NBS komandieris: Mācību “Zapad” novērošana nedos par tām skaidru priekšstatu

Komandieris uzsver: mēs novērojam, mēs nestresojam. Mēs neizvietojam speciālas vienības mūsu Austrumos vai pie Baltkrievijas un Latvijas robežas

Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību “Zapad 2017” novērošana drīzāk būs kā viesu diena, kas nedos skaidru priekšstatu par tām, Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Lai gan Krievija un Baltkrievija uz šīm mācībām ir ielūgusi militāros atašejus un novērotājus, Kalniņš pauž, ka tā ir viesu diena, un novērotāji, visticamāk, atradīsies kādā novērošanas tribīnē. “Tā būs oficiālā scenārija paziņošana, tā būs varbūt maza vizīte kādā specifiskā apakšvienībā, kas nedod nekādu priekšstatu vai arī nemaz nebūs šāda vizīte. Un tas arī viss. Tas nedod nekādu iespēju salīdzināt, vai tur ir 12 100 , kas pēc oficiālā scenārija ir karavīru dislokācija Baltkrievijas pusē, ko Krievijas valsts ir pārvietojusi uz Baltkrieviju. Viņiem nebūs iespēja sarunāties ar karavīriem, kas tur ir dislocēti,” saka Kalniņš.

“Es vēlreiz gribu uzsvērt – mēs novērojam, mēs nestresojam. Mēs neizvietojam speciālas vienības mūsu Austrumos vai pie Baltkrievijas un Latvijas robežas. Mēs to nedarām. Es gribu uzsvērt, ka NATO filozofija ir aizsargāt savas valstis, bet Krievijas filozofija, kādā veidā viņi trenē savus spēkus, ir agresivitāte – ar uzbrukumu. (..) Tas nenozīmē, ka viņi tos izpildīs, bet tas dara mūs uzmanīgus un mēs novērojam to, kas notiek tuvā pierobežā,” uzsver Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Krievija un Baltkrievija oficiāli paziņojušas, ka mācību scenārijs paredz teroristu un bruņotu bandu apkarošanu. Tikmēr Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons norāda, ka ir fiksētas atšķirības starp to, ko ir teikusi Baltkrievija, kas saka – faktiski būs konvencionāls scenārijs, un Krievija, kas saka, ka ir nekonvencionāla cīņa.

“de facto” arī ziņo, ka pirms divām nedēļām Krievijā, netālu no Latvijas un Igaunijas robežas notikušas militārās mācības, kur pretinieka lomai izspēlētas Latvijai un Igaunijai līdzīgas valstis. Publicētajā mācību kartē iedomātie pretinieki nosaukti kā “Estalia” un “Larija”. Savukārt mācībām uzzīmētā robeža ar iedomāto pretinieku esot ļoti līdzīga kā Krievijas robeža ar Latviju un Igauniju Alūksnes pusē.

Garisons, uzsver, ka katrai valstij ir tiesības trenēties. “Tikai jautājums, ko tur māca. (..) Tas, ko Krievija dara pie Latvijas robežām – tās nav aizsardzības operācijas, tās ir desantēšanās operācijas, esam novērojuši arī, ka ir bijuši treniņi pret mūsu radariem, kas arī ir ofensīvas darbības,” stāsta Garisons.

Savukārt, kā skaidro NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts, tas, ka šajās mācībās tiek reāli rādīta konfrontācija un konflikts, un pretinieks ir Baltijas valstis, nav nekas jauns. “Es domāju, ka tas ir slēpts drauds. Tas, ka militāros scenārijos ieliek kaut ko, kas nav gluži abstrakcija, bet pietiekami viegli atpazīstams par konkrētu valsti, tas pirmkārt nozīmē, ka attiecības ir diezgan sliktā stāvoklī. Un tas arī tiek sūtīts kā signāls. Un tad ir jautājums, kas tad tiek izspēlēts kā īstais scenārijs – kā aizsardzības scenārijs vai uzbrukuma,” raidījumam saka Sārts.

Krievija ir uzaicinājusi Latviju novērot militārās mācības “Zapad”. Garisons iepriekš apliecināja, ka Latvija akceptēs šo ielūgumu un piedalīsies mācību novērošanā. Tāpat AM saņēmusi Baltkrievijas uzaicinājumu diviem militārajiem novērotājiem piedalīties septembrī paredzētajās Krievijas un Baltkrievijas mācībās.

ĀM informēja, ka septembrī gaidāmās militārās mācības “Zapad 2017” novēros trīs Latvijas pārstāvji. ĀM cer, ka Baltkrievijas piedāvātā iespēja novērotājiem ļaus iegūt atbilstošu un pilnvērtīgu informāciju par mācību norisi, turpretim Krieviju ministrija aicina pilnvērtīgi ievērot pastāvošos caurskatāmības veicināšanas mehānismus un labo praksi, kā to paredz Vīnes dokuments.