Konkursa komisija valdībai iesakāmo kandidātu izvēlējusies vienprātīgi

Konkursa komisija šodien vienojās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam virzīt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) vadošu amatpersonu Jēkabu Straumi, vēsta aģentūra LETA. Kā žurnālistiem pastāstīja komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, lēmums bija vienbalsīgs.

Šodien komisija par kandidātu oficiāli informēs premjerministru. Konkursa komisijas izraudzītais kandidāts būs jāvērtē valdībai. Ja valdības lēmums būs Straumem labvēlīgs, par viņa apstiprināšanu KNAB priekšnieka amatā galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai.

Straumem esot atbilstoša izglītība un labas svešvalodu zināšanas. Straume MIDD strādājot vairāk nekā 15 gadus, viņš pabijis arī starptautiskajās misijās. Straume redz aicinājumu sakārtot un mobilizēt korupcijas apkarošanas iestādi, norādīja Citskovskis, piebilstot, ka komisijas locekļi kandidātā saskatījuši līdera dotības.

Patlaban Straume MIDD ieņem departamenta vadītāja amatu. Pirms tam viņš strādājis Valsts policijā, kuras kompetencē tolaik bijusi korupcijas apkarošana. Straume strādājis tieši nodaļā, kas apkaro korupciju. Profesionālajai darbībai nepieciešamo izglītību Straume ieguvis Latvijas Policijas akadēmijā.

MIDD ir viena no trim Latvijas drošības iestādēm, kas pilda Valsts drošības iestāžu likumā noteiktos uzdevumus. Tā darbojas Aizsardzības ministrijas pārraudzībā. Straumes amatpersonas deklarācijas dati nav publiski pieejami.

Sabiedrības par atklātību “Delna” direktors Jānis Volberts vērtē, ka Straumes pieredze varētu labi kalpot korupcijas apkarošanas funkcijām un pierādījumu iegūšanai. Viņš uzsver, ka vēl nav informācijas par Straumes kā vadītāja prasmēm, tomēr komisijas izvēle šķiet pareiza, jo amatpersona pildījusi izlūkošanas un daļēji arī aizsardzības funkcijas.

“Tas šķiet pareizi, jo korupcija lielā mērā ietekmē valsts drošību,” uzskata Volberts. “Delnas” direktors cer, ka jaunais KNAB priekšnieks “piespraudīs pie sienas” un risinās galvenās problēmas, nevis no tām izvairīsies kā iepriekšējais iestādes vadītājs. “Runa ir par komunikāciju ar nevalstiskajām organizācijām, žurnālistiem. Cerams, ka viņš nevis centīsies attaisnot iestādi par katru cenu, bet centīsies drīzāk risināt problēmas,” saka biedrības direktors.

Volberts ir pārliecināts, ka jaunajam KNAB priekšniekam galvenokārt būtu jāstrādā tieši ar korupcijas apkarošanu, un svarīgi, lai brīdī, kad jautājums kopā ar prokuratūru nonāktu tiesā, tiesa spētu pieņemt sodu balstoties uz savāktajiem pierādījumiem. Pēc biedrības direktora domām, ir daudz ierosinātu lietu un pieejama varena statistika, taču līdz sodam, īpaši kriminālsodam, lietas nenonāk.

“Ņemot vērā viņa līdzšinējo pieredzi, viņš varētu palīdzēt stiprināt apkarošanu. KNAB šobrīd ir “apkarināts” ar daudzām funkcijām, bet katram iestādes vadītājam jānosaka galvenās prioritātes un gribētos, lai KNAB ir tāda iestāde, kas savāc pierādījumus un noved gala rezultātā lietas līdz sodiem,” uzsver Volberts.

Šodien konkursa komisija uzklausīja divus otrajā kārtā tikušos KNAB priekšnieka amata pretendentus. Komisija lūdza pretendentus sniegt savu redzējumu par biroja darbības prioritātēm un attīstību. Komisiju vada Citskovskis, tajā ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis un Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets.

Pieteikšanās konkursā uz KNAB priekšnieka amatu noslēdzās 30.martā. Konkursā bija pieteikušies deviņi kandidāti, otrajā kārtā tika divi pretendenti. Pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu tika izsludināts jau pērn. Tajā pieteikumus iesniedza desmit pretendenti, tomēr komisija atzina, ka neviens no viņiem, tostarp bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu.

Vēlāk Saeima grozīja KNAB likumu, atceļot iestādes vadītājam noteikto prasību par trīs gadu pieredzi vadošā amatā. Tas tika darīts, lai paplašinātu personu loku, kuras var pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu.