Vai terorismu ir iespējams atstāt aiz sienas?

“Ticiet man, vienā vai otrā veidā mēs dabūsim to sienu. Imigrācijas drošība ir arī nacionālās drošības jautājums.” Donalds Tramps, 2017. gada 23. augustā

2016. gada rudenī es biju ceļā uz ASV un Meksikas robežu. Ģimenes locekļu norādījumi “tur nelīst”, jo “tas nav droši”, sakrita ar manu satraukumu, tuvojoties robežai. To raisīja gan dzirdētie nostāsti par pieaugušajiem nāves gadījumiem pierobežas zonā, kas saistīti ar narkotiku un cilvēku kontrabandas tīklojumiem, gan saskarsme ar stingro robežkontroli. Es kā tūriste vienlaikus iemiesoju gan imigrantu, gan amerikāņu sabiedrības bailes.

Gadu gaitā deportējot cilvēkus pāri robežai vai neielaižot un atstājot visa veida briesmas aiz robežas, Meksikas-ASV robeža ir kļuvusi par iedomātu drošības aizsargvalni amerikāņu sabiedrībā, kas rosinājis stiprināt robežkontroli un pat būvēt sienu Meksikas un ASV starpā. Tikmēr valsts nepiederīgajiem, tādiem kā es, šīs robežas šķērsošana rada satraukumu, jo līdz ar pastiprināto robežkontroli tā apvīta ar biedējošiem stāstiem, kas rada šaubas, vai to izdosies šķērsot.

“Jums vajadzētu redzēt, kā pret viņiem [imigrantiem] un viņu ģimenēm izturas. Virsnieki darīs visu, lai atturētu viņus vispār šeit [ASV] ienākt, pat ja šīs personas atbilst patvēruma statusa saņemšanas noteikumiem.” (Autores saruna ar kopienas veselības centra vadītāju Sandjēgo.)

ASV un Meksikas robeža un teritorijas tai līdzās vēsturiski bijušas strīdīgas. Vietu nosaukumi ASV un Meksikas pierobežas teritorijās joprojām liecina par mainīgajām ietekmju zonām. Pirmie eiropieši, kas atklāja Amerikas rietumkrastu, bija spāņu misionāri 1542. gadā.  19. gadsimta sākumā meksikāņi atguva neatkarību no Spānijas, tomēr jau 1848. gadā Amerikas – Meksikas karā zaudēja 55% no savām teritorijām. Kara rezultātā jaunā robeža sāka iegūt reālus apveidus un kopš tā laika nav būtiski mainījusi savu novietojumu.

Sākotnēji abu valstu pārstāvji varēja brīvi pārvietoties pāri robežām. Pierobežas zonā, Meksikas pusē, sāka attīstīties pilsētas, pateicoties veiksmīgai ekonomiskajai sadarbībai ar ASV. Tomēr jaunā robeža veicināja amerikāņu sociālo norobežošanos no meksikāņiem, identificējot tos kā citu rasi, kas nekad nespēja būt pietiekoši “balti”.

Nedaudzo sākotnējo robežkontroles uzraugu galvenais uzdevums bija aizturēt nelegālo Ķīnas iedzīvotāju imigrāciju, kas, galvenokārt Kalifornijā, bija kalpojuši kā lētais darbaspēks dzelzceļa būvniecības un zelta raktuvju darbos. Meksikas – ASV robežas nozīme pieauga līdz ar 1882. gada ķīniešu izslēgšanas likuma pieņemšanu, aizliedzot Ķīnas iedzīvotāju ieceļošanu valstī. Vietējie iedzīvotāji bailēs, ka varētu tikt izstumti no darba tirgus, redzēja ķīniešus kā apdraudējumu, piedēvējot to apdzīvotajiem kvartāliem ar nelikumīgām un bīstamām darbībām saistītas aktivitātes. Identificējot ķīniešus kā ārvalstu apdraudējumu, robežas amerikāņu iztēlē sāka iegūt no draudiem pasargājošu nozīmi.

Šī tendence turpinājās, kad 1924. gadā tika dibināta ASV robežu patruļa, pastiprinot robežkontroli līdz ar “sausā likuma” stāšanos spēkā. Alkohola aizliegums naivi tika redzēts kā risinājums pieaugošajām sociālajām problēmām, kā pravietoja tolaik ietekmīgais sludinātājs Bilijs Sandejs: “Asaru laiks ir beidzies. Graustu rajoni drīz būs vēsture. Mēs pārvērtīsim mūsu cietumus rūpnīcās, kukurūzas noliktavās un veikalos. Vīri staigās izslējušies, sievas smaidīs un bērni smiesies.” Tomēr situāciju valstī tas neuzlaboja un 1929. gadā sekoja Lielā depresija, globāla ekonomiskā krīze, kas ilga 10 gadus.

Meksikāņu strādnieki dienvidrietumu reģionā bieži tika redzēti kā galvenie ekonomiskās lejupslīdes vaininieki. Rezultātā tika aizsākta masveida meksikāņu strādnieku deportācija, balstoties uz vizuālajām atšķirībām, neņemot vērā, ka daudzi no viņiem bija ASV pilsoņi.

Laika gaitā, saistot ASV un Meksikas robežkontroli ar iedzīvotāju pasargāšanu no visa veida draudiem, tās nozīme un funkcija kā drošības sarglīnijai amerikāņu naratīvos ir nostiprinājusies. 11. septembra terorakts Ņujorkā 2001. gadā amerikāņu drošības sajūtu satricināja pašos pamatos. Fakts, ka uzbrucēji bija ārzemnieki, veicināja robežas stiprināšanas aktivitātes. ASV robežaskontroles budžets ir pieaudzis no 500 miljoniem dolāru 1990. gadā līdz 3,8 miljardiem 2010. gadā. Lai gan ASV ir divas sauszemes robežas, Kanādas un Meksikas, tieši dienvidu robeža drošības jautājumos ieguvusi centrālo lomu. To apliecina arī fakts, ka šodien ASV un Meksikas robežas, uz kuras vietām atrodas mūra siena, apsargāšanai novirzīti 92% no kopējās robežapsardzes budžeta. Tikmēr atlikušie 8% atvēlēti daudz garākajai ASV un Kanādas robežai, kura dažviet ir gandrīz nemanāma.

Pēc 2001. gada teroraktiem pastiprinot robežkontroli, apcietināto personu skaits uz robežām sāka sarukt, bet nedeklarēto iedzīvotāju skaits, no kuriem vairāk nekā 50% veidoja meksikāņu imigranti, turpināja pieaugt līdz pat 2007. gadam, un kopš tā laika saglabājies nemainīgs. Daži pētnieki to saista ar demogrāfiskās situācijas maiņu Meksikā, kamēr citi kā primāros min ekonomiskos apsvērumus, kas saistīti ar sarūkošo nepieciešamību pēc zemas kvalifikācijas darbaspēka ASV. Līdz ar to skaidrojums par meksikāņu imigrācijas sarukumu meklējams citur, nevis stingrākas robežkontroles ieviešanā.

Arī narkotiku kontrabandas apkarošanas ziņā stingrāka robežkontrole nav sevi attaisnojusi, gluži pretēji – veicinājusi sarežģītāku un grūtāk pārtveramu kontrabandistu tīklojumu veidošanos. Izmaiņas narkotiku plūsmās drīzāk saistītas ar ASV valsts iekšpolitiku. Kopš 2013. gada, līdz ar marihuānas legalizāciju atsevišķos ASV štatos, būtiski krities kopējais uz robežām atsavināto narkotiku skaits, lai gan kokaīna, heroīna un metamfetamīna atsavināšanas gadījumu skaits ir pieaudzis.

Robežkontroles stiprināšana sevi pierādījusi kā neproduktīvu, tomēr, ieņemot būtisku lomu amerikāņu ilūzijā par drošību, rosinājusi simbolisku un ilustratīvu risinājumu piemeklēšanu no valsts pārvaldes puses, aizsākot diskusijas par mūra sienas izbūvēšanu visas robežas garumā.

Sienu celšana uz robežām nav nekas jauns, bet atšķirībā no, piemēram, Ķīnas mūra, kas kalpoja, kā reāls forts pret iespējamiem sauszemes iebrukumiem, mūsdienu pasaulē sienām piemīt drīzāk simboliska nozīme, nevis praktiska efektivitāte.

ASV padomes ziņojumā minēts, ka plānotie sienas būvēšanas izdevumi sasniegtu 70 miljardus dolāru, neskaitot izdevumus, kas saistīti ar tās uzturēšanu un privāto zemju atsavināšanas izmaksām. Tikmēr tās neefektivitāti atspoguļo robežteritorijās dzīvojošo humors: “Kāds risinājums ir problēmām, ko rada 12 pēdu augsta siena? 13 pēdu augstas kāpnes.”

Vistiešākās sekas no robežas pastiprinātas aizsargāšanas izjūt sociāli nepasargātākais iedzīvotāju slānis – imigranti. Gan tie, kas jau nonākuši valstī, gan tie, kuriem, lai mērotu ceļu uz ASV, nākas saskarties ar pieaugošu risku. 2017. gada pirmajos septiņos mēnešos par 17% pieauga nelegālo imigrantu nāves gadījumu skaits ASV-Meksikas pierobežā, lai gan apcietināto personu skaits, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, saruka uz pusi. Tikmēr nedeklarētie iedzīvotāji bailēs no deportācijas izvēlas palikt nemanāmi.

“Mēs redzējām cilvēkus, kuri bija ieradušies [veselības centrā] amnestijas programmas ietvaros. Mans dievs, viņi šeit ir bijuši gadiem! Viņu bērni ir izauguši, viņiem klājas lieliski, viņi ir pabeiguši universitāti. Un vecāki, es domāju, viņiem ir gājis brīnišķīgi. Viņi ir iestājušies baznīcās, skolās, šur un tur, bet likumiskā ziņā viņi jūt, ka viņi peld, viņiem nav sakņu. (..) Viņi zina, ka jebkurā brīdī viņus var paņemt [deportēt].” (Autores intervija ar kopienas veselības centra vadītāju Sandjēgo.)

Kamēr iedzīvotāju ekonomiskā nedrošība un bailes no terorisma ir reālas, ASV un Meksikas robežas stiprināšana kā problēmas risinājums – nav. Apgrūtināta robežas šķērsošana negatīvu ietekmi atstāj uz  cilvēktiesībām, jo pieaug pierobežas nāves gadījumu skaits to cilvēku vidū, kuri mēro bīstamo ceļu uz ASV. Savukārt valsī jau mītošie nedeklarētie iedzīvotāji bailēs no deportācijas bieži izvēlas palikt neredzami un vienlaikus arī nepasargāti. Arī cīņā pret kontrabandistiem pastiprinātas robežkontroles rezultātā narkotiku un cilvēku plūsmas tiek nevis apturētas, bet pārvirzītas, ieviešot jaunas metodes un transportēšanas ceļus. Dienvidu robežai amerikāņu iztēlē kalpojot kā drošības simbolam, tiek apstiprināta robežsardzes nepieciešamība, atvēlot robežas stiprināšanai aizvien vairāk līdzekļu. Tikmēr, ņemot vērā tās neefektivitāti, nākas domāt, ka atšķirīgi iekšpolitiskie risinājumi, palīdzētu efektīvāk mazināt nelegālās imigrācijas plūsmas.

 

Autore ir sociālantropoloģe