Šis ir mans personīgais viedoklis par Latvijas iekšējo diskusiju Katalonijas notikumu sakarā, tomēr rakstu sākšu ar atrunu. Proti, tā kā mans vīrs ir Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieks un sava darba dēļ ir jau bijis iesaistīts publiskā diskusijā par šo jautājumu, es nevēlos radīt iespaidu, ka kaut kādā veidā cenšos lobēt vienas vai otras valsts institūcijas viedokli vai intereses. Šīs ir manas un tikai manas domas, tāpat kā visos iepriekšējos viedokļu rakstos šajā portālā un citos izdevumos.
Pie domas uzrakstīt šo rakstu es nonācu pēc zināmām iekšējām pārdomām, jo kā apzinīga Latvijas pilsone un eiropiete cītīgi sekoju līdzi politiskajiem notikumiem mūsmājās un citviet Eiropā, kur notiek ļoti dažādas lietas un procesi. Tajā skaitā Katalonijā. Parasti es par procesiem citās valstīs cenšos neizteikties publiski, jo tieši savas dzīves un darba pieredzes vairākās valstīs dēļ ļoti labi apzinos savu nespēju pietiekami dziļi izprast katras vietas politiskos un kultūrvēsturiskos apstākļus un procesus, kas veidojušies to iespaidā. Pat par mūsu pašu Latviju, par kuru gan mēdzu daudz izteikties, joprojām mācos un cenšos saprast pēc iespējas vairāk un dziļāk.
Vēsturiskās atšķirības
Taču šajā reizē uzskatu par nepieciešamu dalīties savās pārdomās, jo jūtos uzrunāta paust savu viedokli, un darīt to tieši mūsu iekšpolitisko interešu vārdā. Viena daļa mūsu sabiedrības ir skaidri paudusi atbalstu Spānijas kataloniešu neatkarības centieniem un zināmā mērā padarījusi to par Latvijas iekšējās sabiedriskās sarunas apspriešanas priekšmetu. Tā kā šīs sarunas gaitā no vienas puses nemitīgi tiek piesaukta baltiešu un tajā skaitā arī latviešu it kā īpašā atbildība un zināms vēsturiskais parāds (islandiešiem) atbalstīt Spānijas kataloniešu neatkarības centienus, tad es uzskatu par nepieciešamu dot arī savu nelielo pienesumu šajā sarunā.
Tātad, ja man kā latvietei un eiropietei tiek uzdots jautājums, kāpēc es šobrīd aktīvi neatbalstu Spānijas kataloniešu neatkarības centienus un kāpēc nepārmetu Latvijas valdībai un Eiropas Savienības dalībvalstīm par nevēlēšanos iejaukties Spānijas iekšējās lietās, tad es atbildu, ka demokrātijas svētuma dēļ.
Kā cilvēks, kura pusaudža gados risinājās Latvijas neatkarības atjaunošanas process ar tam sekojošo pietiekami smago mūsu valsts un sabiedrības demokratizāciju, es tiešām esmu līdz sirds dziļumiem pārliecināta, ka līdz šim cilvēces vēsturē nav radusies labāka valsts un sabiedrības pārvaldes forma kā demokrātija. Ar visiem tās plusiem un mīnusiem. Un tieši jēdzienā demokrātija, manuprāt, arī slēpjas lielā atšķirība starp Spānijas kataloniešu centieniem šobrīd un latviešu un citu baltiešu alkām pēc brīvības un patstāvības XX gadsimta sākumā un nogalē.
Abos gadījumos, kad Latvijas tauta, būdama citas lielas valsts sastāvā iekļauta, cīnījās par savu patstāvību, mēs to būtībā nedarījām nedemokrātiski un nelikumīgi. Tā kā nedz cariskās Krievijas, nedz PSRS laikā Latvijas iedzīvotājiem nebija iespējas brīvās un demokrātiskās vēlēšanās ievēlēt valsts varas pārstāvjus un līdzīgā veidā apstiprināt vai dot mandātu valsts konstitūcijas apstiprināšanai, tad būtībā mūsu cīņa par izkļūšanu no šīm impērijām nevarēja būt nedz nelikumīga, nedz nedemokrātiska. Neapšaubāmi, ka tā bija pretlikumīga no Krievijas impērijas un PSRS viedokļa, taču mēs viņu likumus nebijām apstiprinājuši ar savu mandātu brīvās vēlēšanās vai tautas nobalsošanās.
Mūsdienu Spānijas gadījumā valsts konstitūcija, kas nosaka valsts uzbūvi un pārējos pamatprincipus, ir demokrātiskā veidā pieņemta, un 1978. gada tautas nobalsošanā tā tika pārliecinoši apstiprināta arī Katalonijā. Arī valsts vara jau vairāk nekā četrdesmit gadus tiek izvēlēta brīvās un demokrātiskās vēlēšanās. No tā arī izriet pienākums visām iesaistītajām pusēm jebkādus būtiskus valsts uzbūves un pārvaldīšanas jautājums risināt demokrātiskā un konstitūcijai atbilstošā jeb likumīgā veidā.
Par sevi un citiem domājot
Domāju, ka pie zināmiem apstākļiem revolūcijas, apvērsumi un nelikumīga varas pārņemšana ir attaisnojama tikai nedemokrātiskās valstīs un iekārtās, kur sākotnēji jau vara nav iegūta demokrātiskā veidā, līdz ar to nekādi demokrātijas pamatprincipi netiek pārkāpti vai noārdīti. Taču nekas tāds nav pieļaujams demokrātiskās valstīs, kur valsts varai ir bijis dots tautas mandāts demokrātiskās un brīvās vēlēšanās. Tāda rīcība demokrātiskā valstī būtībā saknē nocērt demokrātiju kā tādu, ja jau reiz pašu pieņemtiem un atzītiem likumiem vairs nav nekāda svara un jēgas. Un kādas tad paliek alternatīvas valsts pārvaldei, ja demokrātija tiek atmesta kā pārāk piņķerīga un laikietilpīga?
Tādēļ es īsti nesaprotu, par ko man kā latvietei un eiropietei tagad būtu jākaunas vai jājūtas vainīgai, ja aizstāvu demokrātiju un likumību, kura mums pašiem ir tik daudz devusi un nozīmējusi. Kā es varu prasīt no savas valsts valdības un ES vadības neievērot to, ko tieši citkārt tik ļoti paši prasām ievērot.
Es nezinu, kā citi, bet es kā cilvēks, kas auga un veidojās nebrīves apstākļos, ļoti augstu vērtēju brīvību, demokrātiju un tiesisku valsti. Visi mūsu valsts un sabiedrības ieguvumi, ko esam saņēmuši kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas, ir bijuši iespējami, tikai pateicoties mūsu tiecībai pēc lielākas demokrātijas un tiesiskuma. Ar anarhiju un likumu neievērošanu mēs nekur tālu nebūtu tikuši.
Mēs sapņojām par atgriešanos Eiropā jeb ES, kur valda tiesiskums un demokrātija, un mēs to paveicām. Atgādināsim sev paši, kādēļ gan mēs tik ļoti gribējām un gribam piederēt ES? Lai būtu brīvi, lai būtu droši un lai būtu pārtikuši. Un kāpēc gan ES tas ir iespējams, bet daudzviet citur pasaulē nav? Manuprāt, tādēļ, ka Eiropa jeb tās labāko ideālu iemiesojums – ES – ir nogājusi ļoti garu un sarežģītu ceļu, lai sasniegtu to indivīda brīvībā un vienlaikus savstarpējā atbildībā un tiesiskumā balstītās sabiedrības pārvaldes attīstības līmeni, kāds citviet pasaulē reti kur ir sastopams. Tad kādēļ gan mums būtu jāpiedalās tā noārdīšanā?
Autore ir brīvžurnāliste
Komentāri (42)
ARTs 26.10.2017. 13.50
Taču nekas tāds nav pieļaujams demokrātiskās valstīs, kur valsts varai ir bijis dots tautas mandāts demokrātiskās un brīvās vēlēšanās. Tāda rīcība demokrātiskā valstī būtībā saknē nocērt demokrātiju kā tādu, ja jau reiz pašu pieņemtiem un atzītiem likumiem vairs nav nekāda svara un jēgas.
———————————————————————————
Labrīt, Sanita :) Un kā tad ar UK ? Tur skotiem BIJA pieļaujams ? Tur ARĪ kkas tika “nocirsts pašā saknē ? Mostamies, cienītā :)
Nemaz nerunājot par to, ka “pašiem” pieņemt likumus kataloniešiem kā minoritātei pat teorētiski nav iespējams, to viņu vietā izdara “Lielais Brālis”. Neesat dzirdējusi par Madrides “uzmetienu” ar jau saskaņoto Katalonijas autonomijas likumu, kuram būtu jāseko jūsu pašas apdziedātās konstitūcijas izmaiņām ?
Un kādas tad paliek alternatīvas valsts pārvaldei, ja demokrātija tiek atmesta kā pārāk piņķerīga un laikietilpīga?
—————————————————————–
Es jums silti ieteiktu šeit kārtīgi nokaunēties. Katalonieši 10 (!!!) GADUS mēģināja šo lietu risināt demokrātiski. 10 G A D U S , Karl. Madride viņus apjāja gan ar likumu, gan ar eventuāli nepieciešamajām konstitūcijas izmaiņām. Un jums vēl pietiek nenovīdības moralizēt par “demokrātiju” ?
2
V.Vecbaštiks > ARTs 28.10.2017. 02.28
Jūsu zināšanas par Kataloniju un Spāniju līdzinās nullei! Vispirms Jūs neziniet, ka katalonieši NAV atsevišķa tauta, pēc tam apvainojat Madridi nelikumībās. Kataloniešu nacionālisti ir saujiņa komunistiski/anarhistiski noskaņoti ekstrēmisti (pat ja to skaits sniegtos līdz 1.000.000 – tā ir saujiņa Spānijas mērogā). Paldies Dievam – “murgs’ ir beidzies. Šodien Katalonijai vairs nav ne prezidenta, ne valdības, ne parlamenta. Rīt sāksies paģiras un skats uz cietumā pavadājamiem gadiem.
1
BardainaisSigne > V.Vecbaštiks 28.10.2017. 11.22
Pašam ir juceklīgi uzskati par demokrātiju un valodām.Sāmsalā runā igauniski,bet katalāņu valoda atšķiras no spāņu valodas,turklāt atšķiras jau gadsimtiem.Katalonijas parlaments ir tautas vēlēts un to atlaist- nozīmē nostāties pret tautas izvēli,tātad pret demokrātiju,līdz ar to te nekas vēl ilgi nebeigsies.Arī baltieši bija saujiņa PSRS mērogā.
0
andrejs > ARTs 26.10.2017. 14.26
Nemaz nerunājot par to, ka “pašiem” pieņemt likumus kataloniešiem kā minoritātei pat teorētiski nav iespējams, to viņu vietā izdara “Lielais Brālis”
————–
Pirms 27 gadiem bij tāds referendums par PSRS saglabāšanu – krievu vairākums nobalsoja “par”. Ne velti krievi joprojām Belovežas vienošanos sauc par mīļotās valsts (PSRS, protams) nodevību – neesot ņemta vērā tautas demokrātiski paustā griba. :)
1
edge_indran > andrejs 26.10.2017. 15.24
Auseklīši “uzmeta” visus, jo nekādu tautas nobalsošanu par 4.maija deklarāciju nerīkoja. Demokrātijā visi pilsoņi ir vienlīdzīgi, taču auseklīši – vienlīdzīgāki par vienlīdzīgākajiem. Katalāņiem jābūt kā auseklīšiem, nav jāņem vērā ne Katalonijas iedzīvotāju, ne visas Spānijas pilsoņu vairākuma viedoklis, “jāpiekāš” Spānijas likumi, parlaments un karalis!
Mācās, študenti, pamācās no auseklīšiem “uzmešanu”, apjēdz Rubika kļūdu:
“….lai neizdarītu kārtējo kļūdu un nepieņemtu lēmumu, ko neatbalsta visa tauta, es [A.Rubiks] redzu tikai vienu iespēju, proti, nepieciešams rīkot šajā jautājumā referendumu tā, kā to prasa spēkā esošie likumi. Ir taču pieņemti likumi par PSRS un federācijas subjektu pilnvaru norobežošanu, par kārtību, kādā notiek izstāšanās no PSRS. No tiem tad arī jāvadās, ja mēs tiešām esam par demokrātiju, par visu jautājumu risināšanu tā, kā tas jādara tiesiskā valstī. Manuprāt, nav pamatoti dažu deputātu apgalvojumi, ka esot notikusi visas tautas apspriešana. Varbūt zālē ir tāds, kas var pateikt, kur ir apspriešanas protokoli, cik cilvēku piedalījušies šajā apspriešanā, kādi ir bijuši viedokļi, kā šie viedokļi sadalījās. Bez tautas balss uzklausīšanas mēs neesam tiesīgi pieņemt tik svarīgu lēmumu.” Latvijas Republikas Augstākās Padomes pirmās sesijas 4. sēde 1990. gada 4. maijā (Vakara sēde).
1
BardainaisSigne > edge_indran 26.10.2017. 16.19
Kāda visa tauta?Pastalnieki kopā ar komunisma cēlājiem,kuri atbrauca palīgā no visām brālīgajām padomju tautas republikām?
1
edge_indran > Bārdainais Signe 26.10.2017. 16.56
Kāda tauta, tādi deputāti:”Padomju Latvijā pat tāda kuriozitāte: no 138 Augstākās Padomes deputātiem, kas 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas valstisko neatkarību, vismaz 36 bija VDK slepenie aģenti.” Laimonis Purs:Greizo pamatu meistari.
0
vitalisvita 27.10.2017. 01.52
Manā saprašanā – atkārtošanas vērts ir viedoklis (rinķī apkārt 26.10.2017. 09.31), ka:
“Latvija nav Īslande, kas ir sala starp Norvēģiju un Grenlandi, Latvija robežojas ar pasaules lielāko mūdzi – Krieviju un tāpēc Latvijai savā ārpolitikā ir jābūt divkārt uzmanīgai un nekautrēšos teikt -tik merkantīlai, lai ar kādu savu falšu lozungu nekaitētu pati sev. Skaldīt skaistas frāzes komentāros – tā ir viena lieta, pieņemt valstiski atbildīgus lēmumus – tas ir pavisam kas cits.
”
Un jo īpaši vērtīgs ir mūsu Valsts ārpolitiku raksturojošais apzīmējums – merkantīla, kas izsaka arī domu, ka šis ĀM lēmums nav gluži tāds mūsu tautas prāta un sirdsapziņas produkts, kādu mēs (latviešu vairākums) to vēlētos.
0
rinķī apkārt 26.10.2017. 09.31
Ja jau velkam paralēles starp Latvijas Republikas dibināšanu un starptautisku mūsu valsts atdzīšanu un tiem procesiem, kuri šobrīd rit Spānijā un kataloņu( vai vairākuma?) vēlmi veidot savu valsti, tad nedrīkst pazaudēt faktu, ka statarp Latvijas Republikas neatkarības atdzīšanu de facto un de iure ir vairāk kā divi gadi. Tikai 1921. gada 26. janvārī Antantes Augstākā padome vienbalsīgi nolēma atzīt Latvijas neatkarību de iure, un šis process ievilkās tik ilgi tikai tādēļ, ka Rietumu lielvalstis nebija gatavas ignorēt Baltijas valstu agrāko piederību Krievijas impērijai . Iemesls šai lēnajai lēnajai domāšanai pavisam merkantīls un būtu muļķīgi to nosodīt.
Un tādēļ muļķīgi ir nosodīt arī to, ka Latvijas Republikas ārpolitika vispirms rēķina un apsver, kas LR ir izdevīgi un kas nav, un tikai tādēļ sper tik nopietnu soli kā atbalstīt centienus sadalīt Spānijas valsti, kas ir LR sabiedrotā NATO.
Latvija savu neatkarību atguva pavisam brīnumainā kārtā, arī pateicoties pasaules lielvaru ieinteresībai un tādēļ Latvijas neatkarības fakts nebūt nav akmenī kalts. Latvija nav Īslande, kas ir sala starp Norvēģiju un Grenlandi, Latvija robežojas ar pasaules lielāko mūdzi – Krieviju un tāpēc Latvijai savā ārpolitikā ir jābūt divkārt uzmanīgai un nekautrēšos teikt -tik merkantīlai, lai ar kādu savu falšu lozungu nekaitētu pati sev. Skaldīt skaistas frāzes komentāros – tā ir viena lieta, pieņemt valstiski atbildīgus lēmumus – tas ir pavisam kas cits.
4
0
-2
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@Sskaisle > rinķī apkārt 26.10.2017. 10.00
nu atkal ra – ņem vērā , ka pēc 1.pasaules kara radās desmitiem jaunu valstu , jo sabruka ne tikai cariskās Krievijas impērija, bet arī Austrroungārijas impērija. Izlasi par Vilsona tēzēm, ko tās pauda par nāciju pašnoteikšanās tiesībām.
Otra lietiņa. Nestāsti man pekstiņus, ka LR Ārlietu ministrija strādā valsts interesēs. Abu dabi valsts prezidents un ārlietu ministrijas Brēmenis, vai kā vinu sauca taču lobēja nevis valss , bet oligarhu Šķeles intereses.
Pastasti man , kādas intereses lobeja Iveta – kā u viņu tur sauca, kura Ēģiptē rīkojas viesības par cikiem tur simtiem tūkstošiem mūsu budžeta eiro.
Manā vērtējumā mums absolūti pietiktu ar vienu ministra Rinkeviča komandu tepat uz vietas Latvijā. Tās visas vēstniecības mierīgi var klāpēt ciet un piemesties kādās iekštelpās pie igauņiem vai leišiem pa kādam 1-2 pārstāvjiem.
Nu labi nav laika tevi te daudz tramdīt un dzenāt, kaut gan dikti jau vispār vajadzētu
0
gustaps > rinķī apkārt 26.10.2017. 10.07
+100
(tikai šoreiz)
0
andrejs > rinķī apkārt 26.10.2017. 16.52
starptautisku mūsu valsts atdzīšanu
————————-
Būtiskas kļūdas labojums : (
Nevis “atdzīšanu”, bet “atzīšanu” (no vārda atzīt). Šausmīgi tipiska kļūda, starp citu.
1
rinķī apkārt > andrejs 26.10.2017. 18.13
Paldies :)
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 26.10.2017. 09.39
Būtiskas kļūdas labojums : ) Tekstā ir – “….un tikai tādēļ sper tik nopietnu soli kā atbalstīt centienus sadalīt Spānijas valsti, kas ir LR sabiedrotā NATO.”
Bet jābūt ir – “…tikai tad sper tik nopietnu soli utt”
Līdz šim IR – ā bija iespēja šādas kļūdas labot, tagad nav. Tas ir būtisks trūkums šajā jaunajā portāla versijā.
0