Tas varētu attiekties arī uz gadījumiem, kad lēmums nāk par labu, piemēram, biznesa partnerim

Ir situācijas, kad valsts “sagrābējs” un tas, kurš pieņem politiskos lēmumus, ir viena un tā pati persona, kura no pieņemtā lēmuma gūst ekonomisko labumu sev vai ģimenei, pitmdien “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš.

Kalniņš skaidroja, ka “valsts sagrābšanas” jēdziens akadēmiskajā jomā ir evolucionējis un par valsts “sagrābēju” tiek dēvēts arī politiskā lēmuma pieņēmējs, kurš kādu lēmumu pieņēmis, lai sev gūtu ekonomisko labumu, piemēram, nodrošinātu kādu biznesa iespēju, iegūtu īpašumu vai citādu labumu, raksta LETA.

“Vienotības” frakcijas deputāts Andrejs Judins (Par) taujāja, vai pētnieks valsts sagrābšanu saskatītu arī gadījumā, ja politisko lēmumu tā pieņēmējs būtu atbalstījis, lai palīdzētu, piemēram, saviem radiniekiem. Kalniņš atbildēja apstiprinoši, papildinot, ka tas varētu attiekties arī uz gadījumiem, kad lēmums nāk par labu, piemēram, biznesa partnerim.

Šādus gadījumus varētu vērtēt kā interešu konfliktu, tomēr Latvijā likums par interešu konflikta novēršanu ir samērā liberāls, jo uz vairākiem politiskiem lēmumiem tas neattiecas, skaidroja pētnieks.

Kalniņš arī norādīja, ka “sagrābšanas” jēdziens tāpat būtu attiecināms uz pašvaldībām, kur iespējams pieņemt lēmumus, gūstot sev ekonomisko labumu.

Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.