Latvijā koks netiek pienācīgi izmantots 30

Foto: pixabay.com
Print Friendly, PDF & Email

Ir pārsteidzoši, ka Latvijā koks netiek aktīvi izmantots jaunu māju būvniecībā

Koks ir vienīgais dabas resurss, kas nemitīgi atjaunojas, tāpēc pēdējos gadu desmitus Zviedrijā populāra ir koka ēku būvniecība. Koku veiksmīgi izmantojot būvniecībā, mēs varam sasniegt labāko būvmateriālu risinājumu ar videi draudzīgām un tehniskām priekšrocībām.

DNB bankas organizētajā seminārā „Koks – perspektīvs būvniecības materiāls” novēroju, ka arī Latvijā par koka piedāvātajām iespējām sāk domāt arvien vairāk. Taču redzams, ka Latvijā nepieciešama skaidrāka izpratne par faktoriem, kas jāņem vērā, lai kādreiz pierasto, bet tagad šķietami neordināro konceptu – koka būvniecībā ieviestu plašākā mērogā.

Kokam kā būvmateriālam ir neskaitāmi daudz priekšrocību. Tas ir dabīgs, atjaunojams resurss, kas neietekmē vidi ar kaitīgām emisijām. Dzīvošana koka būvē pozitīvi ietekmē cilvēku veselību, kas ir pierādīts ar dažādiem akadēmiskajiem pētījumiem. Pastāv arī pētījumi, kas apraksta koka veselīgo ietekmi uz pašiem būvniekiem un ražotājiem būvniecības procesa laikā. Neskaitot veselību ietekmējošos faktorus, koka izmantošana būvniecībā arī paplašina nodarbinātības iespējas – koka būvniecības nozare ir gana specifiska, lai piesaistītu jaunus ekspertus, kā arī apmācītu jau esošos.

Vēl būtiski ir ņemt vērā, ka būvniecības procesa laiks, izmantojot koku, būtiski samazinās – tikai pāris nedēļās būvlaukums var pārvērsties no tukša lauka līdz gatavam produktam. Laika ietaupījums būvniecības procesā savukārt nodrošina kopējās projekta realizācijas izmaksas. Ja runājam par koka ietekmi būvniecības sektorā, esmu novērojis, ka koka būvniecība ir būtiski palielinājusi konkurenci šajā nozarē.

Kokam nu jau ilgu laiku ir primārā loma Zviedrijas būvniecības sektorā, to nebaidoties izmantot pat vairākstāvu celtnēs. Kādēļ? Neskaitot jau iepriekš minētos faktorus, esam aprēķinājuši koka būvniecības pozitīvo ietekmi uz nodarbinātības sektoru. Viens nodarbinātais meža sektorā izveido aptuveni 5000 kubikmetru kokmateriāla. Tas savukārt sniedz vienu vai vairākas nodarbinātības iespējas kokzāģēšanas industrijā. Un, ja attiecīgais gatavā kokmateriāla daudzums tiek nodots vienas mājas būvniecībai, tad tas jau veido aptuveni 15 jaunas darba vietas.

Tas, ka Latvijā koks netiek aktīvi izmantots jaunu māju būvniecībā, protams, ir pārsteidzoši – jo īpaši ņemot vērā, cik daudz platības Latvijas teritorijā aizņem meži. Vairāk nekā pusi šīs zaļās zemes klāj koki, kas, manuprāt, netiek pienācīgi izmantoti. Jums visapkārt ir dzīvs resurss, kas nemitīgi atjaunojas, un tas ir jāizmanto.

Pats sāku iesaistīties šajā nozarē astoņdesmitajos gados un jau sākumā sapratu kaut ko būtisku, kas ietekmē jaunu ideju ieviešanu, – attiecību trijstūri starp valsti, sabiedrību un akadēmisko vidi. Tikai panākot sadarbību un sapratni starp šīm trim pozīcijām, mēs varam sākt jaunas, citiem nezināmas lietas. Arī Zviedrijā šis reiz bija izaicinoši, uzskatu, ka pašlaik šīs attiecības ir veiksmīgas un stabilas. Un tas pats būtu jāpanāk arī Latvijā. Galu galā sociālā kultūra ir cieši saistīta ar vidi un ekonomiku.

Koka būvniecība ir specifiska nozare, ko ir būtiski apgūt un pasniegt. Tādēļ uzskatu, ka akadēmiskajā vidē jābūt spēcīgam pamatam, lai šo nozari popularizētu. Visās arhitektūras studijās būtu nepieciešama atsevišķa programma tieši koka būvniecībā, jo koks ir mūsu nākotne.

Autors ir Zviedrijas pilsētas Vekšes arhitekts

 

Komentāri (30)

ierados 28.08.2017. 02.08

Par to mājas sēni. Tās esamību nenosaka vienīgi mitrais klimats. Ir kopa citu faktoru, pirmais no tās ir mūsdienu ļautiņu attieksme pret mežu, tā kopšanu un zināšanu. Latvijas meži ir aizlaisti, slimi un izlaupīti. Kokus cērt jebkurā laikā, turpretī lietaskoku, būvbaļķu ciršanas laiks ir ierobežots, kad dzīvam kokam ir minimālā bioloğiskā aktivitāte. Mums nav mežsargu dabas pazinēju, vecā paaudze sen aizgājusi mūžībā, viņu vietā stājusies cita – ar naudas ripuļiem acu vietā. Labākais, ko varam uzražot – taras dēlīšus no cauru gadu cirstiem brikšņiem, pie tam draņķīgus. Būvkokam ir jāizžūst dabiskā veidā nevis pāris dienu kaltētavā un puszaļus būvē tik iekšā. Rezultātā iegūstam paskatu no ķirsona krasta ielas ēstuves masīvkoka konstrukcijām ar pāris centimetru platām plaisām. Koka mājas ir jāprot būvēt, mūsdienās tā ir zudusi māksla. Esmu redzējis laukos milzīgu labības šķūni, ko deviņsimt trīsdesmito gadu sākumā būvējuši latvijas armijas sapieri. Tas pārdzīvoja padlatvijas laikus un kad īpašnieks to pārvērta malkā, kantēto baļķu konstrukcija nebija nemaz bojāta.

+3
0
Atbildēt

0

스포츠토토 19.06.2021. 23.42

… [Trackback]

[…] Find More on that Topic: ir.lv/2017/08/25/latvija-koks-netiek-pienacigi-izmantots/ […]

0
0
Atbildēt

0

data pengeluaran hk 20.05.2020. 16.12

… [Trackback]

[…] Read More Information here on that Topic: ir.lv/2017/08/25/latvija-koks-netiek-pienacigi-izmantots/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu