Ventspils mērs kritizē nodokļu reformai izraudzīto ”nekvalitatīvo scenāriju”

Konkurences padome (KP) nestrādā ar galvenajām problēmām – monopoliem, bet “meklē utis kažokā”, uzskata apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”). Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” viņš skaidroja, ka KP vēršas pret pašvaldībām, kas izveido uzņēmumus, lai nodrošinātu pakalpojumus iedzīvotājiem.

Kā citē aģentūra LETA, kā labu piemēru pašvaldības darbībai Lembergs minēja tās veidotu zobārsta kabinetu, kur iedzīvotājiem brīvdienās varētu labot zobus. Kā piemēru ”lielajām problēmām”, ar kurām KP nestrādājot, viņš minēja pašvaldību izdevumus, kuriem ir liegts darboties reklāmas tirgū, savukārt Latvijas Televīzijai, kas ir valsts uzņēmums, šāda iespēja nav liegta.

Kā ziņots, ņemot vērā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lielo ietekmi pašvaldībās, politiskā spēka frakcija Saeimā vēlas uzklausīt KP vadītāju Skaidrīti Ābramu par domstarpībām ar pašvaldībām “par likumdošanas pusi”. Tā aģentūrai LETA skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), komentējot, kāpēc no valdības sēdes darba kārtības šonedēļ izslēgts gan jautājums par Ābramas atkārtotu apstiprināšanu amatā, gan Konkurences likuma grozījumu projekts, kas paredz atļaut KP vērsties pret valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību konkurenci ierobežojošām darbībām.

Lembergs intervijā LTV kritizēja arī nodokļu reformu, kuras īstenošanai izraudzīts ”nekvalitatīvs scenārijs”. Viņš skaidroja, ka valdības plānotās reformas rezultātā nodokļu ieņēmumi samazināsies par 620 miljoniem eiro, bet tas ir milzu lēciens, jo nodokļu ieņēmumi jāsamazina pakāpeniskāk. Piemēram, samazinājums varētu būt par aptuveni 400 miljoniem eiro. Šādā gadījumā pāri paliktu 200 miljoni eiro, no kuriem pusi varētu atvēlēt ieilgušo veselības aprūpes problēmu risināšanai.

Politiķis atzina, ka viņam nav izdevies pārliecināt partnerus un izvēlēts scenārijs – būtiski samazināt nodokļu ieņēmumus, lai pēc tam atkal palielinātu nodokļus veselības aprūpes finansēšanai. Viņš uzsvēra, ka nedrīkst izmest 600 miljonus eiro, ja trūkst naudas. Šādi milzu lēcieni radot problēmas tautsaimniecībai.

Lembergs norādīja, ka nodokļu reformas rezultātā naudas vairāk nepaliks tiem cilvēkiem, kuriem ir divi vai vairāk apgādājamie. Savukārt tādiem kā viņš naudas palikšot vairāk. Kā ziņots, pašvaldības jau iepriekš iebilda pret nodokļu reformu, jo tā samazināšot vietvaru ieņēmumus.

Politiķi neapmierinot arī plānotās pārmaiņas veselības aprūpē. Viņaprāt, milzīga nauda tiks atvēlēta farmācijai, kompensējamiem medikamentiem, taču mediķu algām naudas nebūs. Turklāt esot jautājums vai visiem ir vienādi jāsaņem kompensējamie medikamenti.

Kā ziņots, koalīcijas partneri panākuši vienošanos par sociālo iemaksu pieaugumu, savukārt par lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes progresivitāti diskusijas vēl turpināsies, žurnālistiem pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Sociālās iemaksas iecerēts celt, lai palielinātu veselības aprūpes finansējumu. Paredzēts, ka sociālās iemaksas solidāri – pa pusei procentpunkta – pieaugs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Savukārt nodokļu nemaksātājiem varētu būt noteikts speciāls maksājums. Par IIN progresivitāti koalīcijas partneri vēl gaida Finanšu ministrijas aprēķinus, lai turpinātu diskusijas.