Latvietis ir visēdājs, kam garšo gan labi izcepta karbonāde, gan suši un citi tālzemju gardumi. Tomēr aizvien pieaug interese par bioloģisku, tepat Latvijā audzētu pārtiku. Kur pie lauku labumiem, kas silda ne tikai vēderus un sirdis, bet arī Latvijas ekonomiku, tiek modernie pilsētnieki?
Vietējo ābolu bļoda, ko piepildījis kāds no kolēģiem, rudenī rotā daudzu biroju galdus. Latviešiem patīk ne tikai rosīties savā dārzā, bet arī dalīties ar to, kas izaudzis. Dāvināt mīļākās zaptes burciņas un atnest draugam paša izaudzētu ķirbi. Tomēr tieši ar āboliem, izrādās, dalāmies visbiežāk. Britu pētniece Džoanna Storija (Joanna Storie) izpētījusi, ka 83 procenti no tiem, kuri paši audzē ābolus, tos arī dāvā citiem. Pētniece, kura gandrīz desmit gadus dzīvo nelielā ciematā Austrumlatvijā un Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātē studē doktorantūrā, uzstājās ar priekšlasījumu par mazdārziņu kultūru Latvijā starptautiskā konferencē Alternative Food Supply Networks in Central and Eastern Europe.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.