Foto: Zane Bitere, LETA
25 gadi nemaina dalījumu tajos, kas tur, un tajos, kas te
''Nekad vairs nedalīsim - mēs un viņi! Nav nekāda - mēs un viņi. Mēs esam viena latviešu tauta! Viena, vai mēs dzīvojam Latvijā, vai arī ārpus tās!" - tā pirms vairāk nekā 25 gadiem teicu Latvijas Tautas frontes (LTF) kongresā, kur biju LTF domnieks. Diemžēl šo gadu laikā nekas nav mainījies - latvieši joprojām tiek dalīti tajos, kas dzīvo tur, un tajos, kas - te.
Tolaik Atmodas pacēlumā, tas likās pašsaprotami, ka mēs visi patiesībā esam viens, kaut arī liktenis mūsu vecākiem un vecvecākiem, sastopoties ar svešu okupāciju šausmām, lēma dažādus ceļus. Tie, kurus nenošāva karā, vai kuri, ar varu aizvesti, nenomira Sibīrijā, palika Krievijā. Citi, kuriem it kā palaimējās, nokļuva rietumos, vēl citi palika Latvijā. Vai tāpēc viņi bija laimīgāki, jo palika savā tēvzemē? Diezin vai.
