Kolumbija. Bogota. Sieviete Bolivāra laukumā starp nogalināto un bezvēsts pazudušo Patriotiskās savienības biedru tēliem Kolumbijas bruņotā konflikta upuru piemiņas dienā. Foto: AFP/LETA
Mums zināmu ar asins izliešanām saistītu vietu un to nosaukumu ir pārāk daudz, lai tos visus uzskaitītu. Tie ir kauna traips pasaules jaunāko laiku vēsturē - Gernika, Babij Jara, Šarpevile, Treblinka, Hirosima, Halabija, Ruanda, Srebrenica un nesen arī Alepo un Jemena. Šajos notikumos cietušo cilvēku atmiņas ir tikpat sāpīgas, cik garš ir šis saraksts.
Pēc katra nozieguma pret cilvēci mēs sakām “vairāk nekad”. Diemžēl arvien jauni un jauni nosaukumi tiek pievienoti šim sarakstam. Daudz konfliktu ir radušies ne jau tāpēc, ka mēs nespējam tos paredzēt – nav grūti pamanīt nepieņemšanas, sociālās atstumšanas, cilvēktiesību pārkāpumu, kā arī politiskās, sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības pazīmes, bet gan tāpēc, ka mēs nespējām reaģēt pietiekami savlaicīgi vai ātri. Ir skumji, ka lēmumi, kurus mēs pieņemam vai nepieņemam, var novest pie konflikta vai vardarbības.
