Fizikā, ķīmijā un bioloģijā vidējais rezultāts nedaudz, bet tomēr kāpis
Šogad skolēni uzrādījuši zemākus rezultātus visos obligātajos centralizētajos eksāmenos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) informācija.
Obligāto centralizēto eksāmenu lokā ietilpst valsts pārbaudījums latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Skolēnam ir iespēja izvēlēties kādu no četrām piedāvātajām svešvalodām – angļu, krievu, vācu vai franču valodu.
Šogad skolēni zemākos rezultātus tāpat kā iepriekšējos gados uzrādīja matemātikā, vidēji valstī sasniedzot 34,9%, kas ir par 1,3 procentpunktu mazāk nekā pirms gada. Latviešu valodā Latvijas skolēni vidēji uzrādījuši 50,9% augstu rezultātu, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāks, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu. Arī angļu valodas eksāmenā šogad vidējais rezultāts krities par 1,3 procentpunktiem, sasniedzot 59,7%. Vidējais rezultāts samazinājies arī vācu valodas eksāmenā, kuram krītot par 4,3 procentpunktiem, šogad uzrādīts 60,9% rezultāts.
Citos svešvalodu eksāmenos – krievu valodā un franču valodā – skolēniem izdevies savas sekmes uzlabot. Krievu valodas eksāmenā valstī vidēji sasniegti 68,6%, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā pērn, bet franču valodas eksāmena rezultāts, kāpjot par 2,7 procentpunktiem, sasniedza 73,3%. Jānorāda, ka franču valodas eksāmenu visā valstī kārtoja tikai 33 skolēni.
Šogad nedaudz, tomēr turpināja kristies arī vidējais rezultāts vēsturē. Noslīdot par 0,4 procentpunktiem, skolēnu vidējais sniegums vēstures eksāmenā bija 41,5%.
Pretēja situācija vērojama fizikā, ķīmijā un bioloģijā, kur vidējais rezultāts nedaudz, bet tomēr kāpis. Skolēni bioloģijas eksāmenā vidēji uzrādīja 63,7% augstu rezultātu (+0,4 procentpunkti), fizikā – 49,9% (+0,3 procentpunkti), bet ķīmijā – 63,1% (+1,6 procentpunkti).
Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli. Novērtējums ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un novērtējumu katrai eksāmena daļai.
Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā. Savukārt procentuālais vērtējums svešvalodu eksāmenā izteikts atbilstoši šādiem Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs (EVKP) noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem: C1 (95-100%), B2 (70-94%), B1 (40-69%). Tiem, kuru svešvalodu eksāmena rezultāts ir zemāks par 40%, tas netiek izteikts atbilstoši EVKP līmeņiem, bet tikai procentos.
Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt VISC adresētu iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. Īpaši izveidota VISC apelācijas komisija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskatīs un pārskatīs eksāmena vērtējumu, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai to mainīt.
VISC ceturtdien izsniedza 18 278 centralizēto eksāmenu sertifikātus tiem jauniešiem, kuri šogad ieguva vispārējo vidējo izglītību. Sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību VISC nodod izglītības pārvaldēm, tās – izglītības iestādēm.
Matemātika, latviešu valoda un svešvaloda ir obligātie eksāmeni, kas jākārto visiem vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem. Eksāmenus matemātikā un latviešu valodā kārtoja nedaudz vairāk nekā 13 300 skolēnu. Angļu valodu kārtot bija izvēlējušies gandrīz 12 000 skolēnu, krievu valodu – aptuveni 2300 skolēnu, vācu valodu – 86 skolēni, bet franču valodu – 33 skolēni.
Komentāri (19)
cabulis 29.06.2017. 13.14
Kam ir jānotiek, lai cilvēki (jaunieši) sāktu saprast, ka eksaktajām zināšanām ir svars un ar tām var mūžu nodzīvot un nopelnīt? Rezultāti matemātikā katastrofāli! Varbūt visi juristi un citi blēži jāsabāž cietumos (Sprūds, Krūms), tad jaunieši sapratīs, ka labāk ir izmācīties kādu godīgu un praktisku profesiju.
1
basta > cabulis 29.06.2017. 13.45
to cabulis
Ervīns Ābele, Haralds Velmers….. Vispār jau kā rāda mūsu traģiskā pieredze ar Godmani un Dombrovski, arī fizmati godaprātu neiemāca.
Tiesu izpildītāju ienākumi kopš 2010. gada:
Jānis Stepanovs 8 530 099 EUR
Ainārs Šusts 4 015 532 EUR
Ginters Hmeļevskis 3 133 997 EUR
Andris Spore 3 027 505 EUR
Aija Kalniņa 2 391 733 EUR
Kalvis Dūrītis 2 257 212 EUR
Jānis Tunnis 1 953 273 EUR
Andris Sladzs 1 918 034 EUR
Rolands Veinbergs 1 739 911 EUR
Ineta Kaktiņa 1 661 687 EUR
Sandis Tompsons 1 595 106 EUR
Jānis Strižko 1,494, 454 EUR
Andrejs Glumovs 1,235 966 EUR
Inese Bože 1 207 504 EUR
0
Absints 29.06.2017. 11.05
IZM uztaisīja apmaksas reformu un… kvalitāte pasliktinājās. Kā vienmēr, tiklīdz IZM kaut ko “uzlabo”.
Zivs pūst no galvas. Izglītības sistēma tā jau nu ir galīgi sapuvusi…
Nosauciet kaut vienu reformu pēdejos gados, kas ir devusi pozitīvu rezultātu…
6
+1
-3
Atbildēt
+1
-3
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
@Ēriks > 29.06.2017. 13.10
Skaidrs, ka kultūras un citu nacionāli svarīgo sfēru studijas ir svarīgas vispirms jau pašai nacionālajai valstij. Tieši tādēļ jau Eiropā ir izveidojusies tradīcija subsidēt izglītību, īpaši tādās nozarēs, kā kultūra, humanitārās jomas un zinātne. Un tieši tādēļ šeit patiesā diskusija ir nevis par vienu vai otru izglītības reformas modeli, bet diviem pilnīgi dažādiem pasaules uzskatiem. Tajā, kuru pārstāv Ķīlis un ZRP, nav vietas nekādiem nacionāliem atribūtiem, kur nu vēl orķestriem un visādiem tautas spēka slavinājumiem. Tas ir auksta aprēķina, diezgan cinisks kosmopolītisma un ekstrēma liberālisma mistrojums. Tās ideālais pilsonis ir multikulturāls, mehānisks, prognozēti kreatīvs un visādos veidos relatīvs indivīds. Viņš ir tiešā pretstatā visam tam, ko pārstāv nacionāla valsts un tās ideja. Un šeit var teikt bez pārspīlējumiem – nekādi saskaņas centri, maskavas rokas vai putinofīļi nepiedāvā latviešiem graujošāku pārvaldes modeli, kā paši zatlerieši. Tas nu ir fakts.
Un tagad par šīs reformas iemesliem jeb, kā jau tas politikā mēdz gadīties, par naudu. Skaidrs, ka šāda reforma būtu drausmīgi dārga. Paņemsim par piemēru Ķīļa daudz skandēto augstskolu apvienošanu. Piemērs nav tālu jameklē – tepat Somijā bija līdzīga situācija. Tur šāda augstskolu apvienošana prasīja piecus gadus, dzelžainu politisko gribu un 500 miljonus eiro. Pat ja Ķīlis ar savu nulles publikāciju un līdzvērtīgu zinātnisko reputāciju spētu pārliecināt rektorus un akadēmisko personālu, pat ja viņa spēļu premjerēns spētu noturēt politisko spiedienu vairāku gadu garumā, tad kur ņemt naudu? Un šeit sākas interesantākais. ZRP pārstāve Inga Vanaga, neapdomīgi vaļsirdīgā diskusijā Latvijas Avīzē, pasaka tiešā tekstā: “Pārdosim valsts uzņēmumus”. Un šis nu ir atkārtojums no deviņdesmitā un līdzīgiem gadiem – aiz kaut kādas mistēriskas, bieži vien graujošas reformas aizsega, tiek nopārdoti lielie valsts uzņēmumi. Tieši tas – nauda, liela nauda – ir iemesls, kādēļ ZRP tā spiežas pie Izglītības un zinātnes ministra krēsla.
Jau stutēti tiek krēsli, jau skaņotas vijoles. Ķīlis aiz skatuves nervozi mētājas rokām. Prezidenta ložā nogaidošs klusums. Bufetē kungi skandina glāzes. Vēl tikai jāatrod pareizais diriģents.
Un tūliņ sāksies.http://old.puaro.lv/lv/politikas-raksti/kila-izglitibas-reforma-zaudetaji-un-ieguveji
0
Ēriks > 29.06.2017. 17.16
Nomale,vai tu gadījumā neesi muslims,kuram galvenais – palūgties ar pakaļu gaisā un pierīties pēc saules rieta,bet mūziku klausīties aizliegts?Nekulturāls cilvēks nevar kļūt par labu inženieri,māci cik gribi,tam būs nospļauties,ja viņa celtā māja kādam uzkritīs uz galvas un nospiedīs.Ja valsts nav nacionāla,tai nav jēgas,to var pievienot pie citas valsts un aizmirst,tāpēc starp izkapts vicināšanas reizēm tomēr tā klaviatūra jāpaklabina,citādi sorosīti to darīs manā vietā,pūderējot cilvēkiem smadzenes.
0
andrejs > 29.06.2017. 15.51
kā datora klaviatūras klabināšana iekļaujas tavā latviskās Latvijas redzējumā?
—————
baidos, ka par tādu vārdu kā modems, piemēram, uzzināju gadus 20 agrāk nekā nomale. Latviskumam dators nekādi nav traucējis
0
nomale > 29.06.2017. 11.21
Ķīps. …Nosauciet kaut vienu reformu pēdejos gados, kas ir devusi pozitīvu rezultātu…
————–
Nosauc kaut vienu reformu, kas ir veikta!
Reformu nevar saukt par reformu, ja tā nav novesta līdz galam! Sen jau bija jāslēdz vismaz puse no skolām, lai otra puse varētu veiksmīgi attīstīties, tad pietiktu naudas arī medicīnai. Bet nē – jebkura reforma tiek torpedēta. Izglītības jomā nekādu reformu pēdējo padsmit gadu laikā nav bijis!
0
nomale > 29.06.2017. 14.16
Nudien Ērik, kāpēc gan jāiegulda milzu līdzekļi inženieru izmācīšanā, ja labs un nacionāli noskaņots pūtējorķestris pēc kārtējās maksimas sēru maršu nospēlēs lētāk? Pilnīgi noteikti bērniem jāmāca auseklīšu piparkūku cepšana nevis kaut kāda tur robotika!
Starp citu jautājums – kā datora klaviatūras klabināšana iekļaujas tavā latviskās Latvijas redzējumā? Nav tā nedaudz sorosītiski? Vai patriotiskāk nebija klabināšanas vietā izkapti vicināt?
0
jurisml_inbox_lv > 29.06.2017. 12.04
tas atkarīgs no tiem kuri tās ievieš , kā redziet mūsu trijotnes spiediena rezultātā tās visas metamas mēslainē ,pirmā kuru salaida gŗistē bija pašvaldību reforma , no kuras tagad cieš kā veselības aizsardzība , tā arī izgliitība, nākošais mūsu tieslietu un tiesībsargājošie institūti ,kuri pieļauj shēmošanu un valsts izlaupīšanu, tiklīdz kādam sāk izdoties atrast pareizo virzienu , tā tūlit dzērājs , vai tautas ienaidnieks un tiek norakts
0