Kas to lai zina — varbūt sagaidīsim dienu, kad ZZS norobežojas no Lemberga
Dziļi ieskatījusies bezdibenī, kas kā melna iznīcība paveras viņpus iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeras, un jūtot, ka vezumam viens ritenis jau karājas pāri malai, Vienotības jaunā valde pirmdien no ratiem izmeta Solvitu Āboltiņu. Tas bija gan upuris bargajam dievam vārdā Elektorāts, gan jaunā partijas priekšsēdētāja Ašeradena grožu saņemšana stingrāk savās rokās. Bet vai ar to pietiks, lai nokļūtu atpakaļ uz ceļa, kas ved uz Saeimu?
Diezin vai pat kāds no asredzīgākajiem politikas vērotājiem teiks, ka būtu šādu lēmumu prognozējis un gaidījis. Pēkšņs, pārsteidzošs un nesaudzīgs — Āboltiņu izslēdza «par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu» — lēmums nevis cenšas noklusināt, bet gan apzināti paspilgtināt konfliktu. Vienotība grib, lai visi ierauga — mēs vairs neesam Solvitas partija.
