Sievietes ar Katalonijas, Spānijas un Eiropas Savienības karogiem Strasbūrā pie Eiropas Parlamenta ēkas. Foto: AFP/LETA
Šis ir mans personīgais viedoklis par Latvijas iekšējo diskusiju Katalonijas notikumu sakarā, tomēr rakstu sākšu ar atrunu. Proti, tā kā mans vīrs ir Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieks un sava darba dēļ ir jau bijis iesaistīts publiskā diskusijā par šo jautājumu, es nevēlos radīt iespaidu, ka kaut kādā veidā cenšos lobēt vienas vai otras valsts institūcijas viedokli vai intereses. Šīs ir manas un tikai manas domas, tāpat kā visos iepriekšējos viedokļu rakstos šajā portālā un citos izdevumos.
Pie domas uzrakstīt šo rakstu es nonācu pēc zināmām iekšējām pārdomām, jo kā apzinīga Latvijas pilsone un eiropiete cītīgi sekoju līdzi politiskajiem notikumiem mūsmājās un citviet Eiropā, kur notiek ļoti dažādas lietas un procesi. Tajā skaitā Katalonijā. Parasti es par procesiem citās valstīs cenšos neizteikties publiski, jo tieši savas dzīves un darba pieredzes vairākās valstīs dēļ ļoti labi apzinos savu nespēju pietiekami dziļi izprast katras vietas politiskos un kultūrvēsturiskos apstākļus un procesus, kas veidojušies to iespaidā. Pat par mūsu pašu Latviju, par kuru gan mēdzu daudz izteikties, joprojām mācos un cenšos saprast pēc iespējas vairāk un dziļāk.
