Trīs iniciāļos, ko zina vai katrs Latvijā, iekodēts ražens dzīvesstāsts, kas trijos kontinentos vērpies neticamos rakstos. Brīvvalstī dzimis bērns, kas kara beigās pameta padomju okupēto Rīgu, pēc pusgadsimta atgriezās tēvzemē un jau kā Valsts prezidente virzīja Latvijas iesakņošanos brīvās pasaules līderorganizācijās. Latvijā tagad kuplo arī kara, bēgļu un trimdas gaitās kliedētā dzimta. Sveicot Vairu Vīķi-Freibergu 80. jubilejā, Ir aicināja ģimeni uz kopbildi, kas papildina prezidentes pašas izvēlēto spilgtāko mūža fotomirkļu izlasi.
Vairas un Imanta mūža mīlestība ir dainu pētniecība, tāpēc lūdzām ģimenes locekļus svētku reizē veltīt viņai kādu īpašu tautasdziesmu.
-
Ar audžutēvu Edgaru Hermanoviču. Pastaigā Rīgā 1941. gadā. «Vairiņa ir pazaudējusi savus cimdus, un paps viņai aizdevis savējos, lai nesaltu rokas,» komentē pati Vaira. Īsto tēvu Vaira nekad savā mūžā nesatika, jo viņš 1938. gada janvārī gāja bojā vētrā uz kuģa Atlantijas okeānā, jaundzimušo meitu tā arī neredzējis.
Foto no privātā arhīva
-
1944. gada sākumā Rīgā. Ar špicu sugas kucēnu Pupsi. «Lakats sedz kailu galvu, jo D vitamīna trūkuma dēļ veseliem laukumiem bija izkrituši mati un pārējie noskūti.»
Foto no privātā arhīva
-
Kara bēgļi. Lībekas latviešu pamatskolas 5. klases kopbilde 1948. gada vasaras beigās. Vaira pirmajā rindā pirmā no labās, fonā — bēgļu kazarmas. Karš pilnīgi mainīja ģimenes likteni, liekot doties bēgļu gaitās un nesot traģisku zaudējumu — tikai dažas nedēļas pēc Rīgas pamešanas 1945. gada janvārī briesmīgajos apstākļos Vācijā saslima un nomira Vairas mazā māsa Mārīte.
Foto no privātā arhīva
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.