Kučinskis: sarunas par investora piesaisti “airBaltic” notiks līdz gada beigām

Sarunas par stratēģiskā investora piesaisti lidsabiedrībai “airBaltic” ir paredzētas līdz gada beigām, pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

“Nevienu brīdi nav runa par pilnu vai nepilnu privatizāciju. Runa ir par investora atrašanu, kas ilgtermiņā nodrošinās “airBaltic” pastāvēšanu,” sacīja Kučinskis, taujāts, vai valdība atbalstītu “airBaltic” pilnīgu privatizāciju.

Valdība regulāri saņem informāciju par investora meklēšanas gaitu, piebilda Kučinskis. Premjers norādīja, ka jaunākā informācija par procesu būs pieejama tuvākajās valdības sēdēs.

“Valdībai nav vēlēšanās no kaut kā atbrīvoties, bet tiek meklēts labākais risinājums,” pauda Kučinskis. Viņš skaidroja, ka nevar no konteksta izraut “vienu vai otru piedāvājumu”.

Ministru prezidents piebilda, ka valdība var izšķirties arī nepiesaistīt investoru, bet tādā gadījumā nākamā valdība pie šī jautājuma varētu atgriezties pēc diviem, trīs gadiem. Taču šī valdība ir stratēģiski pieņēmusi lēmumu piesaistīt investoru, un pašlaik potenciālajiem investoriem ir dažādi piedāvājumi, kas tiks izskatīti, sacīja premjers.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, LETA teica  ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums, viņš teica. “Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju “Lazard Freres”, kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri “airBaltic”, lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse – valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē. Tomēr mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,” skaidroja Ozoliņš.

Aviācijas nozarē neturpināt attīstību nedrīkst. “Aviācija ir bizness, kurā nekas nenotiek, tā teikt, stabili stāvot uz vietas. Kā mēs zinām, aviācijas tirgus pasaulē ir diezgan bēdīgā situācijā, ņemot vērā, ka daudz pazīstamu kompāniju nonākušas grūtības pretēji “airBaltic”. Šis gads noteikti “airBaltic” pastāvēšanas vēsturē ir veiksmīgais, un mēs piesardzīgi prognozējam, ka nākamais būs vēl labāks. Tajā pašā laikā redzam, kas notiek Eiropā – ar “Monarch”, ar “Air Berlin”, ar “Alitalia”. Redzam arī, kas notiek ar “Etihad Airways”, kurš dažus gadus iepriekš ļoti agresīvi izvietoja investīcijas, bet vairs to nedara. Redzam arī to, cik ļoti citi spēlētāji vēlas ienākt tirgū, piemēram, no Ķīnas. Arī Eiropas kompānijas “British Airways”, KLM, “Lufthansa” ļoti cenšas nostiprināt pozīcijas, tāpēc tas ir ļoti svarīgi arī “airBaltic”,” pauda SM valsts sekretārs.

Valdība uzdevusi stratēģisko partneri aviokompānijai atrast līdz 3.novembrim. “Esam veduši konsultācijas un sarunas ar gandrīz 95% pasaules aviokompāniju. Tāpat bijušas sarunas ar dažādiem investīciju fondiem. Patlaban uz galda ir vairāki priekšlikumi, kuri tiek analizēti. Mums svarīgākais ir identificēt potenciālās sinerģijas rezultātu, stratēģiskā partnera redzējumu, kā kompāniju attīstīt nākotnē. Kā jau minēju iepriekš, mums ir svarīgi, lai Latvijai un Baltijai saglabātos vismaz tāda pat savienojamība, kāda bija 2016.gadā, kā arī – lai lidostu “Rīga” arī turpmāk izmantoto par bāzes lidostu. Tātad mums ir vairāki priekšlikumi, tie ir jau konkrēti priekšlikumi, nevis teorētiska varbūtība. (..) Es negribu garantēt, bet, ļoti iespējams, jau tuvākajā laikā mēs varēsim likt priekšā jau izvēlēto piedāvājumu, kurš varētu tik virzīts akceptēšanai,” stāstīja Ozoliņš.

“Vēlreiz gribu uzsvērt – mēs nedrīkstam pieļaut mūsu kaimiņvalstu notikumus, kad lidsabiedrības bankrotēja, nespējot laikus pieņemt pareizus lēmumus, kādā veidā izvietojamas investīcijas. Agri vai vēlu var pienākt mirklis, kad arī “airBaltic” ir nepieciešamas papildu investīcijas valstij. To nevajadzētu darīt valstij, bet gan privātam kapitālam. Tādu iespēju patlaban mēs saredzam. Tā būtu iespēja kompānijai iekāpt nākamajā attīstības līmenī,” viņš piebilda.

Taujāts, vai valsts joprojām vēlas saglabāt “airBaltic” kontrolpaketi, SM valsts sekretārs atzīmēja, ka gluži tāds uzstādījums nav bijis – galvenais ir saglabāt līdzdalību stratēģiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

“Uzstādījums ir nodrošināt iespēju valstij arī turpmāk būt teikšanai stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā. To var darīt dažādi – stratēģiski svarīgi lēmumi var tikt pieņemti ar 51% akciju, stratēģiski svarīgi lēmumi var tikt pieņemti ar “zelta” akciju, stratēģiski svarīgi lēmumi var arī tikt pieņemti, balstoties uz līgumu par akciju atsavināšanu. Līdzdalība stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā valstij – tāds uzstādījums ir,” uzsvēra Ozoliņš, atklājot, ka ministrija ir atvērta arī pilnīgai “airBaltic” valsts kapitāldaļu atsavināšanai.

Taujāts, vai pilnīgu privatizāciju paredz kāds no piedāvājumiem, kuri patlaban tiek analizēti, SM vadītājs norādīja, ka tā ir iespēja. “Teorētiski pastāv tāda iespēja. Ja mēs redzam, ka investors, kas iegūtu īpašumā visas valsts kapitāldaļas, izpildīt mūsu uzstādījumus, kāpēc to nedarīt? Tas tikai veicinātu šīs kompānijas attīstību, un būtiski samazinātu risku, ka varētu tikt izmantota nodokļu maksātāju nauda,” viņš teica.

“airBaltic” biznesa plānā “Horizon 2021” ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Uzņēmums apliecinājis, ka negrasās vērsties pie valsts, lai prasītu veiktu papildu ieguldījumu. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru. Potenciālo ieguldītāju meklē starptautiskais finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldības uzņēmums “Lazard Freres”.

Tāpat vēstīts, ka pērn maijā tika pabeigta “airBaltic” pamatkapitāla palielināšana, tam sasniedzot 256,473 miljonus eiro. Atbilstoši Latvijas valdības un Vācijas investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa parakstītajam līgumam viņš pērn marta beigās “airBaltic” ieguldīja apmēram 52 miljonus eiro, savukārt valsts investēja 80 miljonus eiro, “airBaltic” kapitalizējot Valsts kases aizdevumu.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas Latvijas valstij piederēja aptuveni 80% “airBaltic” akciju, bet investoram “Aircraft Leasing 1”, kura valdes priekšsēdētājs bija Montāgs-Girmess, piederēja 20% akciju. “Aircraft Leasing 1” īpašnieks bija Īrijā reģistrēta kompānija “IALH LIMITED”.

Šogad aprīlī par “airBaltic” pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens, kurš no Montāga-Girmesa pārņēma “Aircraft Leasing 1”.