Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane izpētes ziņā neredz iespēju tuvāko 20 gadu laikā pielikt punktu tā sauktajiem čekas maisiem. Viņasprāt, VDK dokumentu publiskošana patlaban “dažiem kļuvusi par politisku platformu”. Kas būs pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām, jautā vēsturniece sarunā Latvijas Avīzē. Vai pēc tām kādu vēl šis jautājums nodarbinās?

Laikraksts otrdien publicētajā sarunā par VDK dokumentu publiskošanu aicinājis piedalīties I. Dreimani, VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas vadītāju Kārli Kangeri, bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Nacionālā vēstures muzeja speciālistu Daini Īvānu.

Sarunas dalībnieki ir dažādās pozīcijās, kā publiskot informāciju par “čekas maisiem”. Kā zināms, šogad VDK dokumentu izpētes komisijai jānāk klajā ar ierosinājumiem valdībai, ko darīt ar dokumentiem. Kangeris jau ir izteicies, ka komisija ieteiks tos publiskot bez komentāriem. Latvijas Radio viņš teica – komisija ieteiks publiskot čekas kartotēku jeb tautā sauktos “čekas maisus”, kuros atrodas 4300 kartiņu. Kangeris uzsvēra, ka publiskošanu ieteiks bez komentāriem pie aģentu vārdiem, “jo oriģinālie dokumenti ir Maskavā, bet ar šiem te dokumentiem nevar pierādīt, vai viņš ir sadarbojies brīvprātīgi vai ne”.

Vēsturniecei Dreimanei ir iebildumi šādam piegājienam. Viņa aicina aizdomāties, kā būtu jānotiek publiskošanai, jo “tas nav tā – izberam kartotēku uz galda, sašķirojam latviešus pa kreisi, krievus pa labi. Un ko tālāk? (..) Nedod dievs, ja kāds diletantiskā izpratnē sāks ar “google” skatīties, vai šis “Roberts Ozoliņš” ir tas “Roberts Ozoliņš” un  kuram no viņiem labāk piestāvētu čekas “stukača” tēls”.

Diskusijā avīzē Dainis Īvāns pastāv uz to, ka nepieciešama atklātība, “neraugoties ne uz kādiem argumentiem, ka kāds  aģents pārgājis Latvijas valsts dienestā. Taču sabiedriskā doma tam ir jāsagatavo”.

Dreimane viņam iebilst, ka šajā lietā vajadzīgi ir speciālisti nevis “sabiedriskā doma” vai “politiskā griba”. “Var izdot dekrētu, bet, ja nebūs cilvēku, kas kaut ko šajos dokumentos saprot, rezultātu nebūs nekādu. Nevar savākt 25 felšerus un lūgt, lai tie izdara acu operčiju”.

Arī Zatlers aicina apdomāt un saka, ka viņš būtu ļoti piesardzīgs pret tiem, kuri patlaban entuziasma pilni aicina VDK dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Viņš norāda, ka no šā likuma, ko Saeimā pieņemt ierosināja Nacionālā apvienība, turpmāk būs atkarīgs tas, kā strādās pētnieki, kā glabās šos dokumentus un kā tos varēs izmantot. Zatlers uzskata, ka labu likumu nevar uzrakstīt mēneša laikā. Pēc Zatlera domām, vispirms svarīgi būtu parādīt kompartijas un čekas štata darbinieku lomu, sistēmu, ko viņi radīja. Tikai tad var “kabināt” klāt pašu pēdējo – aģentūru, par ko sabiedrībā tagad visvairāk runā.