«Lieldienas svinam kā uzvārda dienu, nekad neesam vieni, draugi atbrauc, šūpojamies, olas krāsojam — uzvārds uzliek pienākumu!» saka Uldis. Viņa dēls ir Jānis, arī nākamajiem svētkiem plāni skaidri.
Mans tēvs Kārlis, mamma Anita, mana māsa un trīs jaunākie brāļi, kam bērnu vēl nav, mans astoņus gadus vecais dēls Jānis Reinis Lieldiens, lielā meita Kintija, sieva Ieviņa Lieldiena un es pats - nemaz tik daudz Lieldienu Latvijā nav, aizdomājas liezērietis Uldis Lieldiens. Kā dzimtai ticis tāds uzvārds, neviens vairs pastāstīt nevar. Tēva tēvs pazudis karā, bet vecmāmiņa par to nekad nerunāja.
Uldim, kurš ir liels jokupēteris, uzvārds patīk, jo atnesis vienu otru jautru brīdi. Piemēram, pēc meitas piedzimšanas viņš vēl telefoncentrāļu laikos no Madonas rajona Liezēres piesaka tālsarunas saviem vecākiem Palsmanē un sievas vecākiem Jaunpiebalgā, bet krievvalodīgā telefoniste ilgi nevar saprast uzvārdu. Pārjautā vairākas reizes, tad priecīgi iesaucas: «Ā, boļšoj ģeņ, pasha!» (Ā, lielā diena, Lieldienas!) Vai arī - Uldis ar draugiem sēž krogā pie Gaiziņkalna, blakus aktieris Imants Vekmans no televīzijas raidījuma Piektdieņi. «Klau, veco zēn, iedod man autogrāfu,» ierunājas Lieldiens. Citu papīru kabatā neatrazdams, sniedz Vekmanam savu vizītkarti. Šis noelšas: «Klausies, par cik nopirki uzvārdu?»
