim, jo lielākas iespējas iepazīt visus dievišķā aspektus.
Autors ir komunikācijas speciālists, lektors
Komentāri (39)
rinķī apkārt 09.01.2018. 18.16
…..Ja es rakstītu mūsdienu Latvijas garīguma manifestu, tad sāktu apmēram šādi: Mēs visi nākam no vienas kultūras telpas. ++++ ja autors ar jēdzienu ” vienas kultūras telpa” domā visu cilvēku kopumu uz planētas Zeme, tad var tikai secināt, ka godājamais Georgs Rubenis nekad nav spēris kāju ārpus kristīgās pasaules robežām :)
Kaut vai šāds, šodien aktuāls piemērs. Citēšu fragmentu no Bībeles lasītāja rokasgrāmatas 87 lpp
“… Korāns, pēc musulmaņu domām, ir pēdējā un galīgā atklāsme, kas “piepilda” pārējos Svētos Rakstus ( Bībeli) un, ja tie (Svētie raksti) nonāk pretrunā ar Korānā sacīto, tad tos atceļ..”
Maikls Nazīrs Alī, Ročesteras bīskaps. Iekavās ieliktie precizējumi mani.
Varētu jau par šādu, karojošu muslimu pieeju kristiešu Svētajiem rakstiem pasmaidīt, ja šie godājamie ļauži ar savu pēdējo patiesību dzīvotu tikai savā musulmaņu kultūras telpā. Tās tad būtu viņu problēmas un tiesības, taču godājamie muslimi savu pārliecību nemaina arī tad, kad pārceļas uz dzīvi pie mums un šādā situācijā pat miera balodis ar kuru rotāts šis raksts mums
palīdzēt nevar . :) Pašiem vien būs acis jāatver, ja vien nevēlamies piedzīvot to laiku, kad godājamie Allaha kalpi vnk atnāks un mūsu dzīves veidu atcels … :)
1
Sskaisle > rinķī apkārt 09.01.2018. 18.50
NU ŠITO NEVAJADZĒJA – PĀRĀK ŠAUSMĪGI !
0
tonijs 09.01.2018. 18.30
Garīguma spēks ir dažādībā, jo dažādāki mēs būsim, jo lielākas iespējas iepazīt visus dievišķā aspektus.
………….
Reliģisku iemeslu dēļ ir izkautas veselas tautas, notikuši daudzi asiņaini kari, tie joprojām notiek un cilvēki mirst. Vislabāk būtu, ja pasaulē pastāvētu tikai viena reliģija, bet ideāli būtu, ja reliģiju nebūtu vispār.
2
tonijs > tonijs 10.01.2018. 22.43
…Imagine there’s no countries
It isn’t hard to do
Nothing to kill or die for
And no religion too
Imagine all the people living life in peace…
https://www.youtube.com/watch?v=VOgFZfRVaww
0
Sskaisle > tonijs 09.01.2018. 18.57
nu nu …. biju tai izstādē par Luteru – tur arī – gide raud – lūk, Luters iniciēja ticības karus un tādus postu tas nodarīja – nu es gan domāju – cik nu kurā reizē tas bija karš par idejām , cik par mantu
Karš Irākā ? Par ideju ?
Visi šitie musulmaņu savstarpējie kari – par ideju, jeb par varu un mantu ?
1
tonijs > Dusma 09.01.2018. 19.15
Ej nu tiec tagad skaidrībā. Droši vien gan tā, gan tā- bija gan idejiski karotāji, gan tādi, kas viņus izmantoja, lai tiktu pie mantas.
0
vitalisvita 10.01.2018. 00.47
Amerikāņu zinātnieks atklājis gēnu, kas nosaka cilvēka garīgumu un ticību Dievam un par to uzrakstījis grāmatu. Citēju vienu “virtuālā forumā” izskanējušu domu:
“Vēsture uzskatāmi ir pierādījusi, ka laicīgai prāta aprobežotībai adresētās “praviešu” versijas par dievu kā pārdabisku būtni, nav spējušas ģenerēt Dieva būtībai adekvātu svētuma izpratni. Ar dvēseles smeldzi izjusts patiesības trūkums ir liedzis izpratni par Dievu, kā prāta attīstībai aizsniedzamu jēdzienu. Arī garīguma gēnu konstatācija nav spējusi mainīt paša garīguma transcendento dabu – atrašanos aiz izzināmības robežām.
Un nav arī būtiski, vai mēs šo ģenētiski fiksēto tieksmi pēc garīguma uzskatam par transcendentu, vai savā dvēselē dzimušu. Svarīgs ir garīguma ģenēzes nodrošinājums cilvēku attīstībā – viņu dvēseles evolūcijā. Tādēļ Dievam, kā nemainīgam mūsu garīguma ģenēzes ceļvedim, ir jāatrodas nepārtrauktā laicīgas filozofiskās domas virsotnē. Jūtu un prāta vienotībai ir jākalpo patiesā Dieva izziņai.
Un nav pieļaujama situācija, kurā uz neloģiskiem mītiem bāzētas “reliģijas” nemainīgi aptvertu zemeslodi, radot psiholoģisku barjeru patiesībai kā loģiskai Dieva būtības izziņai.
Dabas likumi ir Dieva likumi un Dieva klātiene viņos ir aizsniedzama. Arī cilvēka prāts un jūtas ir dabas evolūcijas produkts, un harmoniska to attīstība var vest mūs pie skaidrākas Dieva būtības un dzīves jēgas izpratnes. Un tādēļ respektēsim šo platonisko domu un “centīsimies saskatīt to vienīgo garīgās izaugsmes zvaigzni, kuras dievišķā gaisma ir patiesība.”
1
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Sskaisle > vitalisvita 10.01.2018. 10.26
izlasīju un man ir ievada jautājums – Kas ir Dievs?
2
tonijs > Dusma 10.01.2018. 14.50
Nu kā Tu nezini- tas ir uz katras baznīcas uzrakstīts- Dievs ir Mīlestība.
1
Sskaisle > tonijs 10.01.2018. 15.10
Nevar būt – kā tad jāsaprot vārdi mīlēt To Kungu? Mīlēt mīlestību?
1
tonijs > Dusma 10.01.2018. 15.25
Nu nē- Dievs ir viņa mīlestība pret Tevi. Viņš mīl Tevi un Tu mīli viņu.
1
tonijs > tonijs 10.01.2018. 15.38
Man Dievs ir mana cerība un ticība, ka viss būs labi.
1
Sskaisle > tonijs 10.01.2018. 15.44
es domāju, ka viss ir sarežģītāk un ka to saprast nav lemts , ka ir tikai ticība – tu tici , ka saproti vai netici – es visu laiku šaubos par to , kam ticu, bet viens ir cieti – esmu par mazattīstītu lai kaut ko saprastu nopietnā līmenī
1
tonijs > Dusma 10.01.2018. 15.59
Es ticu sev un paļaujos uz sevi. Daudzi cilvēki rod cerību un spēku ārējā Dievā.
1
Sskaisle > tonijs 10.01.2018. 16.02
nu man attiecības ar sevi arī ir gana sarežģītas – diemžēl ….
1
tonijs > Dusma 10.01.2018. 16.16
Tad Tu esi sarežģīts gadījums, Tev vajag mīlestību.
2
Sskaisle > tonijs 10.01.2018. 16.39
un varētu padomāt , ka Tu esi vienkāršs gadījums – tas, ka mēs – es tu – kaut ko novienkārso vārdos – kļūst vienkāršs arī miesā – īstenībā – tā nav – ja tā būtu – tad viss būtu citādi uz šīs Zemes
1
tonijs > Dusma 10.01.2018. 17.46
Bet man nav sarežģītu attiecību ar sevi- es ar sevi lielākoties esmu apmierināts un reti strīdos.
1
Sskaisle > tonijs 10.01.2018. 18.02
nu tad nekaitini mani ar to , jo es lielākoties ar sevi esmu neapmierināta un ar pastāvošo iekārtu arī
1
tonijs > Dusma 10.01.2018. 19.25
Tas ir saistīts- tā kā es paļaujos uz sevi, tad no pastāvošās iekārtas neko daudz neprasu. Galvenais, lai tā man netraucē dzīvot un darboties.
0
Sskaisle > tonijs 10.01.2018. 16.30
kuram nevajag – parādi man tādu – pat kaktusiņš labāk aug ja ko labu pateiksi tam
kur nu par siltasiņiem ja runājam
0
vitalisvita > Dusma 11.01.2018. 01.57
Manā izpratnē Dievs ir garīgai attīstībai perspektīvo būtņu (zemapziņā pastāvošs) garīguma avots.
0