Par priekšnoteikumiem tautsaimniecības attīstībai jeb kur tā nauda paliek?

Septembra beigās Ministru kabinetā tika apstiprināts un nodots izskatīšanai Saeimā Veselības aprūpes finansēšanas likums. Tā mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, kas ļautu uzlabot veselības aprūpes pieejamību, tādējādi veicinot sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.

Karstākās diskusijas, kas arī šobrīd nav rimušas un jādomā – nerims –, ir par finansējuma apmēra noteikšanu likumprojektā, par ko iepriekš bija panākta vienošanās Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP). Vai Ministru kabinetā apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” fiksētie aprēķini un nozarei papildu nepieciešamais finansējums reformu īstenošanai ir jānorāda arī Veselības aprūpes finansēšanas likumā? Vai likumprojekta anotācija kā neatņemama dokumentu paketes sastāvdaļa ir vienlīdz nozīmīga vieta kā likums, kur ierakstīt plānu veselības nozares finansējuma palielinājumam līdz minimāli vajadzīgajam kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanai iedzīvotājiem? Varbūt tas viss ir jānorāda likumā “Par valsts budžetu”?

Ikreiz, kad aktualizējas jautājums par veselības aprūpes pieejamību, nodrošinājumu un vietu tautsaimniecībā, tiek spekulēts ar “bažām”, “necaurspīdīgumu”, “reformu nepieciešamību”, “haosu” utt., kas viss ir vērsts uz vienu – kā nenovirzīt veselības aprūpes uzlabošanai papildu finansējumu. Un tā 27 gadus.

Kāpēc veselības aprūpei ir nepieciešams adekvāts finansējums?

Aptuveni 30% no visiem Latvijā mirušajiem dzīvību zaudējuši priekšlaicīgi, esot darbspējas vecumā. Priekšlaicīgas mirstības galvenie iemesli ir dažādas slimības (sirds asinsvadu, onkoloģiskās, psihiskās, balsta un kustību sistēmas u.c. slimības), kā arī ārējie nāves cēloņi (traumas, negadījumi, pašnāvības, slepkavības), kuri nereti ir par pamatu arī priekšlaicīgam darbspēju zaudējumam. Tā kā priekšlaicīgas mirstības un darbspēju zaudējuma cēloņi vairumā gadījumu saistīti ar dažādiem veselības riskiem, tad, mazinot to ietekmi, iespējams palielināt cilvēku veselīgi nodzīvotos mūža gadus un dzīves kvalitāti. Tas savukārt ļautu uzlabot demogrāfiju un sekmētu nodarbinātību valstī, lai nodrošinātu ”ekonomikas izrāvienu”.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir secinājusi, ka 2015. gadā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā bija īsākais starp visām OECD valstīm — 74,6 gadi (par sešiem gadiem mazāk nekā vidēji OECD valstīs). Bez aktīvas rīcības situācijas uzlabošanā, Latvijā var samazināties iedzīvotāju labklājība un pieaugt veselības aprūpes izmaksas, apdraudot jau tā ierobežotos publiskos finanšu resursus.

Tātad – sliktāka veselības aprūpes pieejamība un lielāka mirstība ir drauds tautsaimniecības attīstībai.

OECD ir secinājusi, ka neskatoties uz salīdzinoši mazajiem resursiem, kas tiek atvēlēti veselības aprūpei (un kas ir būtiski zemāki kā OECD valstīs), Latvijas veselības aprūpes sistēma kopumā nodrošina iedzīvotājiem efektīvu un prasmīgu aprūpi. Vienlaikus OECD norāda, ka būtiski ir risināt jautājumus par veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti – mazināt pacientu personīgos izdevumus veselības aprūpei, jāpanāk efektīvāka profilaktiskā aprūpe, jāmazina sabiedrības veselības riski un jāturpina reformas stacionārajā sektorā, veicot stratēģisko iepirkumu pakalpojumu sniegšanai. Bet, lai to realizētu, nepieciešams arī finansējums.

Ieguvumi tautsaimniecībā saistībā ar ieguldījumiem veselības aprūpē tiek mērīti vairākos aspektos. Aprēķināts, ka 2023.gadā Latvijā kopējam veselības finansējumam (publiskajam un privātajam) sasniedzot 1242 eiro uz vienu iedzīvotāju, attālināmās mirstības rādītājs atbilstoši Eiropas valstu rādītājiem sasniegtu 154 koriģējamās mirstības gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tādējādi, novēršot 3046 iedzīvotāju nāvi, tautsaimniecība iegūtu ieguvumu 1,5 miljardu eiro apmērā, ņemot vērā, ka viena iedzīvotāja dzīvības cena ir 500 tūkstoši eiro*.

Aprēķini liecina, ka, palielinot finansējumu veselības nozarei atbilstoši reformu plānā minētajam apjomam, samazināsies potenciāli zaudēto mūža gadu apjoms no 88 191 potenciāli zaudētiem mūža gadiem 2015.gadā līdz 75 023 potenciāli zaudētiem mūža gadiem 2023.gadā, tautsaimniecībai radot papildus ieņēmumus 466,5 miljonu eiro apmērā, ņemot vērā iekšzemes kopprodukta apmēru uz 1 iedzīvotāju. Tikai darbaspēka nodokļu papildus ieņēmumi valsts budžetā dotu 179 miljonus eiro, ņemot vērā vidējo bruto un neto darba samaksu tautsaimniecībā un spēkā esošo sociālā nodokļa likmi.

Kādus uzlabojumus veselības aprūpē ir paredzēts sasniegt?

Paredzēts pagarināt jaundzimušo paredzamo mūža ilgumu, samazināt potenciāli zaudētos mūža gadus, mazināt attālināmas/novēršamas mirstības rādītājus, mazināt mātes un perinatālo mirstību, mirstību no onkoloģiskām slimībām, mazināt pacientu tiešos maksājumus par veselības aprūpes pakalpojumiem, uzlabot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu ierašanās laiku izsaukuma vietā, mazināt pacientu ar hroniskām slimībām ārstēšanos slimnīcā, nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu ārstniecības personām u.c**.

Šogad no Eiropas Komisijas pieļautās budžeta deficīta atkāpes rēķina – 34,3 miljoniem eiro – 12,3 miljoni eiro tika novirzīti onkoloģijas slimību diagnostikai un ārstēšanai. Par šo papildu finansējumu ir iespējams nodrošināt: 22 tūkstošus diagnostisko izmeklējumu atbilstoši reformas ietvarā izstrādātajiem algoritmiem primārajā un ambulatorajā veselības aprūpē ar ģimenes ārstu nosūtījumiem, papildus 11 tūkst. speciālistu konsultācijas, 14,7 tūkst. diagnostiskos izmeklējumus sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē atbilstoši reformas ietvarā izstrādātajiem algoritmiem sekundārajā ambulatorajā aprūpē, papildu 3306 onkoloģisko pacientu ārstēšanu ambulatori, papildu 3445 onkoloģisko pacientu ārstēšanu stacionārā un papildu 4494 no jauna atklātajiem onkoloģiskajiem pacientiem var tikt nodrošināti valsts kompensējamie medikamenti.

Savukārt 22 miljoni eiro novirzīti, lai veiktu nepieciešamās reformas rindu mazināšanai pie speciālistiem, uz diagnostiskajiem izmeklējumiem, dienas stacionārā un ambulatorajā rehabilitācijā un reformām valsts kompensējamo medikamentu nodrošināšanai C hepatīta pacientiem. Šāds finansējuma apjoms ļauj nodrošināt papildus 270,2 tūkstošiem pacientu speciālistu konsultācijas, papildus 328 tūkstošus ambulatoro izmeklējumu, 62,4 tūkstošus dienas stacionāra pakalpojumus, 70 tūkstošus ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumus.

Rezultātā 2017.gads kļuvis par pirmo daudzu gadu gaitā, kad ārstniecības iestādes vai pacienti vasaras nogalē necēla trauksmi, ka valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi vairs nebūtu pieejami līdz gada beigām.

Viena, divu vai trīs gadu griezumā nav iespējams būtiski izmainīt sabiedrības veselības rādītājus, kas nereti tiek prasīts kā atdeve no ieguldītajiem līdzekļiem veselības aprūpē. Atdevi ir iespējams panākt tikai ilgtermiņā. Sabiedrības veselības rādītāju būtiska uzlabošanās valstī iespējama tikai tad, ja veselība ir iekļauta visās politikās, kā arī, ja visiem valsts iedzīvotājiem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Pagaidām mēs vēl esam tikai ceļā uz to.

 

*CSDD dati

** Konceptuālais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu

 

Autore ir veselības ministre, ZZS