Ja kāds ārstētu vēzi ar tiem medikamentiem, pēc tām vadlīnijām, kas bija pirms 35 gadiem, tas taču būtu ārprāts
Jau divas nedēļas presē un internetā īpaši intensīvi virmo viedokļi par un pret „Rigvir”. Šo rindu autors nekad nav nozīmējis šo medikamentu, vēl vairāk – mana specialitāte liek ļoti strikti sekot tieši pierādījumos balstītai medicīnai. Taču tas man neliedz ar cieņu un izpratni augstu vērtēt gan tos kolēģus, kas onkoloģijā precīzi ievēro starptautiskās vadlīnijas un ordinē tikai un vienīgi maksimāli pārbaudītus ķīmijterapijas preparātus, gan tos, kuri savam pacientam meklē arī citus palīdzības veidus. Katrā ziņā jautājums par „Rigvir” lietošanu vai nelietošanu ir ārstu, nevis politiķu vai ierēdņu jautājums. Es teiktu – tieši ārstējošā ārsta jautājums, tā, kurš konkrētajam pacientam nozīmē konkrēto medikamentu.
Tuvojoties 8. Latvijas Ārstu kongresam, Latvijas Ārstu biedrība kopā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veica aptauju, kurā aptaujāja gandrīz 3000 ārstus un uzdeva kolēģiem daudz un dažādus jautājumus. Viens no tiem bija lūgums 7 punktu skalā novietot savu attieksmi pret „uz pierādījumiem balstīto medicīnu”. Daļa ārstu uzskata, ka pareizāk ir precīzi sekot klīniskajām vadlīnijām, veicot norādītās darbības, ievērojot to veikšanas kārtību un atbilstoši izvēloties pacientu ārstēšanas taktiku. Citi norāda, ka šādas vadlīnijas nespēj aizvietot ārsta pieredzi, intuīciju un individuālo pieeju pacientam. Lielai daļai kolēģu bažas rada lielā farmācijas industrijas ietekme uz globālajām vadlīnijām. Tātad ārstiem septiņu punktu skalā ar 1 tika atzīmēts „Ārstēšanas procesā precīzi sekoju klīniskajām vadlīnijām”, bet ar 7 – „Klīnisko vadlīniju izmantošana praksē, manuprāt, ir ierobežota, tādēļ parasti rīkojos saskaņā ar savu pieredzi”. Latvijas ārstu atbildes izvietojās plašajā spektrā no 1 līdz 7, turklāt galējos polos atradās ievērojami retāk nekā vidusdaļā. Varu piebilst, ka es pats sevi biju novērtējis ar trijnieku šīs skalas interpretācijā.
Tātad šajā grafikā var redzēt, ka lielākā daļa Latvijas ārstu nemēģina akli sekot vadlīnijām, tāpat kā nemēģina paļauties tikai uz savu pieredzi. Medicīna ir daudzpusīga zinātne, kurā dogmatisms ir gauži bīstama parādība. Interesanti, ka Latvijas ārstu attieksme pret šo jautājumu pilnībā atbilst Eiropas valstu ārstu domāšanas līmenim. Amerikā attiecība šajā skalā daudz vairāk novirzīta pa kreisi, bet Āzijā – pa labi.
Veselības ministrija, politiķi, advokāti un Amerikas kontinentā izglītību guvuši žurnālisti uzskata, ka ārstiem ir precīzi jāievēro vadlīnijās rakstītais, proti, ārsti jāpiespiež strādāt pēc „pavārgrāmatas medicīnas” kanoniem. Tiesa, lielākās daļas medicīnas vadlīniju latviešu valodā nav (un nekad nebūs), un vadlīnijas vispār tiek rakstītas vienai slimībai. Cilvēks nav tik vienkāršs radījums, ka viņam ir tikai nieres slimība, aknu slimība vai plaušu slimība. Cilvēks ir komplicēta struktūra, kur slimo cilvēks, nevis viņa kāja vai zarna. Vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vien ir vesels slimību komplekss – sirds un asinsvadu mazspēja, augsts asinsspiediens, artrīts, nefrīts, glaukoma, cukura diabēts un virkne citu problēmu, kas prasa medikamentozu ārstēšanu. Slimnieks nereti saņem 6-8 dažādus medikamentus, no kuriem daļu valsts apmaksā, citus ne, turklāt viņš pats vēl sev nozīmē bezreceptūras zāles un plaši reklamētus, bet pilnīgi nevajadzīgus uzturbagātinātājus. Un pie šīs slimību buķetes nereti nāk klāt vēzis.
Arī vēzis nav viena slimība. Onkoloģija ir daudzkrāsaina kā dzeņa vēders, katrs vēzis pakļaujas citai ārstēšanai. Jēdziens „ādas vēzis” vai „plaušu vēzis” nosaka tikai un vienīgi slimības lokalizāciju. Tas, kas mani visvairāk fascinē onkoloģijā, ir jomas attīstība. Mūsdienās vēzis nav obligāti mirstama kaite, bet ar lielāko varbūtību hroniska slimība, kas jāārstē gan ķirurģiski, gan medikamentozi, gan ar staru terapiju, gan imūnterapiju.
Ja man jāsalīdzina mūsdienu onkoloģija ar to, kādu mācījos pirms 35 gadiem, tad tā ir pilnīgi cita medicīnas nozare.
Pilnīgi citi medikamenti, pilnīgi cita laboratoriska izmeklēšana, daudz precīzāka un lokālāka staru terapija, operācijas ar mikroķirurģiskām metodēm. Un šeit es godājamiem lasītājiem vēlos teikt – ja kāds ārstētu vēzi ar tiem medikamentiem, pēc tām vadlīnijām, kas bija pirms 35 gadiem, tas taču būtu ārprāts. Tai pašā laikā pasaules apritē joprojām lielākā daļa zāļu ir reģistrētas pēc vecajiem standartiem, kas neprasīja dubultaklus randomizētus pētījumus.
Vienu es zinu noteikti – medicīna attīstās ļoti strauji, un medikamenti, kas veido pamatus mūsdienu vēža terapijai, būs novecojuši pēc gadiem divdesmit. Jaunie medikamenti tiks pētīti arvien nopietnāk, un medikamentu pamatotība būs arvien vairāk pierādījumos balstīta. Es nemēģinu apgalvot, ka vēža terapiju pēc 20 gadiem noteiks vīrusu preparāti, bet vēža ārstēšanas izpēte patlaban iet dažādus ceļus.
Te nu mēs nonākam pie „Rigvir”. Medikamentu ražo un izplata Latvijas uzņēmums „Rigvir holdings”, kurā ievēro attīstīto valstu un starptautisko organizāciju rekomendācijas un likumdošanu. Daudzus desmitus gadus ilgi Latvijas zinātnieces Ainas Mucenieces pētījumi likti pamatā „Rigvir” izstrādei. Līdz šā gada beigām paredzēts arī atvērt „Rigvir” zinātnisko centru, tā izveidē ieguldot vismaz 2,5 miljonus eiro pašu līdzekļu. „Rigvir” reģistrācija 2004. gadā notika atbilstoši tā brīža kārtībai un izpildot visus tā laika nosacījumus. Pēc Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) ieteikumiem ir izstrādātas rekomendācijas jeb ceļa karte „Rigvir” dubultaklo randomizēto pētījumu organizēšanai. Un vēl – Eiropas Komisijas administrētais fonds „Horizon 2020″ ir piešķīris grantu „Rigvir” komercializācijai Eiropas Savienības tirgū. Tiesa, šādi pētījumi un tirgus apguve maksā daudzus desmitus miljonus eiro.
Es nemēģināšu diskutēt par to, kam un kālab tiek nozīmēts „Rigvir”. Kālab daļa onkologu šo preparātu melanomas ārstēšanā izmanto, daļa – ne. Katrā ziņā man gribētos jautājumus par „Rigvir” klīniskajām īpašībām, indikācijām un efektivitāti atstāt profesionāļu diskusijai, nevis publiskajā telpā sekot to steikholderu uzspiestajam viedoklim, kas allaž aizstāv tikai globālā finanšu un farmācijas holdinga intereses. Pasaulē tikai daži medikamenti ir mūžīgi – kā morfijs un aspirīns. Pasaule attīstās un mainās, un mēs lepojamies, ka onkoloģijas terapijas pārmaiņu stāstā savu artavu ielikuši Latvijas zinātnieki. Ainas Mucenieces devums vēl nav novērtēts.
Un vēl – šis raksts lielā mērā ir pateicība ministrei Andai Čakšai par spēju nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Autors ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Komentāri (39)
lno 18.09.2017. 12.18
Izsvērts autora viedoklis, pilnīgs petstats tiem tvitera “ekspertiem”, kuri viņuprāt spējīgi dot padomus visās jomās:)
17
andrejs > lno 18.09.2017. 12.34
viens piemērs:
TeVai šīs zāles – RIGVIR – ir patiešām efektīvs līdzeklis vēža ārstēšanai? Iespējams, ka drīz uzzināsim, jo firma taisās veikt pētījumus, lai dabūtu apstiprinājumu pārdošanai Eiropas Savienībā. Bet izrādās, ka Latvijas pacientiem un Latvijas valsts finansējumam “nav nepieciešami zinātniskie pierādījumi”. Bēdīgi.
Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors
0
Ivars > lno 18.09.2017. 12.46
Latvijas onkologi tagad ir “tvitera eksperti”?
Te ir vēl izsvērtāks viedoklis https://sciencebasedmedicine.org/rigvir-another-unproven-and-highly-dubious-cancer-therapy-to-be-avoided/?utm_source=dlvr.it&utm_medium=twitter
0
Ivars > lno 18.09.2017. 14.05
Šie http://www.irlv.lv/2017/2/7/rigvir
0
Anonīms > lno 19.09.2017. 18.51
Brīnumakadēmiķis noteikti labāk zin, kad dokumenti tika iesniegti ZVA, un noteikti ļoti labi zin kā procedūra tika pabeigta 2014.gada 29.aprīlī, balstoties uz ļoti vājiem datiem, par ko arī runā Latvijas onkologi (izņemot, protams, “neitrālo” Daci Baltiņu) – ar tādiem datiem parasti reģistrācijai nepietiek, kur nu vēl iekļūšanai KZS.
Par to, ka redzēsim Rigvir Eiropas reģistrācijas pētījumus nekad – šeit varam mierīgi abstrahēties no Rigvir. Kad tev pētījumos (mans minējums – Rigvir gadījumā būs vajadzīgi vismaz 2, vairākos centros, ar pāris simtiem pacientu, salīdzinātiem ar pašreizējo ārstēšanas standartu nevis petroleju,utt.) būs jānoliek sākot no 5-10 mio EUR uz augšu, bet gadījumā, ja rezultāti būs pozitīvi, tavu investīciju objektu legāli varēs ražot ikviens (kas ietaupījis, jo nav ieguldījis pētījumos), jo patents sen jau beidzies, tad ar ticību labajam būs par maz.
0
Anonīms > lno 18.09.2017. 22.04
Nu, nu – ārstiem nav “jāiegūst” efektivitātes pierādījumi! Pierādījumi (medicīnā tie ir pētījumi) ir jāliek galdā produkta īpašniekiem. Pievērsiet uzmanību Rigvir reģistrācijas datumam Latvijā – dažas dienas pirms Latvijas iestāšanās ES = burtiski dažas dienas pirms būtiski stingrākas kļuva zāļu reģistrācijas prasības, kas nebūt nav slikti no pacientu interešu viedokļa gan lai garantētu drošību, gan arī lai nedotu veltas cerības (piem. tērētu onkoloģiska pacienta dārgo laiku tā vietā, lai lietotu adekvātu un mūsdienīgu terapiju).
Var tikai minēt ar kādu spēku Rigvir plānā mapīte tika grūsta cauri ZVA, lai tikai paspētu pirms 2004.gada 1.maija. Droši vien bijusī ZVA priekšniece Adoviča varētu daudz ko interesantu pastāstīt, ja vien gribētu.
Izteikšu minējumu, ka Eiropas reģistrācijas prasībām atbilstoši pētījumi, kas dotu iespēju reģistrēt Rigvir kaut vai 1 citā ES valstī tiks veikti NEKAD – neviens saprātīgs investors neieguldīs daudzus miljonus (vienalga kādā valūtā) kontrolētā, nejaušinātā pētījumā onkoloģijā t.s. medikamentam, kam jau beidzis patentaizsardzības laiks (turklāt neaizmirsīsim, ka nekur nav garantēts, ka šādu pētījumu rezultātiem ir jābūt pozitīviem – tāpēc jau tas ir pētījums).
0
Ēriks > lno 20.09.2017. 12.44
Kādā ziņā?Mēģinot ar loģikas palīdzību atmaskot tukša trokšņa taisītājus?Kā jau minēju,ja šiem cilvēkiem ir kādi pierādījumi,fakti,tad ar tiem jāiet uz iestādēm,kuras var ko mainīt,nevis te masu medijos celt troksni un pierādījumu vietā spēlēt uz tādu nenobriedušu personu instinktiem,kā tu,skaisle.Tās ir vēl vienas kārtējās ”oligarhu sarunas” un atkal tur iesaistīts kāds no Vienotības.
0
Anonīms > lno 20.09.2017. 09.33
bet ērik – vai tev nešķiet, ka tu jau nupat izaicini likteni ?
0
Ēriks > lno 20.09.2017. 02.13
Nu priekš kam atkal vajag melot,nekas tur netika piedāvāts,tur bija rakstīts,ka klīniskajā praksē pielieto.Un viņš teica ko citu -eksperimenti ar cilvēka vēža šūnu līnijām parādījuši,ka vīrusi iedarbojas uz noteikta tipa vēžiem,ko vajadzētu pārbaudīt pētījumos.Un,ja tā ir taisnība,tad mēģinājumi RIGVIR pielietot citādi bezcerīgu gadījumu ārstēšanā ir saprotama;labāk izmēģināt pēdējo iespēju,nevis bezspēcīgi noplātīt rokas.
0
Anonīms > lno 20.09.2017. 00.52
Kalviņš manuprāt ir brīnumakadēmiķis, jo ir cita Latvijas brīnummedikamenta – Mildronāta – tēvs. Brīnums tas ir tādēļ, ka ex-PSRS teritorijā Mildronāts tiek tirgots miljonos, bet atbilstoši mūsdienu EBM principiem nav iespējams pateikt, ko tieši ar to var/vajag ārstēt. Minēšu, ka līdzīgu iemeslu dēļ (kā Rigvir gadījumā) arī Mildronāts nekad netiks reģistrēts ES (izņemot LV, LT, EST, kur tas vēsturiski no padomju laikiem reģistros ir saglabājies).
Kas attiecas uz Kalviņa zinātniskumu – neapšaubāmi šādam tituliem bāgātam zinātniekam, pat viedokļa līderim Latvijā (cita starpā gan arī Rigvir holdinga akcionāram), ir liela atbildība sabiedrības priekšā – kam tad, ja ne viņam vajadzētu iestāties par zinātniskumu argumentācijā (nepietiek ar “tas tā darbojas, jo es tā teicu”, bet medikamentiem tas ir jāpierāda pētījumos, kuru Rigviram NAV, vismaz atbilstoši mūsdienu izpratnei par adekvāta līmeņa pētījumiem medicīnā), kā arī pret nepierādītu īpašību piedēvēšanu piem. tam pašam Rigviram (piem. daudz un dažādu vēžu ārstēšanu, ko piedāvā Viroterapijas centrs, būtībā mānot izmisušus pacientus. Diemžēl Kalviņš mani nepārliecina, īpaši, kad publiski stāsta par strukturētiem ūdeņiem un pētījumu trūkumu cenšas aizstāt ar “ļaunie uzbrūk un prasa nevajadzīgus pierādījumus”.
0
Andrejs > lno 19.09.2017. 20.36
>>Kaspars
Vai brīnumKaspars ir prominentāks zinātnieks par viņa apņirgāto Kalviņu?
Šādi izteikumi jau vien liecina par Jūsu kā personības zemiskumu. Tāpēc viss pārējais Jūsu teiktais ir nulles vērts.
0
Ēriks > lno 22.09.2017. 11.21
Atkal apvainojumi bez pierādījumiem. Kurš konkrēti ir pierādījis,ka ”Rigvir pētījumi ir nepietiekami no mūsdienu zinātnes viedokļa (iespējams, tie ir vairāk kā pārliecinoši teiksim 15.-19.gs. zinātnes līmenim)”?Acīmredzot šo ķīmijterapeitu(kur ir teikts,ka šie ir tie vadošie?) rīcībā ir švaki pierādījumi,daudz švakāki par RIGVIR pierādījumiem.Kā jau rakstīju,uz jebkuru tirgus bābu signaliem reaģēt nav obligāti,savi vārdi ir jāpierāda.
0
Anonīms > lno 20.09.2017. 21.15
Ērik – kaut kāda nenobriedusi un jocīga tev tā loģika – vadošie Latvijas ķīmijterapeiti (speciālisti, kas ar medikamentiem ārstē onkoloģiskus pacientus, bet nenodarbojas ar zāļu reģistrēšanu!) saka, ka Rigvir pētījumi ir nepietiekami no mūsdienu zinātnes viedokļa (iespējams, tie ir vairāk kā pārliecinoši teiksim 15.-19.gs. zinātnes līmenim), lai to lietotu pacientu ārstēšanai (turklāt laikā, kad Eiropā un pasaulē tiek lietota pierādītas efektivitātes terapija, kas Latvijā netiek apmaksāta) un arī produkta īpašnieks tikai sola sākt klīniskos pētījumus (kaut kad un ja būs nauda), bet tev šķiet pilnīgi OK Rigvir “pielietot klīniskajā praksē” (lai ko tu ar to saprastu) kā pēdējo cerību pie jebkā, t.i. kad vairumā gadījumu pacientam nav bijusi pieejama adekvāta, mūsdienīga un pasaulē pierādītas efektivitātes ārstēšana.
Aizveram acis, noticam brīnumam un maucam uz priekšu!
VM (aiz slinkuma, neieintresētības vai ieinteresētības) ķīmijterapeitu signālu atsakās uztvert, aizver acis un saka, ka neko nezin un neko nepētīs, kā kaut kas tāds varēja nonākt KZS.
Sāk palikt žēl apelsīnus un laika…
0
Ēriks > lno 18.09.2017. 14.24
Šie ir tie muļķākie vai tie gudrākie?Kā var iegūt pārliecinošus pierādījumus,nelietojot šīs zāles?
0
Ēriks > lno 18.09.2017. 13.54
Kuri onkologi?Tie,kuri izraksta,vai tie,kuri nelieto RIGVIR?
0
Ēriks > lno 19.09.2017. 11.05
Toties profesors Ivars Kalviņš TV teica,ka dokumenti RIGVIR reģistrācijai tikuši iesniegti pirms vairākiem gadiem,nevis pirms dažām dienām.Kāpēc neminam šo faktu?
Ja runājam par investīcijām,tad investēs tie,kas tic veiksmīgam rezultātam,tad nu redzēsim,vai šādi ”minējumi” attaisnosies.
0
Ēriks > lno 19.09.2017. 22.36
Atgriežamies sākumpunktā,nevis Latvijas onkologi,bet daļa Latvijas onkologu,turklāt tādi,kuri RIGVIR nemaz nav lietojuši ārstēšanā.Nebūtu nekāda māksla šos onkologus nosaukt par ”neitrāliem” pēdiņās,tāpat,kā nosaukt Kalviņu par brīnumdakteri,tur daudz prāta nevajag.Ka dati ir vāji,tas jāpierāda.Zinātniekiem,nevis tirgus bābām.
0
Ivars > lno 18.09.2017. 21.18
Pierādījumus var iegūt nevis lietojot šīs zāles, bet veicot pētījumu. Esošā pētījumu bāze neļauj apgalvot, ka medikaments ir efektīvs. Izlasiet taču onkologu vēstuli un rakstu uz kuru norādīju iepriekš.
0
Anonīms 18.09.2017. 22.32
P.Apinis “…lielākā daļa Latvijas ārstu nemēģina akli sekot vadlīnijām”
Šo aptauju laikam izcilais demagogs, kuram par visu ir viedoklis, Apinis uzskata par pierādījumu tam, ka Latvijas ārsti izvēlas, lai “izvairītos no dogmatisma” vai “augstās mākslas” vārdā.
Domāju, ka iemesls ir daudz prozaiskāks – nu nav iespējams sekot Eiropas vadlīnijām, ja tev kompensējamo zāļu sarakstā nav pat iekļauti daudzi Eiropā standartā lietoti medikamenti. Tāpēc arī rodas situācija – jā, vadlīnijas zinu, bet neievēroju, jo nav iespēju.
Neticu, ka Latvijā ir kāds saprātīgs ķīmijterapeits, kas teiks: “man nospļauties par pasaulē atzītām vadlīnijām, ko izstrādājuši pasaules labākie speciālisti, labāk došu pagājušā gadsimta shēmas, jo ne velti gudrā un dāsnā VM un NVD maniem pacientiem tieši to arī apmaksā”.
0
andrejs 18.09.2017. 12.32
Un vēl – šis raksts lielā mērā ir pateicība ministrei Andai Čakšai par spēju nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
—————–
Par Rigvir OK, bet klīst runas, ka Čakša gatavojas nodot ģimenes ārstu prakses vietējo pašvaldību pārziņā. Briest kārtējais murgs – kaut kas līdzīgs kā ar skolām ar 6 vidusskolēniem, kas jau sen pārvērtušās par vietējo bonzu radagabalu darbā iekārtošānas birojiem un pilda “sociālo” funkciju…
0